Viens no galvenajiem iekšējiem diskomfortiem, kas mums traucē elpot pilnu krūti, ir aizvainojums. Šī sajūta ne tikai pazemina dzīves kvalitāti, radot emocionālas, dvēseliskas sāpes, bet spēj arī novest pie reālas veselības pasliktināšanās.

Šī problēma, kā tāda piltuve, kas ved uz „ne-uz-kurieni”, iesūc dzīves enerģiju un vēlēšanos strādāt produktīvi. Tāpēc, ja nevēlies zaudēt laimes sajūtu un dzīves enerģiju un, ja tu esi no tām, kas cenšas veidot tādus kā „aizvainojuma pārtraukumus”, tev jāzina, kā no šī aizvainojuma atbrīvoties.

Aizvainojuma sajūtu iemesls

Pastāv daži avoti, kas šīs emocijas „baro”. Lūk, galvenie no tiem:

1) Ja nerealizējas vai neattaisnojas cerības. Tev šķiet, ka tu visu izdarīji, lai virzītos pa karjeras kāpnēm – konkurenti zaudēja, bet jauni nav paredzami, priekšniecība tevi uzskata par neaizstājamu un, lūk, kārotajam postenim ir jākļūst par tavējo…. Bet, pēkšņi, notiek kaut kas neparedzēts, nomainās priekšniecība un kārotais krēsls tiek citam.

Gadās arī nelieli aizvainojumi, piemēram, kāds par spīti cerībām solīja, bet nepazvanīja, kaut ko neizdarīja, kaut arī bijāt vienojušies.

2) Kad kāds mēģina ieriebt, izmantojot jebkuru, kaut vismazāko iemeslu. Tā var būt nosūdzēšana, klačošanās aiz muguras un daudzas citas nepatīkamas lietas un situācijas. Pie tam cietušais ir nesaprašanā „par ko?” un izjūt dabisku aizvainojumu – „kā tā var rīkoties ar mani – es taču esmu tik laba?”

3) Vēlēšanās manipulēt ar citiem cilvēkiem (bieži vien pat neapzināta). Visbiežāk to izmanto aizvainotie pret saviem tuviniekiem vai radiniekiem. Reti kuram būs patīkami, ja sieva vai vīrs pāris dienas „pūšas” tāpēc, ka netika izpildīts viņas (-a) lūgums vai vēlēšanās. Daudzi padodas un kaprīzi apmierina. Attiecībās iestājas siltuma periods, kurš, parādoties jaunai kaprīzei, atkal tiek aizstāts ar vēsuma periodu.

Kā izvairīties vai mazināt aizvainojumu

1) Lai nepiepildītās cerības vai vēlmes neievainotu pārāk stipri, ievēro absolūto patiesību: ne tu kādam, ne kāds tev – jūs neesat neko viens otram parādā. Tāpēc viss vai daļa no tā, ko tu vēlies vai gribi, var arī nepiepildīties, jo citu cilvēku intereses ne vienmēr var sakrist ar tavējām.

Dzīve ir pilna ar pārsteigumiem un jebkurš šķietami nenozīmīgs notikums situāciju var kardināli mainīt ne tev par labu. Neuztraucies par to, bet pārliecini sevi, ka jebkurš iznākums, iespējams, ir labākais, kas uz to brīdi ar tevi varēja notikt. Un jebkurā gadījumā tu guvi neatsveramu pieredzi, kas tev var noderēt vai palīdzēt nākotnē.

Iemācies cerības „atlaist”. Ja kaut kas neizdevās, piemēram, vasaras ceļojums uz jūru, ar vieglumu un bez jebkāda saspringuma pārplāno šo ceļojumu uz nākamo vasaru vai samaini to pret braucienu uz kalniem. Jo garāks ceļš uz mērķi, jo saldāks tā piepildījums.

Iemācies nereaģēt arī uz sīkumiem. Ne visi cilvēki ir tik jūtīgi kā tu, un pat lietas, darījumus, kas tavuprāt ir svarīgi, uzskata par sīkumiem. Tāpēc viņi var mierīgi aizmirst doto solījumu, piemēram, pazvanīt.

2) Lai nesāpīgi reaģētu uz nedraudzīgām izpausmēm, sāc „audzēt” pašcieņu. Cilvēku, kas zina savu vērtību, nespēj satraukt jebkādi centieni viņu aizskart vai pazemot. Šie centieni vai nu izzudīs kā migla bez sekām vai arī būs satriekti kā pret cietokšņa sienu. Gan vienā, gan otrā gadījumā oponents izskatīsies ja ne smieklīgi, tad noteikti ne kā uzvarētājs. Atceries vienmēr šo: „Suņi rej, bet karavāna iet tālāk”.

Lai mazāk radītu iemeslu nelabvēļiem darīt savus tumšos darbus, kontaktus ar viņiem mēģini ierobežot. Ja tomēr tas ir nepieciešams darba dēļ, nekontaktējies ar viņiem par tēmām, kas neskar darbu.

Ja kāds periodiski tevi „paliek zem sitiena”, nekautrējies šo cilvēku atmaskot. Nebaidies un paziņo par situāciju vadībai, paskaidro, ka tā nav patiesība un apstiprini savus vārdus ar argumentiem. Bet uzmanies – nelīdzinies šim cilvēkam, esi godīga arī šādā situācijā! Nākamajā reizē vai pēc pāris tādiem atsitieniem nelabvēlis, izvēloties sev upuri, būs daudz uzmanīgāks un tu tā diez vai būsi.

Visi mēs šad tad manipulējam ar saviem tuviniekiem. Lielākajā daļā gadījumu tas notiek neapzināti un it kā pats par sevi. Kad kārtējo reizi būsi apvainojusies uz savu partneri vai radinieku, izanalizē negatīvo emociju avotu. Ja tu sevi pieķēri, cenšoties izdarīt spiedienu, laicīgi apstājies. Jo sāpinot tuvu cilvēku, tu rīkojies, maigi sakot, ne visai labi. Tāpēc pēc iespējas ātrāk atbrīvo sevi un viņu no sava netaisnīgā aizvainojuma.

Es minēju tikai dažus ieteikumus. Bet varbūt tu pati vari ielūkoties savas dvēseles dziļumos un atrast sev tuvākus veidus kā atbrīvoties no šīm destruktīvajām emocijām.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tu esi stresā, dusmīga, un jūti, ka tūlīt, tūlīt kliegsi uz kādu…

”Skaiti līdz desmit”…to mēs visam zinām. Bet vai mēs skaitam? Vai mēs automātiski reaģējam uz stresu izraisītājiem? Vai tu zini, ka Google Gmailā ir iespēja izmantot pogu – “Atsaukt nosūtīto”?  Kad tu nospied “Sūtīt” Gmails aiztur e-pastu uz piecām sekundēm; šajā laikā tu vari pārtraukt e-pastu izsūtīšanu.

Interesantākais ir tas, ka šī piecu sekunžu pauze ir viss, kas vairumam cilvēku ir nepieciešams, lai saprastu, ka viņi ir kļūdījušies.

Un kā ar reālo dzīvi? Kad tu satiec kādu vai runā pa telefonu?

Diemžēl, reālajā dzīvē  nav “Atsaukt nosūtīto” pogas.

Izlietu ūdeni nesasmelsi. Pateiktus vārdus neatgriezīsi. Neskatoties uz to, mēs mēģinām atsaukt ‘nosūtīto’. Bet tas nav iespējams. Cilvēkiem ir tendence atcerēties…

Ko mēs tā vietā varam darīt?

Kā būtu, ja mēs vispirms izvairītos no nevajadzīgas ‘nosūtīšanas’?

1-2-3-4-5 sekundes – varbūt tas ir pietiekami, lai mēs pasargātu sevi no papildus stresa, kas rodas no sevis nosodīšanas par steigā un dusmās pateikto vai izdarīto?

Varbūt tik vien ir vajadzīgs, lai mēs izvairītos no kļūdu izdarīšanas. Piecas īsas sekundes.

Ko saka zinātne?

Kad mēs dusmās esam gatavas uz kādu kliegt, mēs aktivizējam mūsu stresa reakciju: mūsu sirds sāk sisties ātrāk un stiprāk. Adrenalīns joņo pa mūsu asinsvadiem. Un mūsu negatīvās stresa emocijas sāk plūst.

Tomēr nav tāda likuma, kurš noteiktu, ka mums ir jāatbild uzreiz, nekavējoties, bez apdomāšanas. Izturi pauzi. Izdari dažus elpas vilcienus.

Pastāv tiešs sensoro stimulu savienojums ar amigdalu, kas ir emocionālās atbildes centrs smadzenēs. Kad ārpasaulē notiek kaut kas satraucošs, tā tūlīt atsauc atmiņā emocijas.

Kad mēs atrodamies stresa emociju varā (un nereti tas nozīmē, ka esam ceļā uz attiecību sabojāšanu, gan darba, gan personīgo) mēs nespējam ne racionāli domāt, ne pieņemt labus lēmumus.

Ko mēs varam darīt, lai neskatoties uz emocijām, mēs domātu racionāli?

Brīdī, kad tu gatavojies cīnīties (piem.,dusmoties)  ar kādu, līdzīgs karš notiek arī tavās smadzenēs starp prefrontālo smadzeņu garozu (korteksu ) un tavu amigdalu. Amigdala ir tā, kura aktivizē stresa reakciju, prefrontālā garoza ir nomierinātājpuse.

Kā tu vari palīdzēt prefrontālajai smadzeņu garozai uzvarēt karu?

Viss ģeniālais ir vienkāršs!!!

Un viss vajadzīgais tev jau ir tūlītēji (un par brīvu) pieejams – tava elpošana.

Dziļi ieelpo un novilcini savu atbildi, tādējādi tu dosi iespēju prefrontālajai garozai kontrolēt tavu emocionālo reakciju.

Lēnai apzinātai elpošanai ir tieša nomierinoša iedarbība uz tavām smadzenēm: tā signalizē smadzenēm, ka briesmas ir garām.

Viss, kas tam ir nepieciešams ir pāris sekundes.

Laiks rīkoties:

Kad tu gatavojies reaģēt ar negatīvām emocijām…Nopauzē…Dziļi ieelpo un izelpo un atvēli mazliet laika tavai prefrontālajai garozai uzvarēt. Tad atbildi, nevis strauji reaģē stresa dusmās.

Tam būs vajadzīgas tikai dažas sekundes. Mums reālajā dzīvē nav “Atsaukt nosūtīto” pogas.

Nopauzē. Elpo. Tikai tad rīkojies.

Uz tikšanos tepatās,

Inese

Pastāv aksioma: sieviete mīl ar ausīm, bet vīrieši ar acīm. Bet tas nemaz nenozīmē to, ka vīriešiem nav ausu. Un kā vēl ir! Un bieži vien sirsnīgi vārdi ir daudz svarīgāki par skaistu figūru un smuku sejiņu.

Vēl vairāk – sievietes bieži vien notic stereotipam, kurš apziņā nostiprinājies jau kopš bērnības: vīrieši ir stiprais dzimums un līdz ar to „biezādainais”. Tas tā nav! Vīrieši ir daudz ievainojamāki par sievietēm. Cita lieta, ja to demonstrēt neļauj audzināšana. Bet dvēsele, taču, vienalga sāp!

Ļaunie vārdi vīriešus ievaino tāpat kā sievietes, ja ne stiprāk. Jo…vīrietis nespēs izraudāt savu sāpi, aizvainojumu – viņam to neļauj audzināšana. Tāpēc spilvenā elsošanas vietā viņi aiziet „dzert alu ar draugiem”, bet citreiz arī pie tās, kura saprotoša, kura ir maiga un silta, kura neizrunā aizvainojošus vārdus…

Un kam no tām ir labāk?

Ir vairākas frāzes, kuras burtiski ar garantiju spējīgas iznīcināt ģimenē gan mieru, gan laimi, gan harmoniju. Tāpēc katrai sievietei tās būtu jāiemācās no galvas ar vienu mērķi: nekad tās neizrunāt!

„Tu neko nesaproti!” – kā sinonīmi var būt izmantoti: „Tu esi muļķis!”, „Tev nepielec elementāras lietas!” Un var nogurušā, nolemtā tonī arī izteikt: „Labi, vēlreiz atkārtošu, speciāli tev…”.

Pēc līdzīgām frāzēm vīrietim zūd jebkāda vēlēšanās saprast un, vēl jo vairāk, – piekrist. Šīs frāzes nemaz neceļ vīrieša pašapziņu, bet gan otrādi – pazemo viņu.

Visos laikos vīrieša pienākums ir bijis būt stipram. Alu un mamutu laikmetā tika vērtēts fiziskais spēks, pateicoties kuram vīrietis no medībām spēja atnest lielāku medījumu un pūkaināku kažokādu. Mūsu informātikas laikmetā vairāk tiek vērtēts prāta spēks, kas ļauj no „medībām” atnest cik vien var vairāk čaukstošu papīrīšu (pateicoties kuriem, tiek pirkts liels gaļas gabals un pūkaina kažokāda).

Noliedzot elementāra prāta klātbūtni, sieviete vīrietim faktiski paziņo, ka viņš nespēj nodrošināt ģimenes eksistenci. Rezultātā – nepārliecinātība par savām spējām un spēku un spēcīgā diskomforta sajūta, kura pastiprinās ar katru nākamo izteikto pārmetumu, vīrieša apziņā sāk cieši saistīties ar konkrētu sievieti. Nu un vēlāk nav jābrīnās, ja pie horizonta parādās „balta un pūkaina”, kura šo vīrieti uzskata par spēka un gudrības etalonu.

Ir vēl viena frāze, kura vīrietim liek meklēt to „balto un pūkaino”: „Kāda es biju muļķe, ka apprecējos ar tevi!” („Un kāpēc man vajadzēja ar tevi sapīties?”) Regulāri jūtot, ka neattaisno cerības, vīrietis dodas tās meklējumos, kuras prasību latiņa ir zemāka un vairāk atbilst realitātei.

„Man visu jādara pašai!” („Visa māja uz maniem pleciem”, „Tu neko neproti izdarīt”) – tas tiesa, ka sievietei ļoti bieži nākas paveikt Sarkangalvītes, Nāriņas un Žannas d`Arkas varoņdarbus, bet kamdēļ tas TIK ļoti jādemonstrē?

Pēc regulāras šādu frāžu atkārtošanas ir iespējami tikai divi notikumu attīstības varianti. Pirmkārt, vīrietim var apnikt, ka viņa centieni radīt ģimenes komfortu (piemēram, laba alga) netiek vērtēti nemaz un – sveika „baltā un pūkainā” konkurente! Un otrs variants – vēl vienkāršāks: vīrietis pārstāj vispār jebko darīt. Ja jau nekas netiek novērtēts, ja viņa ir tik patstāvīga, tad kamdēļ censties. Neviens no šiem variantiem neveicina ģimenes laimi.

Visbriesmīgākais apvainojums, kuru var izteikt vīrietim ir vārdiskais „sitiens zem jostasvietas”. Frāze: „No tevis gultā nav nekādas jēgas!” (un visādi līdzīgi sinonīmi) attiecības sagrauj garantēti, pie tam 99% gadījumu – galīgi un neatgriežami. Un jau ar pirmo reizi.

Kaut ko līdzīgu var teikt tikai vienā gadījumā – ja ir vēlēšanās no šī vīrieša atbrīvoties un uz visu mūžu. Bet, ja nē, tad labāk iekod savā mēlē. Pie tam vairākas reizes.

Nav ieteicams savu vīrieti salīdzināt ar citiem, šo citu labā. Greizsirdības veicināšana ir visai apstrīdama metode. Kāds, varbūt, leposies ar to, ka izvēle ir kritusi uz viņu, ka viņš rindā izrādījies pirmais. Bet tādi ir tikai 50%. Pārējie 50% necieš jebkādas rindas. Un nevēlas atrasties šai rindā pat kā pirmie. Viņi vēlas būt pirmie un vienīgie.

Cilvēka fantāzijai nav robežu un valoda (mēle) ir daudzšķautnaina, tāpēc diemžēl eksistē arī ļoti daudz šo frāžu variāciju.Tikai šad tad gan ir jāatceras, ka: klusēšana ir zelts! Un – paklusēt.

Bet patiesībā…viss jau nāk no sirds. Viss nāk no dvēseles. Un, ja tu esi spējīga izteikt šādas frāzes, tad padomā vai tik tava dvēsele drīz nesāks atspoguļoties tavā sejā…Un tad arī vārdus vairs nevajadzēs un pretgrumbu krēmi arī nelīdzēs…

Vēlies būt laimīga? – Ielūkojies savā sirdī un dvēselē. Padomā – kas noticis, kāpēc TU tā esi mainījusies? Nemoki cilvēku, kurš tev ir svarīgs, kuram tu pirms vairākiem gadiem atzinies mīlestībā. Tu taču to izdarīji no tīras sirds? Tātad ir jāveic savas dvēseles un, iespējams, arī dzīves „tīrīšana”. Un tad viss būs labi.

Uz tikšanos tepatās,

Aija