Aprīļa beigās un maijā dārzam jāpalīdz gatavoties un uzsākt jaunu sezonu: izsaiņo piesegtos augus, aizvāc ziemā atmirušās augu daļas, sēj, stādi, pārstādi. Galvenais – dari to ar prieku un patikšanu!

Apmeklē stādu tirdziņus, stādu parādes, šovus un izstādes – iedvesmai, atpūtai, skaistumam! Vide – Čelsijas Ziedu šovs.

Augļu un sakņu dārzā

• Kad augsne atkususi un nedaudz iesilusi, var stādīt augļu kokus un krūmus. Pirmos stādi kauleņaugi (ķirši, plūmes, aprikozes, persiki) un upenes, ērkšķogas ar atklātu sakņu sistēmu (kailsakņi), jo tie saplauks visagrāk.

• Apkop zemenes-izvāc vecās, bojātās lapas un iestrādā kompleksos minerālmēslus. Labi būtu mulčēt stādījumus, lai augsnē labāk saglabājas mitrums, jo zemenēm ir sekla sakņu sistēma. Lai zemenes neciestu pavasara salnās dobes pārklāj ar agrotīklu. 

• Aprīļa beigās vīnogulājiem noņem piesegumu.

• Gatavo augsni sakņu dārzā.

• Ap 20.aprīli sēj stādiem gurķu sēklas stādīšanai atklātā gruntī un stāda agrīnos burkānus.  Otrajā aprīļa pusē sēj pētersīļus, lapu selerijas, dilles, skābenes atklātā gruntī. Sēj pupas, ķiplokus, zirņus, burkānus…tas gan vairāk pēc katra dārza situācijas augsnes un mitruma īpatnībām.

Košumdārzā

• Mēneša beigās veic dzīvžogu mēslošanu ar kompleksajiem minerālmēsliem.

• Rožu stādījumiem noņem segumu – tas jādara tad, kad laiks ir apmācies (lai izvairītos no saules apdegumiem). Rozes apgriež līdz veselai koksnei, virs augt sākuša pumpura. Šo darbu ir svarīgi nenokavēt, jo siltā laikā pumpuri sāk ātri plaukt.

• Ziemciešu dobēs jau redzami pirmie pavasara vēstneši – krokusi, narcises un vizbulītes. Lai tiem atbrīvotu ceļu pretī saulei, dobes atbrīvojam no sausām lapām un augu atliekām, mēslojam un irdinām.

• Zālienam – ļoti svarīgi rūpīgi nogrābt sauso zāli un sūnas, vēl labāk zālienu apstrādāt pamatīgāk– aerēt, vertikulēt un nomēslo ar komplekso minerālmēslojumu (ar palielinātu slāpekļa daudzumu). Ja zālienā ieviesusies sūna, lieliski noderēs speciāls mēslojums pret sūnu zālienā. Pēc tam zālājs kārtīgi jāsalej.

• Dali daudzgadniekus, rekonstruē puķu dobes.

Izveido jau jaunu puķu dobi pie žoga: iestādi vīteņrozi, kura smaržos karstā vasarā, rasaskrēsliņu apjomam, violeto salviju virtuves priekiem, gandreni, zirdzeni izturībai un fonam…

Mājai

Telpaugus drīz varēs nest uz siltumnīcu – atvaļinājumā un saules peldēs!

Siltumnīcā

• Aprīļa beigās, maija sākumā siltumnīcās jau būtu jābūt iesētiem redīsiem, dillēm, salātiem (rukolai, spinātiem utt).

• Var sākt domāt par tomātu un gurķu stādu nolūkošanu, pirkšanu…drīz laiks stādīt tos siltumnīcā.

Un vēl :

23. aprīlis ir Jurģa jeb Ūsiņa diena. Zemnieka gada sākums. Ar Jurģi saistīts rumulēšanās paradums – trokšņaina aplaistīšanās ar ūdeni sākot jaunus darbus.

Ticējums: Kāds vējš uzvar Jurģu dienā – tāds pārsvarā visu gadu pūš. Ja silts, kluss vakars – būs karsta vasara.

25. aprīlis ir Markus diena. Šajā dienā zeme kūp. Nestrādāja, lai krusa nemaitātu tīrumus. Ja naktī sals un dienā snieg, tad vēl veselu mēnesi būs aukstums.

1.maijs ir Lapu diena. Senči šai dienā saudzēja dabu.

4.maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena.

Neaizmirsti pacelt valsts karogu! Vai zināji, ka vimpeli var turēt mastā visu laiku, tas nav jāpaceļ un jānolaiž pēc kalendāra?

Vimpelis.

12. maijs ir Mātes diena.

19.maijs ir Vasarssvētki.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

LAIKS SĒT! Kā sēt un ko pēc tam darīt ar sadīgušo bagātību. Par to arī parunāsim šonedēļ ‘’Dārza pasaulē’’.

Kā piemēru ņemsim samtenes /Tagete erecta/. Tās ir viegli kopjamas, košas puķes, kuras zied visu vasaru.

Lai samteņu stādiņi nebūtu jāpērk par ‘’bargu naudu’’ vēl vari paspēt iesēt un zaļo prieku izaudzēt savām rokām. Samtenes izmanto kulinārijā, stāda starp sīpoliem, jo tās atbaida sīpolu mušu, rudenī no samtenēm viegli var ievākt sēklas: sanāk viena ekonomija. Tātad: ņemam paciņu ar samteņu sēklām. Pirktas veikalā vai vāktas pašu dārzā – vienalga!

Tādas tās izskatās.

Tā varētu izskatīties sēšanas process.

Samtenes sāk dīgt…

Sadīgušas. Kreisā pusē samtenes, labajā – asteres.

Pienācis laiks piķēt! Kas tā piķēšana ir: tā ir blīvi saaugušu, nesen uzdīgušu augu pārstādīšana citā vietā. Augus piķē, kad tiem ir izaugušas divas īstās lapiņas.  Ar pinceti, irbuli (vai vienkārši ar pirkstu) uzmanīgi iebakstot zemē, izceļ stādu čupiņu no sējumu kastes. Līdz ar piķēšanu notiek arī pirmā augu vērtēšana – vārgākos neizmanto!

Kā piķēt?

• Pirms piķēšanas stādiņus noteikti aplaista, lai substrāts pieķeras pie saknēm. Bet nepārcenties – būs par slapju!
• Piķējot stādiņu neņem aiz kātiņa, bet gan aiz lapiņām.
• Iepriekš ar irbulīti (vai pirkstu) izveidotā bedrītē stādiņu ievieto gandrīz līdz lapiņām.

• Piķējot mazus stādiņus, augsne netiek spiesta pret kātiņu, bet gan virzienā uz leju. Stāds tiek it kā iesēdināts augsnē.
• Pēc piķēšanas – aplej! Lej ar iespējami mazu ūdens strūklu, piemēram:

Kur piķēt?

• Pārstādīšanai izmanto tādu pašu augsni, kā sēklu sēšanai. 
• Pārstādīt var kastītēs, podiņos un citos tam piemērotos traukos.
• Īpaši ērti stādus audzēt kūdras podiņos. Vēlāk, stādot augu paliekošā vietā, podiņš nav jānoņem, vien jāiegriež tā malas. Tādā veidā auga saknes faktiski netiek traumētas, tas labāk ieaug.
• Kūdras podiņus, augsni, kā arī speciālus instrumentus piķēšanai var iegādāties dārzkopības preču veikalos (Depo, K-rauta utt.)

Es podiņu un telpas taupīšanas nolūkos stādu vairākus stādiņus vienā podā.

Nu ko, atliek kopt, lolot, laistīt, mīlēt un gaidīt līdz stādiņš ir tik liels un stiprs, lai to varētu stādīt izvēlētajā vietā (tam būs vajadzīgas aptuveni 5 nedēļas…)

Stādam zemē…Izstādīt dobē, balkona kastēs, podos (vienvārdsakot – paliekošā vietā) vēlams pēc salnām.

Lai izdodas sēšana, piķēšana, stādīšana!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta