Reiz dzīvoja kāda nabadzīga, reliģioza sieviete. Un pienāca diena, kad viņai nebija pat tik daudz naudas, lai pabarotu bērnus. Viņa sadūšojās un piezvanīja uz radio, un atstāja tur palīdzības lūgumu Dievam.

Viens no klausītājiem bija pārliecināts ateists un nolēma sev sagādāt prieku un svešinieci izjokot. Vīrs uzzināja viņas adresi, sazinājās ar savu sekretāri un lika viņai nopirkt dārgus produktus.

Meitene atgriezās ar vislabāko gaļas gabalu, sieriem un saldumiem. Cik liels bija viņas pārsteigums, kad priekšnieks viņai palūdza šos produktus nogādāt uz konkrētu adresi un, ja sieviete jautās, kas sūtīja ēdienu, pateikt, ka tas ir no velna.

Kad sekretāre atdeva svešiniecei sūtījumu, viņa bija tik ļoti pateicīga, ka no viņas acīm sāka birt asaras un no lūpām plūda pateicības vārdu jūra… Kad viņas sāka atvadīties, sekretāre pajautāja:

– Un Jūs nevēlaties uzzināt, kas šos produktus Jums sūtīja?

Uz ko sieviete atbildēja:

– Nē. Tas absolūti nav svarīgi, jo, kad Dievs pavēl, pat velns paklausa.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Universitātes profesors saviem studentiem uzdeva šādu jautājumu:

– Vai viss, kas pastāv ir Dieva radīts?

Kāds students drosmīgi atbildēja: – Jā, Dieva radīts!

– Dievs radīja visu? – vēlreiz pārjautāja profesors.

– Jā, ser! – atbildēja students.

Profesors turpināja: – Ja jau Dievs radīja visu, tātad Dievs radīja arī ļaunumu, ja jau tas pastāv.

Šādu atbildi dzirdot, students pieklusa. Profesors bija ļoti apmierināts ar sevi par to, ka viņš kārtējo reizi pierādīja, ka ticība Dievam ir mīts.

Te vēl viens students pacēla roku un teica:

– Profesor, vai varu uzdot jautājumu?

– Protams,- atbildēja profesors.

Students piecēlās un jautāja:

– Profesor, vai aukstums pastāv?

– Kas par jautājumu? Protams, pastāv. Tev nekad nav bijis auksti?

Studenti sāka smieties par jaunā cilvēka jautājumu. Bet jaunais cilvēks atbildēja:

– Patiesībā, ser, aukstums nepastāv. Saskaņā ar fizikas likumiem, tas, ko mēs uzskatām par aukstumu, patiesībā ir siltuma trūkums. Cilvēku vai priekšmetu var izpētīt no tā aspekta vai tas pārraida enerģiju vai nē. Absolūtā nulle (- 460 grādi pēc Fārenheita), ir absolūts siltuma trūkums. Šādā temperatūrā visa matērija kļūst inerta un nespēj reaģēt ne uz ko. Aukstums neeksistē. Mēs esam radījuši šo vārdu, lai raksturotu to, kā mēs jūtamies, ja trūkst siltuma.

Students turpināja:

– Profesor , vai tumsa pastāv?

– Protams, pastāv.

– Jums atkal nav taisnība, profesor. Tumsa neeksistē. Tumsa patiesībā ir stāvoklis, kad nav gaismas. Mēs varam izpētīt gaismu, bet ne tumsu. Mēs varam izmantot Ņūtona prizmu, lai izpētītu balto gaismu un, lai pētītu katras krāsas dažādos viļņu garumus. Jūs nevarat izmērīt tumsu. Vienkāršs gaismas stars var ielauzties tumsas pasaulē un vienā mirklī izgaismot to. Kā Jūs varat uzzināt, cik tumša ir konkrēta telpa? Jūs mērāt gaismas daudzumu tajā. Vai ne? Tumsa ir termins, kuru cilvēki izmanto, lai raksturotu to, kas notiek, kad nav gaismas.

Un beigās jaunais cilvēks pajautāja:

– Vai ļaunums pastāv?

Šoreiz profesors nepārliecinoši atbildēja:

– Protams, es jau teicu. Mēs to redzam katru dienu. Cietsirdība vienam pret otru, meli, nodevība, slepkavības notiek katru dienu un visā pasaulē. Šie piemēri nav nekas cits kā ļaunuma izpausme.

Uz šo students atbildēja:

– Ļaunums, ser, nepastāv. Ļaunums ir Dieva trūkums. Tas līdzīgs tumsai un aukstumam – vārds, kuru radījis cilvēks, lai raksturotu Dieva trūkumu. Dievs neradīja ļaunumu. Ļaunums – tas nav kā ticība un mīlestība, kas pastāv kā gaisma un siltums. Ļaunums ir Dievišķās mīlestības trūkuma rezultāts cilvēku sirdīs. Tas ir kā aukstums, kurš iestājas, kad nav siltuma, vai tumsa, kas apņem, kad nav gaismas.

Šis students bija Alberts Einšteins.

Uz tikšanos tepatās,

Aija