Ne vienmēr mēs varam izvēlēties labāko ražas novākšanas laiku, jo brīvdienas iekrīt tad, kad sanāk un radi palīgā sabrauc, kad var sabraukt. Bet tomēr – neslikti zināt dažus noteikumus, lai talkas rezultāts būtu maksimāli labākais.

Ķeroties klāt pie ražas novākšanas, būtu labi, ja mēs varētu ievērot 3 vienkāršus noteikumus. Pirmie divi augsto dārzeņu produkcijas kvalitāti palīdzēs uzturēt, bet, ievērojot trešo, – var palielināt ražīgo dārzeņu kultūru (gurķu, tomātu, kabaču) produktivitāti.

Pirmais – dārzeņi, kas paredzēti pārstrādei un uzglabāšanai jānovāc sausā laikā. Novākti lietus periodā, tie ne tikai sāks pūt, bet mazāk saturēs bioloģiski aktīvās un minerālvielas.

Dārzeņu masveida novākšanu labāk ieplānot agri no rīta. Lapu dārzeņus var vākt arī vēlu vakarā, bet ne pa dienas vidu.

Un vēl. Vāksim augļus to tehniskās gatavības stadijā, negaidot to pilnīgu nogatavošanas krūmā. Tas ievērojami veicina daudzreiz vācamo kultūru ražu.

Jāatgādina arī tas, ka tomātus jānovāc būtu rozā, brūnganus vai pat bālus – sasniegušus to augļa lielumu, kas raksturīgs konkrētai šķirnei.

Pipari jānovāc tiklīdz tie sasnieguši nepieciešamo izmēru un tiklīdz sāk mainīties to krāsa. Pirms to lietošanas, piparus un tomātus ir jānogatavina, jo šādi tajos palielināsies barības vielu daudzums.

Cukini un kabačus, kas paredzēti ziemas glabāšanai, jāizaudzē līdz maksimālajam to lielumam un jānovāc tikai tad, kad ir nocietinājusies to miza. Augļus, kas tiks izmantoti pārtikā uzreiz vai arī konservēšanai, jānovāc, kad to lielums pārsniedz trešdaļu no maksimālā.

Pupiņas novāc atkārtoti, noņemot pākstis 8-12 dienas pēc aizmetņu parādīšanās. Zaļās pupiņas pēc novākšanas ātri zaudē kvalitāti, tāpēc pārtikā tās jālieto uzreiz vai arī jāsasaldē vai jākonservē. Lai iegūtu nogatavojušās pupiņas, pākstis atstājam uz krūmiem līdz tās izkalst.

Novācam sakņaugus

Sakņaugus vācam tad, kad tie nobriest. Ja pilnībā nogatavinātus sakņaugus atstāsim vagās līdz rudenim, to kvalitāte samazināsies: tie sāk ieplīst, tos sabojā gliemji un citi augsnes kaitēkļi, bet lietainā rudenī tie sāk arī pūt.

Turklāt, piesārņotā augsnē (ekoloģiski tīras augsnes mūsdienās praktiski nav), pārstāvējušies sakņaugi sāk sevī uzņemt smagos metālus un citas toksiskas vielas. Tas notiek tāpēc, ka, novecojot, tie sāk zaudēt pašattīrīšanās spējas, pateicoties kurām, mēs iegūstam augstas kvalitātes dārzeņus.

Uz tkšanos tepatās,

Aija