Ko nozīmē taupīt uz sava rēķina:

1. Sieviete atnāk uz veikalu pērk produktus bērniem, vīram, sunim, kaķim, bet sev nauda tā arī nepaliek, vai arī… sieviete atkal nolemj iztikt bez tā, ko pati sev bija cerējusi iegādāties.

2. Taupīšana uz sava rēķina – tas notiek tādās reizēs, kad nav žēl naudas bērniem, vīram, bet kad nonāc līdz naudas tērēšanai sev, tu sev saki: „Citā reizē. Šodien iztikšu.” Un iztiec arī…

3. Tev ir šampūns, pelmeņi, viens zeķubikšu pāris, viens apavu pāris katrai sezonai un divi apakšveļas komplekti. Pat, ja ir kaut kas vēl – tas drīzāk ir negaršīgs, ne visai kārots, vecs un nemoderns. Toties bērni ir ģērbti moderni…

4. Kad tu kārtējo reizi nolūkojies uz saviem ziemas zābakiem vai apakšveļu un saproti, ka tas, ko tu redzi, būtu jānomaina, bet iekšēji pieņem lēmumu, ka „gan jau būs labi arī tā, kā ir, vēl jau var panēsāt…” utt.

5. Tu ekonomē uz sava rēķina, kad sāc lāpīt savas zeķubikses, kad apakšveļa ilgi netiek atjaunota, kad tavā garderobē ir džinsi, daži t-krekliņi un vieni izejamie svārki, kad it kā vajadzētu nopirkt matu masku, jaunu skropstu tušu, bet atkal sarodas pirkumi, kas ir daudz svarīgāki.

6. Kad tu beidzot pieņem lēmumu sev iegādāties kaut ko kvalitatīvu un dārgu, bet, atnākot uz veikalu, ņem iekāroto mantu, pagrozi rokās, un rezultātā nopērc nevis to, ko gribēji, bet gan kaut ko, tomēr, lētāku.

7. Kad tevī it kā mīt divi cilvēki: viens šo mantu ļoti vēlas iegādāties, bet otrs čukst tev, ka tas ir pārāk dārgi un var jau paņemt kaut ko, kaut arī sliktāku, bet lētāku. Un arī nauda paliks pāri. Un tieši šajā brīdī tev jāuzdod sev jautājums: kādam pirkumam domāta šī ieekonomētā nauda? Ģimenei, bērniem, kaut kam citam..?

8. Tas ir tad, kad tev nauda ir, bet tu neiepriecini sevi ne ar ko, nepērc sev to, kas tev patiktu, it visā sevi ierobežo un veikalā pērc tikai nepieciešamo mantu minimumu un to, bez kā iztikt nevar nemaz.

9. Kad tu izskaties „pelēka”, nekopta un pirmajā vietā tev ir it viss, tikai ne tu pati.

Jebkura sieviete, kura ekonomē uz sava rēķina, sapratīs par ko iet runa un, iespējams, šo sarakstu varēs vēl papildināt. Te pat nav vajadzīgi nekādi papildus paskaidrojumi par to, kur ir robeža starp prātīgiem tēriņiem un taupīšanu uz sevis.

Mēs vienmēr zinām, kad taupām uz sava rēķina.

Šī ekonomija ar laiku pārvēršas pieradumā un pat patoloģijā, kuru izārstēt ir ļoti grūti. Tāpēc te neiedarbosies nekādi argumenti par to, ka sevi ir jāmīl, jo tūlīt pat „ieslēdzas” taupības mehānisms un tas vairs nepieļaus nekādus „liekus” tēriņus.

Sieviete, kura taupa uz sava rēķina:

• zaudē savu sievišķo šarmu;
• no viņas dzīves aiziet prom vieglums un burvīgums;
• sejā salasāmas visas problēmas;
• vīrieši neinteresējas, vienīgi, ja izmanto;
• parādās nogurums un neapmierinātība ar dzīvi;
• ·…un laime kļūst nesasniedzama.

Tā nav dzīve. Tā ir ieelpa bez izelpas un mūžīgie ierobežojumi, kurus sieviete sarīko sev pati.

Kāpēc mēs taupām uz sava rēķina?

Aiz šīs taupīšanas slēpjas lielas bailes un vainas sajūta. “Tagad es iztērēšu, bet rīt naudas vairs nebūs, un es kļūšu par tuvinieku “katastrofas”, „grūtību” vai “nelaimes” iemeslu. Tās ir bailes, kas velkas līdzi no bērnības: „ja es netērēju naudu sev, tad mani neviens nevainos nelaimēs, kuras var notikt manis dēļ.” Šī ir vēlme nebūt vainīgai. Ļoti bērnišķīga vēlme.

Tā lūk, “ietaupījuma” dēļ citu (kaut arī savējo) cilvēku labā, tiek upurēta personīgā dzīve un skaistums. Glābjot apkārtējos, tu jūties svarīga un ziedo savu personīgo dzīvi.

Un runa atkal ir par lepnību un pazemības trūkumu…

Varētu padomāt, ka no tevis ir atkarīga apkārtējo dzīve, ka tu esi TIK visvarena, ka vari novērst visu savu tuvinieku nelaimes. Tā ir ļoti pārgalvīga doma. Kāpēc tas ir apliecinājums tam, ka tiek zaudēta sievišķība? Tāpēc, ka sieviete, kas taupa uz sava rēķina, darbojas ar vīrišķo enerģiju – stingra kontrole un atbildība, aizsardzība un glābšana.

Ja sieviete ieslēdz taupīšanas režīmu, tas nozīmē, ka viņa ieslēdz mātes instinktu un “izslēdz” sievišķību. Un nav svarīgi, kas ir tas, uz ko tu taupi – uz kosmētikas procedūrām vai apakšveļu. Svarīgs ir princips. Māte tu vari būt tikai saviem bērniem. Bet noteikti ne saviem vecākiem un ne savam vīram.

Un atceries vienkāršu lietu: no mātes ņem,

bet sievietei dod.

Pieaugusi sieviete neraizējas par naudu, jo viņa neuzliek sev “kontroles” un “atbildības” slogu par citu cilvēku dzīvi. Viņa necieš no lieluma mānijas, ka nonākusi uz šīs Zemes ir, lai nestu atbildību par citu cilvēku dzīvi, viņus glābtu un darītu laimīgus. Ja ir nauda, sieviete to savā labā tērē viegli, bet, ja tās nav – arī īpaši daudz nepārdzīvo. Ja tu ieelpo, tev ir arī jāizelpo. Nevar visu laiku tikai ieelpot, visu laiku taupot uz izelpu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija