Tā būs līdzība par mums pašiem…

Reiz kādā vakarā zemnieks sēdēja uz savas nabadzīgās mājas sliekšņa un baudīja vakara vēsumu. Māja bija pie paša ceļa, kurš garāmgājējus veda uz tuvāko ciematu.

Par ceļu gāja cilvēks, kurš, ieraugot uz sliekšņa sēdošo vīru, nodomāja: “Viņš noteikti ir slinks, viņš nestrādā un cauru dienu to vien dara, kā sēž uz savas vecās mājas sliekšņa.”

Nedaudz vēlāk pa ceļu gāja vēl viens ceļotājs. Ieraugot sēdošo vīru, nodomāja: “Izskatās, ka šis cilvēks ir Donžuāns. Sēž, lai mielotu acis uz garām ejošajām meitenēm…”

Un visbeidzot, pa ceļu gāja mežsargs, un nodomāja: “Šis vīrietis ir čakls strādnieks. Viņš cītīgi strādāja visu dienu, un tagad atpūšas un bauda rēno vakaru. “

… Patiesībā, par šo zemnieku, kurš sēž uz savas mājas sliekšņa, mēs nezinām neko. Bet mēs daudz ko varam pateikt par šiem trim garāmgājējiem: pirmais bija sliņķis, otrais – meitu ģēģeris un trešais – čakls strādnieks.

Viss, ko tu runā – liecina par tevi. It īpaši, ja tu runā par kādu citu.

Projekcija ir aizsardzības mehānisms, kuru pielietojot, cilvēks ārpasaulei piedēvē to, kas raksturīgs viņa paša iekšējai pasaulei.

Uz tikšanos tepatās,

Aija