Ja tu dzirdēsi kaut ko līdzīgu, tad uzreiz no šī cilvēka bēdz!

Ko nozīmē – laiks mainīt dzīvi? Tu 45 gadus to veidoji, kā spēji, visu to, kas tev šobrīd ir, liki kopā burtiski pa ķieģelītim… Un te – atnāk „gaišs cilvēks”, kurš stāsta, ka ne viss tev ir pareizi un piedāvā to mainīt, un iespējams pat par konkrētu naudas summu.

Un tagad tev sava bezjēdzīgā, neracionālā dzīve ir jāsavāc kopā vienā maisiņā – kā kaut kas nevajadzīgs, un to jāaiznes uz tirgus laukumu. Kaut kam par lētu naudu jāiesmērē un pretī jāiegādājas citu. Tādu skaistu, košu maisiņu ar sarkanu lentīti, un dārgu noslēpumiņu iekšā. Un skumji kļūst, kad atgriežoties mājās, tu konstatē, ka maisiņā ir ziepju gabals. Lūk, pret ko tu esi samainījusi savu dzīvi.

Ja dzīvē kaut kas ir jāmaina, tad es esmu pret!

Un ne tāpēc, ka man ir slinkums. Man ir savs viedoklis.

Es atstāšu savu dzīvi tādu, kāda tā ir.

Es nemainīšu. Es labāk… pievienošu:

1. 300 gr dārzeņu dienā. Bet neaizstāšu ar tiem savu iemīļoto karbonādi.

2. Zaļās tējas glāzi. Bet ne kafijas vietā no rītiem. Vienkārši vienas kārtējās espresso kafijas tasītes vietā es izdzeršu tēju.

3. Vingrojumus kaklam. Nē, es neatteikšos no publikācijām blogā/no adīšanas/no citām svarīgām nodarbēm… Vienkārši izdarīšu to visu ātrāk, bet iegūto laiku izmantošu vingrojumiem.

4. Pastaigas. Es domāju, ka nav vērts 3x nedēļā pēc produktiem uz veikalu braukt ar mašīnu. Var kādu reizi pēc produktiem arī aiziet kājām.

5. Grāmatu lasīšanu. Nē, ne profesionālo bet to, kuras sen jau gribēju izlasīt, bet laika trūkuma dēļ to atliku. Es domāju, lai to izdarītu, ir nopietni jāpārskata savs dienas grafiks. Būs jāpieceļas par 30 min. agrāk, bet mājas uzkopšanas darbiem būs jāņem palīgā bērnus. Ir laiks izmantot jaunus resursus!

6. Spilgtas krāsas apģērbā. Es nemainīšu garderobi pilnībā. Sākšu ar detaļām. Es pievienošu to, kā tajā trūkst. Zinu, ka tas ir bīstams triks. Sāc tikai, un jaunais ātri izstums veco…

7.Lai apgūtu to prasmi, kuras man trūkst, es pievienošu 30 disciplīnas minūtes.

Es zinu, kā pamazām savā dzīvē pievienojot jaunu, tas  izstumj to, kas ir savu laiku nokalpojis. Tie var būt gan ieradumi, gan mantas, gan domāšanas veids. Dažreiz vienai tikt galā ir grūti. Bet palīgā labāk aicināt tos, kuriem tavs rezultāts nav vienaldzīgs. Labāk, lai ŠĀDI cilvēki nāk to cilvēku vietā, kas devalvē visu to, kas tev jau ir!

Šis ir Jeļenas Klimenkovas publikācijas tulkojums.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

„Labāko gadu” krīzes periods – tas mums ir gan izaicinājums, gan izvēle – vienlaicīgi. Vienlaikus ar menopauzi un iespējamām pārmaiņām ģimenes dzīvē, šis periods var atnest arī daudz jaunu iespēju.

Daudzas 45-50-gadīgas sievietes šai vecumā ir ne tikai ar bagātu profesionāla līmeņa bagāžu, bet arī  ar gadu gaitā sakrātu pieredzi un prasmēm būt gan par labiem skolotājiem, auklēm, psihologiem, pasniedzējiem, gan grupu un kolektīvu līderiem.

Šis ir TAS dzīves periods, kad visbiežāk jūsu prātā var ienākt doma: „ Un, ja nu es to neizdarīšu tagad?…Un,ja nu es to neizdarīšu nekad?!”

Šis ir laiks, kad mums jāpamostas no tāda kā dzīves ziemas miega, jo es nezinu kā jums, manas vienaudzes, bet man liekas, ka dzīve, dienas, stundas sāk ritēt arvien ātrāk, un ātrāk. Tieši šis dzīves periods daudzām sievietēm ir tāds kā jaunas dzīves sākums – viņas iegūst jaunas zināšanas, jaunu izglītību, sāk „kāpt” pa karjeras kāpnēm, sāk apgūt uzņēmējdarbību, sāk meklēt iespēju, izdevību, idejas sava personīgā biznesa startēšanai, realizēt, varbūt, sen izsapņotus, bet vel nepiepildītus sapņus. Šis noteikti ir viens no interesantākajiem dzīves periodiem, jo BEIDZOT ir jāsāk rūpēties vairāk par sevi, jo bērni ir sākuši dzīvot savu dzīvi un tev, draudzene, ir jāsāk prast aizpildīt savu dzīvi ar sevi J!

Cik daudz esmu dzirdējusi un redzējusi, ka tieši sievietes pēc 40, ap 50 pirmo reizi nostājas uz kalnu slēpēm, sāk apgūt  sērfingu, investēt savus līdzekļus ceļojumos vai pat savas ceļojumu aģentūras izveidošanai. Pie tam šī laikmeta tendences ir tādas, ka tagadējās 50-gadnieces atbilst pagājušā gadsimta 35-40-gadniecēm!

Daudzas sievietes šai vecumā savu profesiju pārzina ļoti kompetenti, ir materiāli patstāvīgas, viņām ir zināma pieredze, resursi, iespējas un vēlmes to visu izmantot.

Bet….tai pašā laikā starp mums ir sievietes, kuras pret savu vecumu izturas kā pret  sodu. Iespējams, ka zaudējot bērnus, par kuriem rūpēties, viņas jūtas „tukšas”, nevienam nevajadzīgas? Viņām nav naudas uzkrājumu, nav ideju kā var pelnīt šai vecumā. Gadās, ka pat nodrošinātas sievietes sāk uztraukties par savu nākotni…

Iemesli šādām domām var būt dažādi – nepatīkami momenti,kas notika jaunībā, neveiksmīga laulība, slimība, nelaimes

gadījums…

Ir svarīgi šai periodā vienai otru atbalstīt, ja esat draudzenes, ja esat darba biedrenes, bet, ja esat šī bloga pastāvīgas lasītājas – atbalstiet viena otru arī te, sniedziet padomus, labu vārdu pasakiet un padalieties ar mums, ja kaut kas ir uz sirds. Droši! Ja spēsim palīdzēt ar labu vārdu vai padomu, noteikti palīdzēsim!

Uz tikšanos kādā no buduāra stūrīšiem,

Aija