Šodien, ielūkojoties savā pinterest.com lapā un pētot, kas jauns, atradu, manuprāt, ļoti labu lietu, kas noteikti varētu noderēt tām no mums, kas plāno savu dārza iekārtošanu vai pārveidi. Tā ir bezmaksas online dārza plānošanas programma.

Programmas īpašnieki mums piedāvā izplānot savu sapņu dārzu, tad to nobruģēt, sastādīt kokus, krūmus, puķes, „izrakt” dīķi un pat izveidot strūklaku.

Jā, bet viņi gan brīdina „Lietotāji var kļūt atkarīgi!”

Svarīga piezīme: Bezmaksas versijā (jeb, kamēr nav lejupielādēta programma datorā) izveidotie plāni netiek saglabāti, bet tos gan vari izprintēt. Un, protams, pirms printēšanas vari apskatīt arī “print screen” versiju.

Lai tev izdodas skaists dārzs!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ar faktūras palīdzību parasti akcentē, parāda raksturu. Kā priekšmeta, tā auga. Atšķirība vien tā, ka priekšmetam raksturu visbiežāk piešķir cilvēks, bet augus, ar tikai tiem raksturīgajām īpašībām, apvelta Daba.

Runā, ka skulptors ņem akmeni un atšķeļ visu lieko. Gluži tā pat arī Daba, gatavojot augus ziemai, noņem visu lieko, atstājot tikai pašu galveno – auga būtību, Dvēseli.

Veiksmīgi var atdzīvināt, iekrāsot ”klusā perioda” pelēcīgumu, ar augu stumbru un zaru krāsu, kombinējot tos ar augsnes sedzējiem. Izmantot mūsu klimatam raksturīgos bezsniega un bezlapu periodus, kuros akcentēt un parādīt tās auga daļas, kuras parasti klāj lapas, ziedi un/vai augļi.

Ziemas periodā vizuāli izceļas visi mūžzaļie augi – skujeņi, lapkoki un krūmi ar mūžzaļām lapām, ziemzaļās ziemcietes un zālveida ziemcietes. Piemēram:

• Skujeņi – kadiķi, tūjas, egļu un priežu dekoratīvās formas, mikrobiotas, īves.

• Mūžzaļie kokaugi – virši, Fortuna segliņi, mūžzaļie rododendri, bukši, Dammera klintene, pahisandra, mazā kapmirte, Baltijas efeja, u.c.

Virši ziemā

• Ziemzaļās ziemcietes. Tām lapas saglabājas arī ziemā, līdz nākamās veģetācijas sezonas sākumam. Šīm puķēm lapas bieži vien ir biezas un ādainas, piemēram – bergēnijas, kumeļpēdas, sniegarozes, cekuliņi, heihēras, mūždzīvji jeb saulrieteņi, armērijas.

Zālveida ziemcietes ziemā

Vasarzaļie koki un krūmi šajā laikā nometuši lapas, atklāj zarojuma struktūru un vainaga formu, kas var būt arī ļoti dekoratīva. Piemājas dārzā skaistu zaru rakstu veido etiķkoki, ābeles, ķirši, u.c., uz augststumbra potētās un nokarenās šķirnes, piemēram:

• Āra bērzs ‘Youngii’.
• Parastais pīlādzis ‘Pendula’.
• Pūpolvītols ‘Pendula’,.P
• Parastā goba ‘Serpantina’.
• Šķirnes ar izlocītiem zariem, piemēram, parastās lazdas šķirne ‘Contorta’.

Lazdas ‘Contorta’zaru ‘’labirints’’

Ziemas pelēcīgo baltumu atdzīvina augi, kuriem arī šajā gadalaikā piemīt košas krāsas – stumbros, zaros, dzinumos, augļos. Piemēram:

• Sarkani dzinumi ziemā ir Baltajam grimonim, tā šķirnei ‘Sibirica’. Zaļi dzinumi – Atvašu grimoņa šķirnei ‘Flaviramea’

Grimoņa un efejas kompozīcija Londonas parkā. Tātad: šāda augu izvēle būs veiksmīga Anglijas miglainajam klimatam un Kurzemes piekrastei. Pārējā Latvijas daļā – ja ir siltas vai ne ļoti aukstas ziemas.

• Tunberga bārbeles sarkanlapu šķirnēm.
• kārklu šķirnēm.
• Japānas kerijai.
• Dažādas nokrāsas dzeltenie, oranžie, rozā toņi: Kaspijas kārkls – gaišdzeltens, Asinssarkanā grimoņa šķirne ‘Winter Surprise’ – dzeltenoranžs, Māka ievas stumbrs – sarkanīgi oranžs, Baltajam Ķīnas bērzam – rozīga tāss.
• Sudrabaini dzinumi: Eleagni, smilšērkšķi, Mosanas abēlija.

Augi ar dekoratīvām ogām un augļiem, kuri saglabājas arī ziemā: Piemēram:

• Tunberga bārbeles šķirnēm.
• Dammera klintenei, klājeniskajai klintenei.
• Purpura ābelei.
• Vilkābelēm.

Vilkābeles augļi ziemā

• Pīlādžiem radītas šķirnes ar dažādu nokrāsu ogām: ‘Krasavitsa’ – košsarkanas, ‘Cuper Glow’ – oranžas, ‘White Swan’ – baltas ogas.

• Baltas ogas ir sniegogai, bet sniegogu šķirnei ‘Amethist’ ir lielas, violeti rozā ogas.

• Dekoratīvas formas dzelteni – rozā auglīši ir Spārnotajam un Eiropas segliņam. Koši oranžsarkani augļi ir rievainajām un suņu rozēm. Irbenēm ir lieli oranžsarkanu ogu ķekari, kuri ir vērtīgi ārstniecībā, taču negaršo putniem, tādēļ ilgi saglabājas zaros.

Gadalaika, kad dārzs būtu neinteresants, nekrāsains nav! Teikšu Meiniga vārdiem: ’’Katra ainava sastāv ne tikai no tā, kas ir mūsu acu priekšā, bet arī no tā, kas ir iekšā mūsu galvā.’’

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

„Jau kļavu lapas sārtojas, jau dzērves rindā kārtojas…’’ – tas bija viens no maniem pirmajiem bērnības dzejoļiem un pašlaik ir tieši tāds laiks – laiks, kad daba gatavojas mieram un miegam.

Parunāsim par to, ko un kā darīt, lai dārzs šo laiku pavadītu pēc iespējas labāk.

Augļu dārzā:

• Septembra vidū vēl var paspēt iestādīt kādu zemeņstādu.

• Mulčē aveņu un kazeņu stādījumus. Avenēm saīsina jaunos dzinumus, veicinot to pārkoksnēšanos, izgriež vecos dzinumus.

• Stāda augļu kokus – ābeles, ķiršus, vai pierok augļu kociņus, kas stādāmi pavasarī.

• Ogulājiem izgriež sausos zarus.

Sakņu dārzā:

• Līdz salnām jāpaspēj novākt ķirbji.

• Vāc ražu – pupiņas, sakņu selerijas, burkānus.

• Rok kartupeļus.

• Novāc vasaras ķiplokus.

• Kaļķo augsni.

• Gatavo kompostu.

Puķu dārzā:

• Mulčē ziemciešu un sīpolpuķu dobes.

• Ievāc vasaras puķu sēklas.

• Pirms pirmajām salnām jānorok gladiolu bumbuļsīpoli.

• Stāda narcises, hiacintes un citas sīkās sīpolpuķes.

Piemēram:

Iesaku stādīt dažādas sugas kopā, vairākos stāvos – atbilstoši ziedēšanas laikam: kad vienas jau beidz ziedēt, turpat uzzied citas.

Labi var kombinēt Greiga tulpes/ tulipa greigii/ šķirnes ‘Rotkappchen’ un ‘Donald Duck’ abas zied aprīlī – maijā (stādīt 15cm platumā un 5 – 7cm dziļumā, šķirnes var likt pamīšus, lai iegūtu raibu rindu).

Pēc tam lielziedu krokusus/ crocus vernus/ sajaukumu no 4 krāsām, – balts, dzeltens, gaiši zils un violets( stādīt 3-5cm dziļi, divās pamīšus esošās rindās10 cm platumā, tā ka tulpju sīpoli paliek zem krokusu sīpoliem.

Ko iegūsi? Apmēram mēnesi dobe būs krāšņa, jo krokusi zied aprīļa vidū, bet pēc to noziedēšanas uzzied tulpes. Jā, ja ir vēlme stādīt lielu dobi, tad izdevīgāk sīpolus pirkt vairumā (piemēram, firmā’’ Onava’’).

• Pēc pirmajām salnām jānorok dāliju gumi.

• Grābj lapas.

Siltumnīcā:

• Steidzina sīpolus lociņu iegūšanai.

• Stāda salātu dēstus.

• Vāc tomātus, gurķus, vīnogas.

Telpās:

• Skābē kāpostus, loba pupiņas.

• Konservē, saldē, marinē…gatavo krājumus ziemai.

• Noņem un notīra balkona kastes, ja tām nav paredzēta jauna, rudens kompozīcija(!)….

Kompozīciju veido dažādu krāsu virši, brūklenes un kāds ķirbēns. Šāda kompozīcija mierīgi arī pārziemos, vēlāk ķirbi vari nomainīt ar Ziemsvētku akcentu….

• Notīra, sašķiro dāliju gumus, gladiolu sīpolus.

Un vēl…

Septembrī ir tikai viena diena, kad jāizpilda dažādi rituāli un jāvēro laika zīmes – Miķeļi, ziemas sākuma svētki, ko svin 29.septembrī. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Mihaelam. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē ‘dievam līdzīgs’.)

Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības – pēdējā pļaujas diena, kad ar dažādu rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību. Jumis ir latviešu druvu dievība.

Miķeļi iezīmē rudens saulstāvjus, kad diena un nakts atkal ir vienādā garumā. Ar Miķeļdienu sākas Veļu laiks, kurš beidzas Mārtiņos (10. novembris).

Ticējumi:

• Ja Miķeļos ozoliem vēl ir zīles, būs dziļi Ziemassvētki.

• Ja ap Miķeļiem līst lietus, gaidāma mīksta ziema.

• Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasarī ilgi turēsies sniegs.

Un vēl – Miķeļi iekrīt visbagātākajā laikā, tādēļ galds šai dienā ir ēdienu pārpilns. Uz galda noteikti vajadzēja būt gaļai, arī svaigi skābētajiem kāpostiem.

Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās, lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās. Viss oktobris ’’iekrīt’’ Veļu laikā.

Veļus – mirušo senču garus, sauca arī par iļģiem, vecīšiem, vecajiem, paurīšiem, ķauķiem, ēniem, māžekļiem. Veļu laikā nevērpa vilnu, nedzina vadžus, nepirka, nepārdeva, neveda lopus projām no mājām un netrokšņoja. Tumšais laiks pirms ziemas saulgriežiem ir laiks, kad veļu valstība pienāk vistuvāk zemei, kad cilvēkam uzglūn vislielākās briesmas. Ne velti senie latvieši šos neomulīgos vakarus pavadīja, minot mīklas, sacerot pasakas. Mīklu minēšana simbolizēja gaismas atdzimšanu, tumsas spēku pieveikšanu un saules uzlēkšanu.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Lai arī augusts jau pusē, liela daļa šo darbiņu prasīt prasās izdarāmi – ja ne augustā, tad septembrī.

Augļu dārzā:

• mēslo augļu kokus ar fosforu un kāliju saturošiem minerālmēsliem, lai palielinātu koku salizturību;

• pēc ogu nolasīšanas uzirdina augsni ap ogulājiem;

• avenēm un kazenēm izgriež noražojušos dzinumus; upeņu un jāņogu krūmiem izgriež bojātos un sausos zarus.

Sakņu dārzā:

• Mēneša vidū stāda zemenes, zemeņu ceriem nogriež jaunās ‘’ ūsas’’;

Labs laiks stādīt zemenes ir tad, kad Mēness atrodas Lauvas zvaigznājā. Tuvākie datumi – 15. 16. un 17.08.

• zaļumiem iesēj dilles un redīsus, nolasa gurķus; 

• novāc sīpolus un ziemas ķiplokus,

• mēneša vidū ar ceru dalīšanu pavairo daudzgadīgos dārzeņus un garšaugus -ziemas lokus, skābenes, mārsilu u.c.

• tomātiem nokniebj augšējos dzinumus, vāc tomātus sēklu ieguvei;
  pārrok kompostu.

Puķu dārzā:

• stāda vēlziedes, muskares, lilijas, krokusus;

• dod papildmēslojumu viengadīgajām puķēm;

• apgriež lobēlijas un lobulārijas, lai zied līdz salnām;

• dālijām un gladiolām paliek balstus, lai puķes neizgāžas;

• sēj zālienu, un sausā laikā to laista;

• mēneša beigās stāda rododendrus, skuj­kokus un viršus;

• pastāvīgā vietā izstāda divgadīgos augus.

Siltumnīcā:

• novāc tomātus,

• siltumnīcas augus labāk laistīt dienas pir­majā pusē;

• vēdina siltumnīcu, lai uz nakti neveidotos kondensāts un neveicinātu sēņu slimību izplatību;

• galotņo tomātus, lai neveidotos jauni ziedneši.

Telpās:

• ja nepieciešams, pārstāda pa vasaru sa­kuplojušos telpaugus;

• hipeastriem samazina laistīšanu;

• mēneša beigās pārvieto ārā iznestos telpaugus uz iekštelpām.

Un vēl:

• Lielā Māra jeb Latgales Māra – 15. augusts. Lielās Māras mielastam kauj āzi. Nedrīkst mērkt linus, velēties. Uzkopa māju, jo kukaiņi, it sevišķi blusas, kas šai dienā izdzīti, atpakaļ vairs neatgriežas.

Ticējums:  Ja Lielās Māras naktī ir salna – būs agrs rudens. Ja sīpolus vāc 15. augustā – tie neizaugs lokos. Ja debesīs gubu mākoņi, būs jauka atvasara.

• Bērtuļa diena – 24. augustā. Rudens sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzas medus vasara. Šajā dienā „jākāpj bitēs” un tām jāatņem saulainais vasaras ienesums, bet pirms tam jānoskaita pateicības lūgšana dzīvajai radībai, kas palīdz cilvēkam.

Ticējums: Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – pirms Miķeļiem būs sniegs. Ja Bērtuļi jaunā mēnesī (šogad tā ir) un labs laiks – tāds pats būs visu rudeni.

• 25. augusts – Linu diena. Tā ir diena, kad dzērves „aiznes” launagu. Atpakaļ to „atnesīs” tikai nākamajos Jurģos( 23.aprīlī).

Ticējums: Ja vēss un lietains 25. augusts – būs auksta ziema.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Bieži vien, kad iegādāts ‘’savs kaktiņš, savs stūrītis zemes’’ un uzcelta māja, saimnieki attopas – bet kā tad dārzs…no kura gala ķerties klāt, ar ko sākt, ar ko beigt?

Ierīkojot jaunu dārzu ‘’plikā vietā’’ , prātīgāk ir pieaicināt ainavu arhitektu, dizaineru, dārznieku…vienvārdsakot – speciālistu. Bet galvenā kļūda, ko pēc tam pieļauj saimnieki – uzskata šo speciālistu par dievu un klausa “uz vārda”. Tas nav sliktākais variants (sliktāk ir tad, ja neklausa nemaz), bet jāatceras, ka dārzā būs jādarbojas pašiem! Vislabāk, ja dārzu sāk plānot paralēli ar mājas celtniecību. Ja tā nav noticis, nekas, visu var pagūt!

No sākuma jāizlemj kādam nolūkam visvairāk dārzu gribas. Vai tas būs parādes dārzs, atpūtas vai saimnieciskām vajadzībām. Parādes dārzs prasīs visvairāk pūļu, bet arī būs (tam būtu jābūt) visgreznākais, košs, skaists un reprezentabls.

Atpūtas dārzs varētu būt ar vienkāršāku plānojumu, izturīgākiem, mazprasīgākiem augiem (piemēram: ziemcietēm).

Saimnieciskā dārza galvenais uzdevums ir nodrošināt vai papildināt pusdienu galdu.

Vislielākais prieks, protams, ir par paša veidotu dārzu. Patiesībā, nekā sarežģīta tur nav. Iedomājies, ka dārzs ir istaba. Debesis ir griesti, zeme – grīda, bet dārza malas (žogs, kaimiņu mājas, mežs utt.)ir sienas. Sāc iekārtot istabu. Nepārblīvē. Biezoknī augi nīkuļos. Dienvidu pusē neplāno daudz un lielus kokus.

Latvijā vasara ir tik īsa, baudi sauli. Iestādi kādu koku, krūmu, kurš sniegs paēnu. Pat ja dārza pamatfunkcija ir reprezentablums, padomā arī par vēderprieku! Iestādi augststumbra jāņogas vai upenes – gan neparasti, interesanti, gan veselīgi un garšīgi. Līdzīgu efektu panāksi ar Kaukāza plūmi ‘Spīdola’. Tai ir koši sarkans lapojums, skaisti rozā ziedi un plūmītes. Skaists akcents gada tumšajā, bezlapu laikā ir vilkābeles koši sarkanās ogas.

Vilkābele

Reprezentablums bieži asociējas ar rozēm. Ļoti laba, izturīga no stīgojošo rožu saimes ir ‘Flammentanz’. Koši sarkana, bagātīgi ziedoša.

Stīgojošā roze ‘Flammentanz’

Vērts atcerēties par to, ka nāks ziema. Lai dārzs nebūtu gluži kails, padomā par skujeņiem. Lai ir kur aci piesiet arī ziemā. Un ne tikai – varbūt noder Ziemsvētku dekoram, lampiņu virtenei.

Atpūtas dārzā noteikti paredzi vietu smaržīgiem, mazprasīgiem krūmiem. Vislabāk tādiem, kuri rosina labas atmiņas (pierādīts – cilvēks vislabāk atpūšas un relaksējas, ja tuvumā sajūt bezrūpīgās bērnības smaržu). Tāda varētu būt jasmīniem (filadelfiem), ceriņiem.

Ceriņš

No puķēm – matiolām, lilijām, maijpuķītēm, hiacintēm. No liānām – saldai mīlai (vīteņsauserdim). Katram ir sava atmiņu bagāža, nedaudz padomā, atradīsi!

Hiacinte

Par saimniecisko dārzu – vienmēr noder pašu izaudzēti kartupeļi. Tie gan skaisti zied, neprasa daudz pūļu, gan vēderprieks –garantēts! Starp citu – kartupeļus var audzēt arī uz balkona – iestādi palielā podā un ik pa laikam uzber zemi. Tā pati irdināšana vien būs. No viena tāda poda var iegūt 7-8 kg.

Noteikti iesaku mangoldu. Tā nav tikai lapu biete (no kuras sanāk fantastiska agrā biešu zupa), tas ir dekoratīvs, košs augs, kuram noteikti atradīsies vieta Tavā dārzā. Starp citu, pagājušogad pie tirdzniecības centra ‘Alfa’ apstādījumos ‘’biezā slānī’’ tika izmantoti tieši mangoldi. Protams, piparmētras, citronmelisa, maurloki, lakši.

Laksis jeb mežloks

Tie visi ir virtuves palīgi. Smaržu burvji! Mazprasīgi, lai neteiktu – neprasīgi, izturīgi, daudzgadīgi. Droši pievienot sarakstam var kliņģerītes, kumelītes, kresītes, dilles, šie gan ir viengadīgi, bet –izbārsta sēklas un nākamā gadā ir turpat, kur bijuši.

Kas vēl? Jā, nebūtu prātīgi aizmirst par komposta kaudzi. Arī šo vietu var izveidot pievilcīgu. Pārklāt ar melno plēvi (lai nesabirst nezāļu sēklas), ierīkot dārza attālākajā vietā. Vēl var uzstādīt pa virsu ķirbi (izgriežot plēvē caurumu). Gan glīši, gan ekonomiski.

Protams, visus trīs dārza veidus var jaukt, miksēt un kombinēt. Faktiski, tīrā veidā tie pastāv ļoti reti. Galvenais – uzticēties sev, savai intuīcijai, jo – TAS IR TAVS DĀRZS!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

„Ugunssārtiem ziediem zied mežrozīte jaukā.
Gadi nāk un gadi iet, bet viņa zied un zied.
Ja man dažreiz skumji kļūst,
Paskatos, kā laukā mežrozīte,
Sveicot mūs, cauri vasarām zied un zied…”

Pirms Alfrēda Krūkļa šīs rozes noderīgumu, skaistumu un labumu atklāja senie latvieši. Katras latvju sētas Goda lieta bija rožu krūms pie dzīvojamās ēkas stūra – gan smukumam, gan veselībai! Un senie latvieši jau gan saprata, ko dara!

Vai zināji – mežrozītes augļi ir nepārspēts C vitamīna avots (10 reizes vairāk nekā upenēs, 100 reizes vairāk nekā ābolos). 100 grami mežrozīšu augļu satur četras C vitamīna dienas devas un pusi minerālu dienas devas: kāliju, magniju, kalciju.
 
Vēl tajos ir B grupas, PP un P vitamīni. Nekāds brīnums, ka mežrozīšu augļus uzskata par "dabiskajiem polivitamīniem". Tautas medicīnā mežrozīti lieto saaukstēšanās slimību, sirds un nervu slimību ārstēšanai. Manā bērnībā, parasta lieta bija ziemas rīta ikdienišķā mežrozīšu sīrupa deva…

Mežrozītes CV:

• Latviski: krokainā roze

• Apraksts: Zems ( 0.5-2 m) rožu dzimtas krūms. Nereti veido klājenisku audzi. Bagātīgi zaro. Dzeloņu uz stumbra un zariem daudz, tie ir taisni, dažāda garuma. Garākie dzeloņi ap 1 cm gari, apmatoti. Lapas kāts dzeloņains. Lapiņas krokainas, mala zobaina. Ziedi ļoti lieli (Ø līdz 10 cm), karmīnsarkani, pa vienam vai dažiem kopā. Zieda kāts īss (garums 1-2 cm).. Auglis – liels (Ø 1.5-3 cm), lodveidīgs, no galiem nedaudz saspiests, parasti kails riekstiņu kopauglis, ko apņem sulīga augļsedze. Gatavs auglis oranžsarkans, kauslapas stāvas, paliekošas. Zied no maija līdz septembrim.

• Izplatība: Tālo Austrumu reģiona suga, kas plaši ieviesta, kultivēta un vietām pārgājusi savvaļā visā pasaulē.

Latvijā diezgan bieži apstādījumos, retums savvaļā.

Kā izmantot dārzā – Izteiksmīgs krāšņumaugs. Labi izskatās kā robežstādījums, īpaši, lauku sētā. Veiksmīgi var kombinēt ar citiem pieticīgiem, izturīgiem lauku videi piemērotiem krūmiem, piemēram -  irbeni, jasmīnu. Abi zied ar rozi vienlaicīgi un veidojas skaista krāsu kompozīcija…

Selekcionētas daudz un dažādas šķirnes. Viena no jaukākajām, vecākajām, izturīgākajām ir parka roze ‘Pārsla’. Iederas pilsētu parku apstādījumos, kā mazprasīgs un  izturīgs akcents. Privātajos dārzos – zālājā, kā ‘’solists’’ vai apstādījumu kompozīcijā ar tumšlapainiem kaimiņiem. ….

Kā izmantot – Mežrozīšu augļus var vākt  septembrī, bet vispār, tas ir viens čakls un devīgs augs visu gadu. Pavasarī tie ir jaunie dzinumi, kurus izkaltētus un samaltus pievieno naža gala daudzumu pie dzērieniem. Maija beigās mežrozīšu ziedlapiņas var žāvēt rudens tējai. Vasarā var vārīt mežrozīšu ziedlapiņu medu. Un, visbeidzot,  arī Baha ziedu terapijā šim augam ir atradusies sava vieta.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Tā kā fotoreportāža par Valmieras ārstniecības-garšaugu dārziņu ieinteresēja daudzas, piedāvāju savu rakstu par garšaugu dārza izveidi, kurš bija publicēts žurnālā Deko 2010. jūnija/jūlija numurā (Tēma: Dārza dizaina tendences, virtuves – garšaugu dārzs ’’ Viena aktiera teātris’’).

Buduars.lv ievietotais raksts ir papildināts un aktualizēts. Lasiet, skatiet, izmantojiet!

1.att. Ainavisks garšaugu dārziņš (augstāk redzamais foto).

Dārzā valdošā ir mierīgi zaļā krāsu gamma. Fona stādījumus veido zirdzene, rapsis, dille. Vidusdaļa atvēlēta salvijai, pelašķim, rasaskrēsliņam, bet zemāko veido rozmarīns, lavanda, timiāns, estragons.

Dārzs, kurā saimnieko garšaugi – tas nav mūsdienu izgudrojums, tā ir sena tradīcija, kura atkal kļuvusi populāra. Paši pirmie botāniskie dārzi radās, kā ārstniecības un aromātisko augu audzētavas. Tas bija pamats visdažādākajām variācijām par tēmu – garšaugu dārziņš.

‘’Garšaugi – dziednieka draugs un pavāra palīgs!’’ – tā teica Kārlis Lielais. Tos izmantoja pārtikā, no tiem gatavoja eliksīrus, balzāmus un zāles. Ķīnā, pamatojoties uz gadsimtiem senu tautas filozofiju, uzskata, ka garšaugi ar to aromātiem un krāsu dažādību piesaista dārziem pozitīvo enerģiju.

Garšaugi, vairumā gadījumu, ir pieticīgi un mazprasīgi. Tie ir izturīgi pret kaitēkļiem un slimībām. Svarīgi izvēloties un grupējot augus saskaņot to ekoloģiskās prasības, kaut pārsvarā tiem patīk saulaina vieta ar labi drenētu augsni. Izveidot šādu dārzu nav dārgi – praktiski visus augus var izaudzēt no sēklām patstāvīgi, mājas apstākļos. Vairums garš-smaržu augu ir pietiekami agresīvi, tādejādi nedodot nezālēm nemazāko cerību šai dārzā uzvarēt.

Plānojot savu garšaugu dārziņu vēlams ņemt vērā augu ‘’dzīves ciklu’’ – vai tie ir viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi. Pie viengadīgajiem pieder augi, kurus iesējam, tie izaug, ražo sēklas un iet bojā vienas sezonas laikā. Pie šādiem augiem pieder – dilles (Anethum graveolens), baziliks (Ocimum basilicum), koriandrs (Coriandrum sativum), mārdadzis (Silybum marianum), gurķene (Borago officinalis),

Pie divgadīgajiem pieder augi, kuri pirmajā gadā izaug, bet sēklas ražo tikai otrajā – pētersīlis (Petroselinum crispum), timiāns (Thymus serpyllum).

Daudzgadīgo augu virszemes daļa atmirst ziemas laikā, bet katru pavasari mostas no jauna – piparmētras (Mentha x piperita), estragons (Artemisia dracunculus), ehinācija (Echinacea purpurea), kaķumētra (Nepeta cataria), tauksakne (Symphytum officinale). Šai grupai var pieskaitīt arī ‘’minikrūmveida’’ garšaugus, kuru virszemes daļas (kaut arī apgriežamas katru gadu par apmēram 1/3) neatmirst, bet turpina augt jaunā veģetācijas periodā, tai punktā, kur apstājušās iepriekšējā – salvija (Salvia officinalis), lavanda (Lavandula angustifolia) /2 .att./, rozmarīns (Rosmarinus officinalis).

2. att. Viena aktiera teātris – stādījums no dažādu šķirņu lavandām.

Monodārzs veidots augus grupējot pēc kontrastējošas ziedu krāsas, nedaudz atšķirīga augstuma, bet vienādām augšanas apstākļu prasībām. Lavandas apstādījumu vēlams plānot dārza saulainākajā daļā, no vējiem aizsargātā vietā. Lavanda, kā dienvidniece, pacieš sausumu, priecājas par sauli, bet nemīl ēnu un mitrumu. Bargās ziemās to vēlams piesegt.

Garšaugu dārzu var sadalīt pēc to pielietošanas veida:

Ārstnieciskām vajadzībām:

• Pretiekaisuma – fenhelis (Foeniculum vulgare), cigoriņš (Cichorium intybus), parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria), salvija (Salvia officinalis), timiāns (Thymus serpyllum), vijīgā efeja (Hedera helix) /5.att./.

• Antibakteriāla – tauksakne (Symphytum officinale), rozmarīns (Rosmarinus officinalis).

• Vielmaiņu regulējoša – saulespuķe (Helianthus annuus), rasaskrēsliņš (Alchemilla vulgaris), ķiploks (Allium sativum), lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum).

Apetīti veicinās: timiāns (Thymus serpyllum), anīss (Pimpinella anisum), rozmarīns (Rosmarinus officinalis), dille (Anethum graveolens), ķimene (Carum carvi).

Nomierinoša iedarbība piemīt: piparmētra (Mentha x piperita), kumelīte (Matricaria discoidea), ehinācija (Echinacea purpurea), citronmētra (Melissa officinalis), apinis (Humulus lupulus), kliņģerīte (Calendula officinalis), irbene (Viburnum opulus) /4.att./.

Tonizēs: estragons (Artemisia dracunculus), baltā panātre (Lamuim album).

Organismu spēcinās: baziliks (Ocimum basilicum), deviņvīruspēks (Verbascum thapsus), rievainā roze (Rosa rugosa) /3. att./, zemenes (Fragaria vesca) /6.att./.

3.att. Rievainā roze.

4.att. Parastā irbene.

5.att. Vijīgā efeja.

Tie, protams, ir tikai daži no garšaugu – ārstniecības augu pielietojuma veidiem, kā arī mazs ieskats Latvijā augošajos augos.

Vertikālam akcentam šādos dārzos ir veiksmīgi izmantot kokus un krūmus, kuriem piemīt arī garšauga vai/un ārstniecības auga īpašības. Labi iederēsies vilkābele (Crataegus sp.), kuras augļiem ir antioksidējoša, asinsvadus paplašinoša un sirdsdarbību stimulējoša iedarbība, kā arī izcila dekorativitāte rudens un ziemas periodā. Plūškoks (Sambucus nigra), kura ziedu novārījumu lieto gripas un saaukstēšanās gadījumā. Liepa (Tilia cordata) /8 .att./, kurai piemīt sviedrējošas un elpceļus dziedējošas īpašības. Liepa, vilkābele, kā arī visi augļu koki labi padodas špalierēšanai* /7 .att/, kas varētu būt aktuāli mazā platībā.

Kadiķis šādā dārzā iederas savu mūžzaļo skuju dēļ – dārzs ir pievilcīgs un dzīvīgi zaļš arī ziemā, pie kam kadiķa ogām ir pretiekaisuma un gremošanu veicinoša iedarbība.

6.att. Garšaugu dārziņš kastēs, klinkera bruģis, dārzs norobežots ar špalierētu bumbieru žogu. Žogs veidots no bumbieres, kastēs aug maurloki, salāti, pētersīļi, dekoratīvais kāposts, rudzupuķes, kressalāti. Čelsijas ziedu šovs*.

7.att. Liepa.

Garšaugu dārzam ir daudz priekšrocību – tas derēs gan regulāram dārzam /8.att./, gan ainaviskiem apstādījumiem /1 un11.att./. Garšaugi lieliski aug toveros, kastēs, podos /6 un 9 .att./.

Ļoti veiksmīgi var veidot garšaugu monodārzus – kolekciju vienas sugas ietvaros, kurā augus variē pēc lapojuma krāsas, augstuma /2.att./. Šādiem dārziem piemēroti – salvija, piparmētra, rozmarīns, baziliks. Garšaugu dārzu var ierīkot pat vertikālā sienā  /11 .att./.

8.att. Regulārais garšaugu dārzs – puravu, kāpostu, biešu stādījumi norobežoti ar bukšu dzīvžogu. Vertikālie akcenti panākti ar augststumbra rozēm un bumbierēm. Ausgtstumbra rozes ziemas periodā jāieziemo. Vilandrī pils dārzs, Luāras ieleja*.

9.att. Garšaugu dārza risinājums mazā platībā – kastēs aug mangolds, baziliks, rozmarīns, citronmētra. Pie kastēm – zirdzene, dilles, maurloki. Priekšplānā aug divdaivu ginks. Ūdens elementu šai dārzā pārstāv metāla taisnstūra rezervuārs. Čelsijas ziedu šovs.

10.att. Dārzs sienā. Vertikālais dārzs. Priekšplānā – baziliks, salāti, lavanda. Sienā- zemenes, pētersīļi, pupas, rukola. Čelsijas ziedu šovs.

12.att. Ainavisks garšaugu – ārstniecības augu stādījums mitrām platībām. Taka starp stādījumiem klāta ar balta marmora šķembām. Rasaskrēsliņš, baldrjānis, āra bērzs, zirdzene, krūklis.

Garšaugi saulainā dienā izdala ēteriskās eļļas – ietinot apkārtni smaržu mākonī. Tiem ir milzums formu un krāsu, tie piesaista taureņus un bites. Mazie lidoņi, savukārt, rada dzīvīgumu, kustību. Un apvienot patīkamo ar lietderīgo, šai steidzīgajā laikmetā, ir gan vēlme, gan vēlamais …

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

P.S.

*Čelsijas ziedu šovs – Ikgadēja dārza dizaina izstāde Londonā.

*Špalierēšana – vainaga formēšanas veids, skeletzarus fiksējot vienā plaknē.

*Vilandrī pils dārzs, Luāras ieleja – viens no pasaulē lielākajiem regulārajiem virtuves – garšaugu dārziem.

Pagājušajā gadā man bija tas gods veidot 17. – 18.gs ārstniecības – garšaugu dārzu Valmieras muzeja teritorijā.

Konsultējoties ar farmakognozi Viju Eniņu tapa dārzs, kurā augi apkopoti pēc to iedarbības veidiem, galvenā pielietojuma un piemērotības konkrētiem augšanas apstākļiem. Daļa tika iekļauta regulārā stādījumā.

Dārza centrālajā daļā izveidoju 12 kvadrātus, pa trim, četrās rindās. Doma bija tāda, ka vienā rindā grupējas augi, kuru galvenā, bet ne vienīgā, ir pretiekaisuma iedarbība. Vienā rindā augi ar nomierinošu iedarbību, vienā ar gremošanu normalizējošu, bet vienā ar tonizējošu iedarbību.

Katram augam savs kārtas numurs. Augu apraksts, pielietojuma veids apskatāms, izlasāms rokasgrāmatā, kuru paralēli dārza iekārtojumam veidojām ar V. Eniņu un fotogrāfi M. Kusiņu. Galaprodukts apskatāms muzejā, grāmatu var/ vajag ņemt līdzi staigājot pa dārzu.

Apgaismojumu dārzā plānoju tikai zemes līmeņa. Kā pie ēkām, tā galvenajiem ārstniecības- garšaugu dārza objektiem. Šeit – izgaismots ozols.

Daļa ārstniecības – garšaugu dārza eksponātu ir jāpārziemina telpās. Šādiem siltummīļiem ieprojektēju glītu plauktu, kuru vasaras mēnešos var iznest dārzā un augiem estētiski piedāvāt saules un silta gaisa peldes.

Pie dārza dienvidrietumu sienas, kur vasarās valda ‘’cienījams’’ karstums, aug trīs īstie vīnkoki( tautas valodā – vīnogas). Šeit tiem ir gana silti, arī ziemu pārlaiž bez problēmām. Šai daļā apkopoti augi, kuru galvenā iedarbība ir sirds un asinsvadu sistēmas regulēšana. Arī jebkurā privātdārzā vīnogām vēlams izraudzīties dienvidrietumu pusi, no aukstajiem ziemeļu un austrumu vējiem aizsargātu vietu.

Uz atbalsta mūra aug zemenes ‘Serenata’, ložņu cekuliņš, vijīgā efeja. Šāds izkārtojums var būt gana veiksmīgs ne tikai ārstniecības – garšaugu dārzā, bet jebkurā dārzā, kurā ir karstums, sausums un aug lielie koki, kuri ‘’ atņem’’ barības vielas un mitrumu mazākajiem brāļiem.

Pie galvenās ieejas ēkā, divos podos aug mūžzaļie lauri, kuri ziemā ‘’dzīvojas’’ telpās, bet vasarā papildina vasaras puķu stādījumus.

Pagalms bruģēts, bet taciņas starp regulārajiem kvadrātiem klātas ar grants – šķembu klājumu.

Teritorijas dziļumā var redzēt modernu pienesumu šim dārzam – lapeni, kuras jumts turas uz četriem metāla balstiem, jumtu var regulēt dažādos līmeņos, augstumos, slīpumos. Dārzs atrodas pie Gaujas, blakus ir dārza turpinājums upes krastā, kur augi cīnās par eksistenci paši, kā jebkurš no mums. Turpat atrodas laivu piestātne, kur vasaras mēnešos pietur Gaujas tramvajs.

Brauciet – baudiet, skatiet, vērtējiet, bet buduārā tiksimies vēl šonedēļ!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Saukta arī par ilggadīgo mārpuķīti, sīkrozīti. Nezinu, kā citiem, bet mūsmājās – ja sāk ziedēt mārpuķītes, vasara ir klāt!

Nu jau saziedējušas tā, ka reizēm pa logu izskatās…sniegs?! Padalīšos – kur šo necilo, bet skaisto puķīti likt…

Mārpuķītes CV –

• Latīniski – Bellis perennis.

• Ziemas jeb ilggadīgā mārpuķīte ir līdz 15 cm augsts, daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

• Latvijā mārpuķīte savvaļā neaug, to var sastapt kā dārzbēgli parku zālājos un citviet cilvēka mītņu tuvumā. Pārsvarā to kultivē dārzos kā krāšņumaugu, sevišķi formas ar pildītiem ziedu kurvīšiem.

• Izmantojamā daļa (droga) – ziedi (ziedu kurvīši), laksti (ziedi un lapas).

• Farmakoloģiskā darbība. Pretiekaisuma, atkrēpošanu veicinoša, pretsāpju, žultsdzenoša, urīndzenoša, asiņošanu apturoša, asins sastāvu uzlabojoša, vielmaiņu regulējoša.

• Izmantošana medicīnā. Ziedu un lakstu pagatavojumus – uzlējumu, novārījumu lieto kā atkrēpojošu līdzekli bronhīta, plaušu tuberkulozes, bronhiālās astmas, drudža ārstēšanai, aknu un nieru darbības traucējumu, podagras, reimatisma, urīnpūšļa sāpju mazināšanai. Tos izmanto iekšējo asiņošanu ārstēšanai kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimniekiem, tievo zarnu un resnās zarnas iekaisuma ārstēšanai. Ārīgi mārpuķītes pagatavojumus lieto sasitumu, sastiepumu, zemādas asinsizplūdumu, ādas strutainu iekaisumu, krūtsgalu plaisu ārstēšanai, šiem nolūkiem izmanto arī svaigas auga lapas.

• Mārpuķītes lapas pavasarī ir lietojamas uzturā kā vitamīnu salātu sastāvdaļa. Vai zaļajās sviestmaizēs, ticiet vai nē – garšīgi!

Pagatavojumi.

Uzlējums: 2 tējkarotes ziedu vai lakstu drogas aplej ar 1,5 glāzēm vārīta, atdzesēta (vai laba akas vai avota) ūdens, ļauj 3 – 4 stundas istabas temperatūrā ievilkties, nokāš. Dzer pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā 20 – 30 minūtes pirms ēšanas.

Uzlējums ārīgai lietošanai: 6 tējkarotes drogas aplej ar 1 glāzi istabas temperatūras ūdens, ļauj 3 – 4 stundas ievilkties, nokāš. Lieto apmazgājumiem, apliekamiem, kompresēm.

Pielietojums smukumdārzā: akmeņdārzam, kā ārstniecības augu, grupās, pilsētās, zemsedzei.

– Priekuļu vidusskolas zālājs –

Apgaismojums – saule, pusēna. Patīk, ja augsnē ir pietiekams mitrums (lasi – mitrā un siltā vasarā ziedēs krāšņāk, ilgāk, skaistāk).

Dobē – zied divu krāsu mārpuķītes – balta strīpa un sarkana. Visu smukumu papildina – klājeniskais kadiķis, krustaine, ložņu cekuliņš un omfalode, nedaudz arī redzams lapegles izlocītais zars…

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

P.S. Mārpuķītes CV tapa kopā ar Viju Eniņu, kad veidojām Ārstniecības – Garšaugu dārzu Valmieras muzejam.

Ravēju savas puķu dobes kopā ar bērniem. Nodarbojos ar darbaudzināšanu .

Runājāmies par to, kas izaugs no maza samtenes stādiņa un kāpēc sniegpulksteņa sīpols pa vasaru paguļ zemē bez lapām…aizrunājāmies līdz saknēm, ziediem un to, ko ta šie ēd…augiem, tāpat kā jebkurai dzīvai radībai gribas paēst. Un vēlams – labi paēst!

Pastāstīšu, kā var paēdināt savu dārzu ar nepiesārņotu, bioloģisku mēslojumu. Bioloģisko mēslojumu var saukt arī par zaļmēslojumu (arī – vircu).

Darām tā:

• Savācam apkārt esošajās pļavās augus – biškrēsliņus, gārsas, nātres, dadžus utt. Pievienojam dārzā nogrieztus zariņus, izravētas nezāles, arī insekticīdus( piemēram: mārrutku lapas).

• Sagriežam sprīdi garos gabalos( jā, sauja minerālmēslu sanāk ātrāk, bet darbietilpīgā zaļmēslojuma deva augiem garšos labāk…).

• Saberam to visu mučelē, vecā katlā vai kādā citā traukā, kurš ir pie rokas…

• Aplej ar ūdeni, vislabāk – lietus ūdeni.

• Lai paātrinātu zaļās masas sadalīšanos, ūdenim var pievienot dzeramo sodu – vienu glāzi uz 100 litriem ūdens. Tad maisījums ir gatavs ātrāk, jau 10 dienās, nevis aptuveni pusmēneša laikā.

• Vismaz reiz diennaktī visu apmaisa.

• Pirms lietošanas šo koncentrātu atšķaida ar ūdeni – uz spaini vienu litru zaļmēslojuma. Iegūst nestipras tējas toni.

Kam lietot un cik?

• Daudzgadīgos stādījumus mēslo, lejot šķīdumu apdobē, bet dārzeņus – uzlejot saknēm iepriekš samitrinātā augsnē.

• Augļu kokiem vajag aptuveni 2-3 spaiņus atšķaidīta zaļmēslojuma katram, bet ogulājiem pietiek ar vienu.

• Tomātiem, gurķiem, paprikām – 2-3 litrus katram augam.

• Mēslojums patīk visiem augiem, ar to var laistīt arī begonijas, pelargonijas, fuksijas utt.

Zināšanai!

• Pirms lietošanas ļoti svarīga ir laistīšana!

• Zaļmēslojumu var raudzēt vairākās mucās, ar pāris dienu intervālu, lai visu sezonu ir lietojama virca.

• Vislabāk ir sākt mēslošanu jau maijā, tad tā iedarbojas visefektīgāk. To atkārto ik pēc 10 – 12 dienām( protams, arī vienreizēja paēdināšana ir gana laba).

• Vasaras otrajā pusē mēslo retāk, bet no augusta otras puses augļu kokus vairs nemēslo.

Jā, nav noslēpums, ka vircas mucas nepatīkami ož….no tā var izvairīties, pievienojot masai dažus pilienus baldriāna tinktūras…vai iemest pāris baldriāna lapas.

Maniem bērniem viens no vasaras darbiņiem ir zaļā materiāla sagatavošana…maisīt nelāgi smakojošo virumu viņi negrib, bet kaut kas taču jādara arī vecāku darbaudzināšanas labā, vai ne?

Uz tikšanos tepatās,

Vineta