No rudens košuma žilbst acis. Viss tik krāsains, bagātīgs un piesātināts, bet es pastāstīšu kā ierīkot…BALTU DOBI.

Baltā ir krāsu krāsa. Baltā ietver visas krāsas. Baltā ir gaisma. Tā ir  absolūta, visa sākums un gals.

Izvēlēšos augus, kuriem patīk viegli noēnota vai ēnaina vieta dārzā. Dabā nekas nenotiek nejauši un arī baltās krāsas augi, kā zinādami, ka ēnainā vietā to krāsa ir vispamanāmākā tieši tur arī jūtas vislabāk. Tātad:

Veido dobi no hostām, piemēram šķirnes ‘So sweet’, kuras ziediem ir viegls un salds aromāts.

Papildini ar dekoratīvajiem sīpoliem ‘‘Mount Everest’, kuru sīpolus stādi zem /blakus hostām, jo, ziedot, sīpolu lapas ir maz dekoratīvas, savukārt hostas izskatās pat ļoti labi.

Iekombinē dobes tālākajā malā rodžersiju, tā ir diezgan gara un masīva puķe, bet kā fona augs ļoti dekoratīva.

Blakus rodžersijai liec kādu hortenzijas stādu.

Un ja vēl dobē atradīsies vieta ehinācijai ‘Primadonna White’, kompozīcija būs pilnīga .

Noslēdz dobes stādīšanu ar baltām tulpēm, piemēram, ‘White Dream’.

Tām noziedot, vietā stādi baltas samtenes, baltas lobēlijas vai baltas petūnijas. Jā, arī tautā sauktās zirnekļpuķes (dzeloņainās kleomes) ir ļoti glītas, tikai diezgan augstas, bet ja vieta un dobes konfigurācija atļauj – kāpēc ne?

Nu ko: pie darba! Šo dobi vari paspēt ierīkot vēl šoruden – sīpolpuķu pirkšanas un stādīšanas laiks ir pašā plaukumā!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

P.s. Par mūsu jauko dārznieci Vinetu Radziņu vairāk vari izlasīt te >>>.

Vēl šo augu pazīst arī kā Daugavas vizbuli, jo galvenā sugas izplatība ir tieši Daugavas ielejā.

Reizēm šie augi ar baltajiem ziediem sastopami arī citur Latvijā. Vienīgi Kurzemē savvaļā meža vizbuli, visticamāk, nevarēs atrast, jo Latviju šķērso sugas izplatības areāla rietumu robeža. Tas aug galvenokārt valsts austrumu daļā.

Meža vizbulim piemērotas sausas, kaļķainas augsnes, tāpēc to var redzēt skrajos priežu mežos, mežmalās un pļavās Daugavas krastu dolomītu atsegumu tuvumā. Šī auga liktenis ir cieši savijies ar Daugavas likteni.

Botāniskais anemones vārds ir cēlies no grieķu valodas vārda „anemos”, kas nozīmē – vējš. Ziedi šūpojas pie vismazākās vēja pūsmas.

Bet kur tad bez romiešiem – kā stāsta leģenda, romiešu dieves Floras galmā ir dzīvojusi nimfa Anemona. To apmānījis un iemīlējis Floras vīrs, vēju pavēlnieks Zefīrs. Lai atriebtos, Flora pārvērtusi nimfu par ziedu – anemoni. Kopš tā laika agros pavasaros Anemone izdaiļo dārzus, un notrīs ikreiz, kad vējš to, garām skrienot, samīļo.

Un vēl runā, ka Anemone ir nevainības un uzticības simbols.

Anemones ir izcili dārza augi, tie ir mazprasīgi un ļoti viegli kopjami. Tās var augt gan saulē, gan pusēnā. Piecieš, ja jāaug zālājā (līdzīgi kā sniegpulksteņi un krokusi). Anemones pavairo dalot, bet ja tām vieta iepatikusies, nekāda dalīšana nav nepieciešama. Gluži otrādi, ar šo puķi, tad jāmēģina vienoties par savas teritorijas ievērošanu….Labi izskatīsies stādījums grupās jauktā puķu dobē. Anemonēm būs piemērotas arī apmales starp augsnes sedzējiem un ziedošiem zema auguma augiem.

Stādi savā dārzā šo puķi un zini – kad tā sāk ziedēt, tad vasara ir jau tuvu, tuvu…klāt!!

Un vēl – tā ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā. Tamdēļ veidojot savu anemoņu dobi izmanto tikai dārza stādmateriālu! Citiem vārdiem – neej gar Daugavas krastu ar mazu lāpstiņu rokās, cerībā atrast anemoņu pļavu. Labāk apjautājies pēc kāda stāda kaimiņiem, draugiem vai aizstaigā uz tirgu! Lai veicas!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta