Dārzs ziemā… ja šie vārdi tev asociējas ar tumšiem koku siluetiem un no dziļām sniega kupenām lūrošiem dārza soliņiem, tas nozīmē, ka ir laiks iepirkties.

Var doties uz lieliem dārzu centriem, būvmateriālu lielveikaliem un pat krāmu tirdziņiem, bet var arī griezties pēc padoma un palīdzības pie dārzu dizaina speciālistiem (mums ir arī savējais – Vineta Radziņa).

Un tā – apģērbjamies siltāk un ķeramies klāt pie ziemīgā dārza uzpošanas, kurš mūsu acis priecēs ne tikai Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, bet arī līdz pašam pavasarim.

Cīnīties ar agro tumsu un tumšajiem, garajiem ziemas vakariem var un vajag! Un to var darīt, izmantojot papildus gaismas avotus, kas ļauj dārzā uzburt romantisku un pasakainu atmosfēru.

Piemēram, dzīvžogus vai atsevišķus kokus var apvīt ar spuldzīšu vītnēm un to var izdarīt dažnedažādi – gan haotiski, gan piedomājot – radot zvaigznāju vai citus musturus. Svarīgi ievērot, lai lampiņas nesasildītu koku mizu un zarus, jo tas var traumēt kokus un pat veicināt to sasalšanu un bojāeju.

Mājas nojumes var izdekorēt ar gaismas virtenēm, koku stumbrus var apvīt ar spīdošām lentām, bet dārza atpūtas zonā – gan koku zaros, gan uz galdiņiem vai citos nostūrīšos var izvietot lukturīšus vai stikla tilpnēs ievietotas sveces.

Īpašu noskaņu dārzā ziemas laikā rada putni un vāverītes, kurus pievilināt var ar barotavās iebērtiem našķiem – riekstiem vai graudu un sēkliņu maisījumiem. Starp citu, ja mazo dārza viesu barotavas izrotāsi ar lampiņām, čiekuriem un bantēm, tās var kļūt arī par oriģinālu un jauku dārza dekoru.

Vēl viena ideja – par barotavu var pārvērst strūklaku vietas, putnu dzirdinātavas, dārza ķerras un grozus, piepildot tos ar egļu un irbenāju, mežrožu zariem, vasarā saplūktām zāļu slotiņām un kaltētām vārpām.

Vienvārdu sakot – ogu ķekarus un mini-barotavas var izmantot gan kā Ziemassvētku dārza rotājumu, gan tamdēļ, lai mazie dārza iemītnieki dārzā justos kā mājās.

Bez putnu čivināšanas, ziemas klusumu var kliedēt zvani, vēja dziesmas, pāna flauta un citi „mūzikas instrumenti”, kas skan pie katras vēja brāzmas. Tos var iekarināt gan dzīvžoga zaros, gan dārza mājiņās un lapenēs, gan blakus mājas logam, rotājot ar lentām un apgaismojot ar maziem gaismas lukturīšiem.

Protams, ziemīga dārza dekorēšana nebūs pabeigta bez pašas mājas dekorējuma. Verandas un kāpņu margas var apvīt ar egļu zariem, zeltītām un sarkanām lentām, nojumi rotāt ar mākslīgam lāstekām, gaismas virtenēm un uz durvīm uzkarināt kuplu Ziemassvētku vainagu.

Ja mājas logiem ir platas palodzes vai puķu kastes, tās var piepildīt ar kadiķa zariem un spilgtām, lielām dekoratīvajam bumbām.

Jā, un izrotā arī savu pasta kastīti, ceļa galā, pie žoga – pastniekam par prieku un pateicību.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Baznīcas gads sākas ar pirmo adventi. Beidzas ar Mirušo piemiņas dienu, Mūžības svētdienu. Šogad pirmā advente ir 2. decembrī. Kā atzīmēsim šos gaišos svētkus, Ziemassvētku gaidīšanas brīnumu?

Pošot māju, klājot galdu neaizmirsti arī ārdurvis, ceļu uz māju un varbūt arī pašu dārzu, pļavu, mežmalu, dīķi.

Sakopta un greznota ārtelpa parasti rada gaišu noskaņu arī pašā pušķotājā. Vismaz man tā ir. Jā, un centies to darīt kopā ar tuviem un mīļiem cilvēkiem – lai vairojas prieks!

Advente ir termins no latīņu vārda „Adventus”, kas nozīmē atnākšana. Vainags ir kristiešu tradīcija, kas simbolizē četru nedēļu gaidīšanas laiku. Laiku, kurā gatavojas Ziemassvētkiem – Jēzus atnākšanai uz zemes.

Vēsturiski Adventes vainags ir horizontāls mūžzaļš aplis ar četrām aplī izkārtotam svecēm, tās bija purpura krāsā, jo senatnē šī krāsa bija ļoti dārga. Šādas krāsas sveču izmantošana bija kā sava veida nodeva baznīcai. Ja nevarēja atļauties purpura krāsas sveces, tās varēja būt arī rozā, sarkanā vai zilā krāsā.

Ja Tev šie svētki saistās vairāk ar Saulgriežiem, tad pieturēties pie vēsturiskiem faktiem nav nepieciešams. Rotājumi var būt bezgaldažādi, tiem nav jābūt ļoti košiem, grezniem. Galvenais ir sava iekšējā sajūta. Vēlme saskatīt Brīnumu vienkāršās lietās, dabā, sevī un apkārtnē.

Cik grezns ir vienkāršs čiekurs, eleganta forma, proporcija – daba zin’ ko dara!

Skaists rotājums vasaras mājai. Dizainers zina, ka uzdevums ir izpildīts tad, kad nav ko noņemt, nevis tad ,kad nav ko pielikt….līdzīgu domu paudis jau kāds pirms manis, šķiet Antuāns de Sent- Ekziperī.

Durvju rotu var veidot no tā, kas virtuvē.

Popkorna. Vainaga pamatni vari nopirkt gatavu vai izveidot pati. Piemēram: no papardēm. Ej uz mežu un nes mājās, vēl mitras tin ap kādu cietu pamatu (stiepli, klūgu utt.) un tikai tad liec žūt. Pa to laiku uzplaukšķini popkornu un darbs ar līmes pistoli var sākties!

Lavandas. Un kāpēc ne? Droši vien arī esi dzirdējusi, ka šogad Saldus apkaimē pat tika rīkoti lavandu svētki. Un ja nu gadās svinēt Ziemsvētkus kaut kur pie Vidusjūras – būs kā punkts uz ‘’i’’.

Un apelsīnu šķēlītes…visa māja mirklī būs pilna ar laimes un saules vitamīniem.

Ko darīt, ja nav ārtelpas? Pat tad, ja tavā īpašumā pašlaik ir tikai viens logs ir varianti. Piemēram, sapildi lampiņu virtenes vairākās pudelēs un kompozīciju stiprini logā. Garāmgājējiem būs prieks, pašai interesants dekors.

Vai ekonomiskāks risinājums- mežā salasītas mētras. Savīts vainadziņš un ar košu lentu iekārts logā.

Jā, esi vinnētāja, ja Tev pieder ūdens spogulis. Vienalga – dīķis, ezers vai jūra. Ūdens, tas vienmēr ir īpaši.

Sasalstot tas veido skaistas laternas, traukus. Lai tādu ledus trauku iegūtu ūdens jāielej vēlamā tilpuma toverī un uz laiku jāizliek vietā, kur valda mīnusi. Tikai jāraugās, lai process neieilgst – būs beigts trauks, jo caursals, un nebūs vietas kaut ko ievietot, ielikt utt.

Nesasalis ūdens ir burvīgs ietvars kompozīcijai…un kāpēc ne laivā? Kompozīciju veido puansetijas un egles.

Priecīgus Gaidīšanas svētkus!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta