66 gadu vecumā Rubija Kartere-Paiksa (Ruby Carter-Pikes) sacenšas bikini modeļu čempionātos un bieži vien apsteidz savas divas vai pat trīs reizes jaunākās konkurentes. Lai saglabātu savu ķermeni tādā brīnišķīgā forma, viņa, protams, daudz strādā.

Rubijai ir spēcīga motivācija: pierādīt, ka dzīves stils un personīgā atbildība ir daudz svarīgākas par ģenētisko predispozīciju.

Rubijas ģimenes medicīnas vēsture nesolīja viņai neko labu. Viņas vecmāmiņa nomira no sirdslēkmes 57 gadu vecumā, viņas māte cieta no diabēta un Alcheimera slimības, viņas jaunākā māsa diabēta dēļ zaudēja kāju, bet brāļameita no diabēta nomira 32 gadu vecumā.

Pašai Rubijai jau jaunībā diagnosticēja iedzimtu sirds slimību. Bez šī visa briesmīgā mantojuma viņas veselību nopietni apdraudēja arī ģimenes uztura tradīcijas. "Daudz sāls, cukura, miltu un cepešu" – tā viņa raksturo pārtiku, ko parasti gatavoja viņas radinieki. "Tikai kļūstot pieaugusi un dzemdējusi četrus bērnus, es sapratu, cik daudz kaitējuma veselībai nodara nepareiza pārtika", – atzinās Rubija.

Kad Rubijai bija gandrīz 50, viņa nolēma, ka ir pienācis laiks rūpēties par veselību nopietni. „Pasaule mainās, un mums jāmainās līdzi. Mums ir tehnoloģijas, kādu nebija mūsu vecmāmiņām un, kļūstot vecākiem, mums nav obligāti jāslimo, kā slimoja mūsu vecmāmiņas”, – viņa ir pārliecināta.

Nolēmusi kļūt vesela, Rubija Kartera-Paiksa pilnībā pārskatīja savu ēdienkarti, uzturā sāka lietot vairāk dārzeņus, mazāk trekno un cepto, atteicās no sarkanās gaļas. Viņa nopietni sāka nodarboties ar garo distanču skriešanu (ir pat noskrējusi vairākus maratonus) un sāka audzēt muskuļu masu. Rubija Kartera-Paiksa precīzi zināja, ka vienīgā fiziskās slodzes un veselīgas pārtikas alternatīva ir – slimības un mokas un šī zināšana viņai palīdzēja sasniegt rezultātus.

"Ir zināms, ka āfrikāņu rases pārstāvjiem ir lielāks risks saslimt ar diabētu, nieru slimībām, paaugstinātu asinsspiedienu un sirds slimībām,” – viņa skaidro. – „Es zinu, ka man ir ģenētiska nosliece uz šīm slimībām, bet es sapratu, ka risku var samazināt, mainot attieksmi pret pārtiku un katru dienu nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. Tagad man ir 66 gadi, bet es jūtos enerģiska, stingra un laimīga."

Lai palīdzētu arī citiem cilvēkiem kļūt par tikpat veseliem un laimīgiem, Rubija Kartera-Paiksa strādā par treneri vienā no fitnesa klubiem: sports un veselīgs dzīvesveids kļuva par viņas jauno profesiju. "Būt veselam patiešām ir ļoti vienkārši, – viņa saka. – dīvaini, ka daudzi cilvēki no tā atsakās”.

Lūk, neliels fragments no intervijas ar Rubiju Karteru-Paiksu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija