Reiz skolotājs jautāja saviem skolniekiem:

-Kāpēc cilvēki, kad strīdas, viens uz otru kliedz?

-Tāpēc, ka zaudē savaldīšanos, – teica kāds skolnieks.

-Bet kamdēļ kliegt, ja otrs cilvēks atrodas tev blakus?-jautāja skolotājs. -Vai nevar runāt klusāk? Kamdēļ kliegt, ja tu esi dusmīgs?

Skolnieki piedāvāja dažādas versijas, bet neviena no tām skolotājam nelikās pamatota. Un galu galā skolotājs paskaidroja:

– Kad cilvēki viens ar otru nav apmierināti un strīdas, viņu sirdis attālinās. Lai šo attālumu mazinātu un viens otru sadzirdētu, viņiem ir jākliedz. Jo stiprāk viņi dusmojas, jo skaļāk viņi kliedz.

– Bet kas notiek, ja cilvēki iemīlas? Viņi nekliedz, bet tieši otrādi, runā klusām. Tāpēc, ka viņu sirdis atrodas ļoti tuvu un attālums starp tām ir pavisam mazs. Un kas notiek, ja iemīlas vēl stiprāk? – turpināja skolotājs. – Sarunājas tikai čukstus un savā mīlestībā kļūst vēl tuvāki.

Tāpēc, kad strīdaties, neļaujiet jūsu sirdīm attālināties, neizrunājiet vārdus, kuri šo attālumu vēl vairāk palielina. Jo var pienākt diena, kad šis attālums kļūs tik liels, ka atpakaļceļu vairāk neatradīsiet.

Uz tikšanos tepatās,

Aija