Tu sev nemelo

Ne lielās, ne sīkās lietās. Jo – kāda tam jēga? Problēma būs jārisina agri vai vēlu, tā vai citādi. Bet meli iznīcina mūsu resursus, kuri vienalga būs kaut kā jāatjauno. Un kamdēļ tas viss? Ja viņš tā arī nav zvanījis, tas nozīmē, ka tu viņam neesi iepatikusies. Un punkts. Fantāzijas, par to, ka, varbūt, viņš ir devies uz Gvatemalu, lai apciemotu saslimušo vecmāmiņu, vai arī par to, ka viņš ir pazaudējis tavu telefona numuru, vai arī tik ļoti ir iemīlējies, ka pat kautrējas zvanīt – tām nav jābūt tavām fantāzijām. Tu nenodarbojies ar pašapmānu un pēc tam neciet no tā sekām.

Tu neesi ieciklējusies uz vīriešiem

Protams, ka tu viņus mīli. Bet tev ir arī vēl kaut kas, ko mīlēt arī bez vīriešiem – savus tuviniekus, savu darbu, savus vaļaspriekus. Iespējams, tavs vīrietis tev jau ir blakus un jūs esat izplānojuši savu nākotni, bet tu nedomā, ka par īstu sievieti tu tapi tikai tāpēc. Tu tāda biji arī līdz viņam un tāda paliksi, pat, ja tomēr izšķirsieties. Un pats galvenais – tu nekad nekļūsi par „smacējošu” sievieti. Par tādu, kas vīram burtiski elpu ievilkt bez sevis neļauj, jo visu laiku ir klāt vai „karājas” viņam kaklā. Tu esi pašpietiekama.

Tu nekaifo no emocijām

Ja tu esi laimīga – tu priecājies. Ja tu jūties slikti – tu skumsti. Tu savas emocijas neslēp un arī neapspied tās, jo tu saproti, ka tās ir tava būtība. Toties profesionāla mocekle no tevis nesanāks, jo tu sevi neuzkurini, un savus aizvainojumus un zaudējumus visu laiku nekužini. Vārdu sakot – neorganizē viena aktiera teātri „ak, kā es cietu, kādu traģēdiju esmu pārdzīvojusi!” Pārdzīvoji? – un paldies Dievam, nav vajadzības tajā visā gadiem ilgi rakņāties.

Tu esi apķērīga un tālredzīga

Un tas nozīmē, ka tu redzi un jūti, kad tev melo, un tā ir ļoti noderīga īpašība. Bet tava iekšējā redze nav selektīva un arī nav vērsta tikai uz tevi pašu. Tu jūti, kad kādam tiešām ir slikti, un tu piedāvāsi palīdzību. Tu redzi, kad kāds tiešām ir laimīgs, un tu viņam par to pateiksi, jo cilvēkam tas būs patīkami.

Tavs tēls ir izveidots

Tu zini, kas tev piestāv, kas nē, un netērē vairāk laiku riskantiem eksperimentiem, par kuriem vēlāk ir jānožēlo. Tu nedzenies pakaļ modei, bet tai seko, un izvēlies tikai to, kas ideāli iekļausies tavā stilā. Noteikti uz kādu atstāt iespaidu? – tā nav tava problēma: svarīgākais ir iekšējā un ārējā harmonija. Kas ir ļoti interesanti, no malas var šķist, it kā tu vispār nepieliec nekādas pūles, lai saglabātu un uzturētu savu skaistumu, bet tu vienmēr un it visur izskaties labi un atbilstoši situācijai.

Tu pati nosaki rāmjus

Jebkurā tavas dzīves jomā ir noteiktas robežas, kuras pārkāpt tev nav nekādas vēlēšanās. Vai, gluži pretēji, tu negribi pāri tām ielaist nevienu citu. Un pārkāpt šīs robežas neizdosies nevienam un nekādā veidā. Tevi var censties pierunāt, pārliecināt, uzpirkt, šantažēt vai mēģināt apkrāpt, bet tā ir veltīga laika un spēku tērēšana. Tāpēc, ka tu pati izlemsi, kad, kāpēc un kā dēļ šie rāmji var būt pavirzīti.

Tu ļoti labi sevi pazīsti

Tavs ķermenis nesagādā tev negaidītus un nepatīkamus pārsteigumus tikai tāpēc, ka tu esi pret to bijusi neuzmanīga. Protams, ka tu esi dzīvs cilvēks, un tu vari pēkšņi saslimt vai justies slikti, vai vienkārši, galu galā, neizgulēties. Bet tajās dienās, kad tev jāizskatās labi un jābūt mundrai, tev smagas paģiras negadīsies. Jo iepriekšējā vakarā tu apstājies tieši tad, kad tas bija nepieciešams. Un tā, starp citu, nav dzelzs griba un pastāvīga paškontrole – tu vienkārši sevi ļoti labi jūti, tāpēc, ka to proti un proti, tāpēc, ka saproti, cik tas ir svarīgi.

Tu proti analizēt

Sapņi – tā ir laba lieta, bet, kad runa iet par kaut ko nopietnu, priekšroku tu, tomēr, dod konkrētam plānam. Un šie plāni nekad nav neizpildāmi. Un te mēs atkal atgriežamies pie iepriekšējiem punktiem – par godīgumu pret sevi un sevis pazīšanu. Ir maz jēgas no prasmes šos plānus veidot, ja nav prasmes analizēt situāciju un aprēķināt variantus. Tu proti gan vienu, gan otru.

Tu dzīvo tagadnē

Pagātne tevi interesē tikai saistībā ar atmiņām un gūto pieredzi. Bet tu nepārdzīvosi par to, ka kaut kas tika izdarīts ne tā vai nodzīvots nepareizi. Un arī viņa pagātne tevi interesē vienīgi kontekstā „kas tur vispār bija?” Un tikai. Un nekādi ne: “Kāpēc?” “Bet, ja nu …” vai “Kā viņš tā varēja!” Pagātne ir pagājusi. Bet, runājot par nākotni – tur paredzēt nevar neko, un tu to ļoti labi zini. Tāpēc, sapņot un plānot, protams, var, bet jādzīvo ir šodien. Un tev tas izdodas.

Tu joprojām esi sieviete

Tev nenāk ne prātā uzklausīt stulbus padomus “īstai sievietei ir …”, bet arī noliegt savu sievišķību tu nemaz negrasies. Kamdēļ gan to darīt? Kamdēļ atteikties no ziediem, komplimentiem, skaistām kleitām un rokassomiņām, no mājas komforta un čalošanas ar draudzenēm? Būt sievietei ir skaisti. Būtu muļķīgi no tā atteikties, vai ne?

Uz tikšanos tepatās,

Aija