Lai cik ļoti mums nepatīk plānot, izvirzīt mērķus, tomēr es iesaku noteikt sava nākamā gada dzīves kursu.  Parunāsim ar savu iekšējo balsi. Bieži vien mēs neesam apmierināti ar to, kā dzīvojam, kur dzīvojam, ar ko dzīvojam, ar mūsuprāt, drūmo ikdienu, to, kur esam, kur ejam katru dienu… Bet nereti šī neapmierinātība nav mūsējā. Tā ir kaut kur izlasīta, noklausīta, kāda iegalvota, noskatīta…

Tā pavisam nesen bija ar mani. Man tuvs cilvēks mēģināja (ne sliktu gribēdams, bet tā sanāca…) man iestāstīt, ka tas, kā es dzīvoju šobrīd nav jautri, ir pārāk neinteresanti, viņaprāt, vienmuļi utt.

Jā, pēc šīs sarunas es vairākas dienas dzīvoju šo svešo domu iespaidā. Un tad, kādu dienu, apgūlos savā plašajā gultā, izstiepos (man tā bieži patīk darīt, kad vēlos ko pārdomāt) visā garumā, izstaipīju savas rokas, kājas…apklusu… un parunājos ar sevi..drīzāk ar savam sajūtām. Un es sapratu, ka es esmu ļoti laimīga! Ka tas, kas man šobrīd pieder – tieši šī māja, šis dārzs, cilvēki, kas man uzticas, tas, kā dzīvoju, kā jūtos tur, kur dzīvoju, mani dara laimīgu! Un, ka tas, ko man šis cilvēks teica – tās nav manas domas. Es sapratu, ka dzīvoju tieši tā, kā ES to vēlos tieši šobrīd, šajā dzīves posmā. Un, ka esmu patiesi laimīga!

Tāpēc noteiksim sava nākamā gada dzīves kursu, sekojot savai iekšējai balsij, kas visa gada garumā visgrūtākajos brīžos mūs atbalstīs ar čukstiem „Nepadodies! Neklausi!” Ja Tu to izdarīsi, sekot savam izvēlētajam kursam būs daudz vieglāk un mierīgāk, un „vētras laikā” Tevi neieraus jūrā nejaušību, svešu domu un šaubu virpuļi. Jo Tu zināsi, ka tur, kur Tu esi, ar ko Tu esi un kā Tu esi – tā ir Tava labprātīga  izvēle.

Izdari to jaunā gada sākumā, lai nākamajā gadā Tu justos savu domu drošībā, lai Tevi netraucētu ik pa laikam uzbrūkošo šaubu un nelaikā pagadījušos pārdomu virpuļi. Izdomā ko Tev vajag un vai Tev to vajag. Tas attiecas uz visu, īpaši uz to, par ko Tu šobrīd šaubies.

Vēl mums, cilvēkiem, laimei ir vajadzīga Mīlestība. Ne tāda, kuras dēļ Tu trauksies cauri visai pilsētai cerībā saņemt uzmanības druskas, jo bez tām Tu nespēj dzīvot un domā, ka labāk tad tādas, nekā nekādas… Nē, mums vajadzīga tāda mīlestība, kura, par spīti visiem likumiem, ļauj ticēt neiespējamam un sasniegt to. Tāda, kura nogludina visasākos pagātnes stūrus. Tāda, kura iedvesmo un tieši tagadnes, šobrīd dzīvojošos mirkļus padara kaismīgus un sulīgus.

Un vēl mums laimei ir vajadzīga Māja. Nav obligāti divu vai triju stāvu māja. Nav obligāti okeāna vai jūras krastā. Bet tāda, kurā Tevi gaidīs un mīlēs – jebkādu: nogurušu un norūpējušos, priecīgu un nomaldījušos, uzticīgu un uzticamu. Un nekas, ka Tu tajā nenakšņo katru nakti. Galvenais, lai ir Māja, kurā Tevi gaida.

Un vēl mums laimei vajadzīgi ir Citi. Nav obligāti, lai viņu būtu daudz, bet, lai viņi skatās tai pašā virzienā, kurā lūkojies Tu un, lai katras dienas rītausmā saskata vēl vienu iespēju, bet nevis kārtējo bezjēdzīgās dzīves dienu.

Vai arī… lai Viņi vienkārši Tev ir – tie Citi, ar kuriem vari iekarsts ilgās diskusijās par visdažādākajām tēmām, tādi, kuriem vari uzticēties dzīves grūtajos brīžos.

Kas cilvēkam vajadzīgs pilnai laimei? Katram savs, bet vienmēr mums visiem būs kaut kas kopējs, kas ir svarīgs visiem un katram.

Es novēlu Jaunajā gadā mums visiem šo vēlmju piepildījumu un negaidītus pārsteigumus, jo pārsteigumi ir tie, kas mūsu dzīvi padara sulīgāku. Lai mums visas nākamās 365 dienas katru rītu ir mundras. Lai visas 52 pirmdienas ir vieglas. Lai katrs no 12 mēnešiem mums dāvā savu atklājumu – nav svarīgi kādu. Bet katrs gadalaiks – savus pārdomu augļus un secinājumus, kuri mūsu turpmākos soļus padarīs vēl gudrākus un apzinātākus.

Un, lai visu nākamo gadu debesis ir zilas, lai cilvēki ir labestīgi, lai mūsu darbi ir godīgi un vārdi nav melīgi. Būsim laimīgi ar to, kas mums pieder un lai mums pieder tas, kas mūs padara laimīgus!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Šo vēstulīti es šorīt nosūtīju mūsu iknedēļas jaunumu lasītājām, bet tad sapratu, ka to, ko uzrakstīju, vēlos pateikt un novēlēt arī Tev.

Ziemassvētki ir sagaidīti un šīs dažas dienas ir nākamās svētku nakts gaidīšanas laiks. It kā jau mēs zinām, ka nekas taču īpašs nākamajā rītā pēc šīs nakts nenotiks, bet vienalga…to gaidām ar kaut kādām īpašām jūtām, pacilātību, varbūt pat – brīnuma gaidām…Iedomājies? Mums katrai ir savs nodzīvotais gadu skaits, bet joprojām šo vienīgo nakti gadā mēs gaidām ar patīkamā satraukumā trīsošu sirdi. Kas tas ir? Ticība brīnumam, cerība?

Bet… mēs taču jau esam lielas un saprotam, ka patiesībā brīnumi ir gan, tikai tiem ir nevis vienkārši jātic, bet jāliek vai jāļauj notikt. Un mēs esam jau TIK lielas kļuvušas, ka bieži vien apzinoties vai pat neapzinoties tos nepieļaujam…

Tāpēc šodien, kad līdz šai brīnumu naktij ir atlicis pavisam maz, es gribu Tev dot dažus padomus. Nē, ne tamdēļ, ka man liktos, ka esmu gudrāka par Tevi. Nē, esmu vienkārša un absolūti tāda pati sieviete, kā Tu – ar savām kļūdām, savam bailēm, savu neuzņēmību, savu dzīves pieredzi, saviem dzīves klupieniem…Es gribu Tev tos dot tamdēļ, lai ar tiem iedrošinātu, mudinātu un spēcinātu gan Tevi, gan sevi pašu.

Kad mēs dzīvojam tā, lai mums  apkārt būtu labi cilvēki, skaistas lietas un labas domas, dzīve sāk mainīties uz labo pusi. Nudien, tā tas ir! Nu padomā… Ja Tu šobrīd esi starp cilvēkiem (darbs, mājas…vienalga kur), kuri tevi nevis „ceļ”, bet “gremdē”, kā Tu vari cerēt, ka kaut kas mainīsies? Ej prom no viņiem. Nav viegli? Neticu. Tu paliksi ar tiem tikai tāpēc, ka Tev šobrīd tā ir vieglāk un ērtāk. Vai tiešām Tu TIK ļoti sevi necieni un nevērtē savu dzīvi?

Esi tāda, kāda TU esi! Ja Tu izliksies par to, kas Tu neesi, izliksies tāda, kāda Tu neesi, Tu iegūsi ne to darbu, ne tos draugus, ne savu mīlestību un vispār – Tu nodzīvosi ne savu dzīvi.

Cieni savus vecākus! Tevi neviens un nekad nemīlēs tik stipri kā viņi!

Kad Tev pēkšņi liksies, ka mērķis nav sasniedzams, nemaini to! Maini savu mērķa sasniegšanas plānu. Un pēc laika Tu būsi pateicīga pati sev!

Vēl viens svarīgs padoms, kuru mums visām jāpatur prātā – problēmas domātas nevis tamdēļ, lai mūs iedzītu depresijā, bet gan tamdēļ, lai liktu mums beidzot rīkoties! Jo bieži vien tieši problēmas ir tās, kas mūs izstumj no esošās, iestigušās, neveiksmīgās, un pat sen vairs neciešamās situācijas.Un bieži vien to mēs saprotam tikai vēlāk.

Un vēl – atceries šo, it īpaši tad, kad ir ļoti slikti, kad liekas, ka tas, kas ar Tevi notiek, nav pareizi, nav godīgi: viss, kas notiek, vienmēr notiek tā, kā tam jānotiek un tad, kad tam jānotiek. Atskaties uz šajā, pavadītajā gadā notikušo – un Tu to sapratīsi…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ziemassvētku vecītis dzīvo Ziemeļpolā.
JĒZUS ir visur!
Ziemassvētku vecītis vizinās ar ragaviņām.
JĒZUS vizinās ar vēju un iet pa ūdeni!
Ziemassvētku vecītis gan atnāk, bet tikai vienu reizi gadā.
JĒZUS vienmēr ir gatavs tev palīdzēt!

Ziemassvētku vecītis dod tev labumiņus.
JĒZUS rūpējas par to, lai tev būtu viss, kas vajadzīgs un vēl vairāk!
Ziemassvētku vecītis ielien tavas mājas skurstenī negaidīti.
JĒZUS stāv pie tavām durvīm un klaudzina. Viņš ienāk tikai tad, ja tu viņu ieaicini sirsniņā!
Tev jāgaida rindā, lai satiktos ar Ziemassvētku vecīti.
JĒZUS ir tev blakus tiklīdz tu saki: “Jēzu!”
Ziemassvētku vecītis atļauj tev sēdēt uz sava celīša.
JĒZUS ļauj tev atpūsties Viņa rokās!
Ziemassvētku vecītis nezina tavu vārdu. Viņš tikai saka: “Sveiks, mazo zēn vai meitenīt! Kā tevi sauc?”
JĒZUS zināja tavu vārdu pat pirms tavas dzimšanas. Viņš zina ne tikai tavu vārdu, bet arī adresi. Viņš zina tavu pagātni un to, kas vēl būs. Viņš pat zina, cik tev matu uz galvas!
Ziemassvētku vecītis tikai saka: “Ho, ho, ho!”
JĒZUS saka: tu esi mans mīļais bērns!
Ziemassvētku vecītis teic: “Tu tikai neraudi!”
JĒZUS sacīja: “Atdod visas savas rūpes man, es tev palīdzēšu!”
Ziemassvētku vecītis var tevi sasmīdināt.
JĒZUS dod prieku, kas ir mūsu spēks!
Ziemassvētku vecītis liek dāvanas tikai zem Ziemassvētku eglītes.
JĒZUS pats kļuva par mūsu dāvanu!

Dievišķās gaismas spožumu, pilnas sirdis mīlestības un labus, patiesus, no sirds  darītus darbus novēlam ne tikai šajos Ziemassvētkos, bet arī katru dienu –

Jaunajā 2019.gadā!

Nu, lūk, ir palicis pavisam maz – un jauns gads būs klāt!

Vēl viens gads, kurš aizlidoja nemanāmi. Liekas tik tikko, pavisam nesen sagaidījām…

Rakstot tev šo novēlējumu, atcerējos kā sagaidījām kādu no iepriekšējiem Jaunajiem gadiem… Neliels draugu bariņš izdomājām, ka to izdarīsim pilsētas centrā, pie eglītes. Paņēmām šampanieti, mandarīnus un speķa pīrādziņus un vienojāmies tikties pie galvenās egles.

Un tad Dievs deva man un vīram iespēju…Līdz pusnaktij atlika tikai 15 minūtes un, kad izkāpām no mašīnas, lai dotos uz laukumu, kur atrodas egle, pie mums pienāca jaunietis. Izrādās tikko, pavisam netālu notika kautiņš un šim jaunietim acīmredzami un tūlīt pat bija nepieciešama ārstu palīdzība. Izrādās, ka nebijām pirmie, pie kuriem puisis nāca klāt ar lūgumu ātri viņu aizvest uz slimnīcu. Mums nebija ne mazāko šaubu, ka tas ir jādara. Piemirsām pat to, ka varam nepaspēt laikā atbraukt atpakaļ.  Puisi tas pārsteidza, jo ar šo lūgumu viņš staigāja jau apmēram pusstundu. Un zināt? Mēs visur paspējām, bijām atpakaļ laikā un Jaunais gads nesākās bez mums!

Kopš tā Jaunā gada ir pagājuši daži gadi… Un re – arī šis gads ir kļuvis par veco gadu.

TIK daudz pārmaiņu un notikumu bija! Vai ne? Atrodi šodien laiku, apsēdies un padomā…cik daudz ir noticis šai gadā, cik daudz tev tas nesis pārmaiņas….ko no tām visām vari mācīties un padomā, ka ir noteikti bijuši notikumi, par kuriem sākumā tu sūkstījies, bet vēlāk ir izrādījies, ka Dievs tev tos tev deva pašai par labu. Vai ne? IR taču tādi!

Un pats interesantākais ir tas, ka visi šie notikumi, pārmaiņas tev bija nepieciešamas, lai realizētu to, kas tev bija svarīgs, lai virzītos turp, kur tev bija nepieciešams – PAT, ja sākumā tev likās, ka tas nav vajadzīgs, pat, ja cilvēks, kas aizgāja tevi nodeva, pat, ja darba devējs, kas tevi atlaida no darba pret tevi rīkojās netaisnīgi, pat, ja draudzenei, kas tev kaut ko pārmeta vai aizrādīja nebija taisnība.

Ja tu šai gadā zaudēji sev tuvu cilvēku, tad palūdz par viņu un neskumsti – Dievs zina katra mūsu ceļa gājumu un tā ilgumu un viss notiek tā un tad, kad tam jānotiek. Kāds aiziet, lai atnāktu kāds cits, kāds aiziet, lai notiktu kas cits, kāds aiziet, lai laimīgs kļūtu cits, kāds aiziet tāpēc, ka ir pienācis laiks.

Padomā kas noticis šai gadā jauns tavā ģimenē, darba vietā, attiecībās ar draugiem…nesteidzies – pārdomā un gūsti mācību. Uzslavē sevi! Uzslavē savus mīļos, pasaki viņiem paldies! Piezvani un pasaki paldies par kādu notikumu vai tāpat vien savai draudzenei vai draugu ģimenei, vecākiem, vīram, bērniem.

Un vienmēr atceries šos vārdus no Bībeles:

“Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas.”

1. Korintiešiem 13 : 4 – 8

LAIMĪGU JAUNO GADU!

Esi stipra, bet sievišķīga, esi gudra, bet ar dzirksti acīs, esi vesela, bet ne vieglprātīga pret savu veselību, esi rāma, bet ne kusla, sniedz mīlestību, prieku par savu klātbūtni un par to, ka esi un tu saņemsi pretim to pašu!

Uz tikšanos nākamajā gadā tepatās,

Aija