Sākoties rudenim, piemājas vai vasarnīcas dārza teritorijā arvien vairāk un vairāk uzkrājas kritušās lapas. Lapu grābšana ir diezgan nogurdinošs darbs, kas prasa daudz laika un pūļu. Turklāt no savāktajām lapām kaut kā ir jāatbrīvojas vai arī jāatrod vieta, kur tās turēt. Lūk, daži padomi, lai šoruden šo problēmu, varbūt, atrisinātu citādāk.

1. Sagatavosim lapu kompostu. Tas ir lielisks augsnes uzlabošanas līdzeklis, tā ir laba mulča un labs augsnes skābinātājs acidofīlo augu audzēšanai.

2. Izkaisīsim mitrās lapas brīvajās zemes vietās. Tā būs laba dabīgā mulča, kas mazinās nezāļu augšanu un uzlabos augsni. Pavasarī satrunējušās lapas būs jāsavāc ar grābekli vai vēl labāk – jāierok zemē.

3. Kritušās lapas izmantosim kompostam. Daļu lapu, tās iepriekš sasmalcinot, pievienosim komposta kaudzei, it īpaši, ja tajā jau iepriekš ir ik pa laikam likti dārza un dārzeņu atkritumi. Lapas kļūs par rupju materiālu, kas līdzsvaros komposta zaļos atkritumus.

4. Sausās lapas var izmantot kā siltinošu un siltumizolējošu materiālu hortenziju, rožu un citu krūmu pārklāšanai aukstajam ziemas periodam.

5. Izmantosim efektīvu lapu novākšanas metodi no zāliena. Sausā laikā pāriesim pār zālāju ar zāles pļāvēju, kuram ir noņemts grozs. Sasmalcinātās lapas paliks uz zāliena, un drīz vien vienkārši izšķīdīs, tā uzlabojot zāliena struktūru.

6. Kritušās lapas sasmalcināsim un sajauksim ar viengadīgajām nezālēm. Nezālēm pirms tam jānorauj saknes, ziedi un sēklas. Maisījums jāsaliek plastmasas maisos un jānoliek kompostēšanai. Ik pa laikam maiss jāsakrata vai saturs vienkārši jāapmaisa. Kad sadalīšanās process būs beidzies, mēs iegūsim ļoti labu, smalku augsni telpaugu un stādu audzēšanai.

7. Kritušās lapas izmantosim dekorēšanai. Savāksim visoriģinālākās un skaistākās un izveidosim no tām dekoratīvas kompozīcijas mājas interjera rotāšanai.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Dārzam jābūt veidotam tā, lai darbi dārzā nepaņemtu daudz tava laika. Viens no būtiskākajiem laika taupītājiem ir mulča.

Saviem klientiem vienmēr iesaku izmantot šo mazo, bet būtisko laika taupīšanas viltību. Lieki piebilst, ka arī manā privātajā dārzā mulča ir Cieņā un Godā!

Lai saprastu, kas ir kas, pastāstīšu kāda mulča mēdz būt:

1. Neorganiskā (grants, olīši, dekoratīvie akmeņi, šķembas, melnā plēve).

2. Organiskā (mizu mulča, kūdra, zāģu skaidas, sausas augu lapas, salmi, nopļauta zāle).

Tonēti organiskās mulčas kalni ( priežu mizas ) pirms tie tiek safasēti un dodas pie pircēja un uz dārzu

Salmu klājums sakņu dārziņā

Pēdējā laikā ļoti populāra ir priežu mizu mulča. Tā ir ne tikai ļoti dekoratīva, bet arī pasargā augsnes virskārtu no izžūšanas, kavē nezāļu attīstību, samazina krasas temperatūras svārstības augsnes virskārtā.

Priežu mizu mulča veicina bioķīmiskos procesus, mikroorganismu darbību un labas augsnes struktūras veidošanos, papildina trūdvielu saturu augsnē.

Priežu mizu mulča

Kā un kad klāt?

Pirms uzklāt mulču mulčējamajā platībā jāizravē visas nezāles. Pēc tam, ja augsne ir sausa, tā kārtīgi jāsalej. Kaut arī mulča pasargā augsni no izžūšanas, uzklāta uz sausas augsnes, tā neļaus tev vai nokrišņu ūdenim augsni ātri saliet.

• Nelielu augu stādījumos nevajadzētu izvēlēties pašu rupjāko mulču ( nebūs glīti, bet tas daļēji ir gaumes jautājums…) savukārt, jo mulča smalkāka, jo ātrāk tā sadalās.

• Mulču klāj vismaz 5–7 cm biezā slānī (jo tā rupjāka, jo slāni vēlams klāt biezāku – rupjākas mizas saguļas mazāk blīvi, un paliek spraugas nezāļu dīgšanai), un ik gadu to papildina, jo mulča pakāpeniski satrūd, kā arī to aizpūš vējš.

• Smalko mulču (humusu) veiksmīgi var izmantot augsnes ielabošanai, to iejaucot augsnē – tas nodrošina augsnes irdenumu, labu gaisa caurlaidību (it īpaši – viršaugu, rododendru, rožu stādījumos).

• Uzklājot mulču, zem tās var ieklāt speciālu ģeotekstilu, kurš samazinās augsnes sajaukšanos ar mulču un kopā ar to labāk pasargās no nezāļu augšanas. Sevišķi vērts padomāt par ģeotekstilu ierīkojot jaunu dārzu, kurā ir lielas brīvās dobju platības un tās vēl nenosedz dekoratīvie augi.

• Ar priežu mizu mulčētām dobēm (tāpat kā ar šķeldu un skaidām mulčētām) parādās nepieciešamība pēc papildus slāpekļa mēslojuma, jo tas tiek piesaistīts mulčas sadalīšanās procesiem.

• Mulčējot neapber augus! Augu apbēršana ar mulču ne tikai kavē to augšanu, bet var arī novest pie auga bojāejas, tādēļ pie pašiem augiem mulčas slānim jābūt pavisam nelielam, ne vairāk par 2 – 3 cm. Arī pārējā laikā jāuzmana, lai vējš vai ūdens nesanes pārāk daudz mulčas pie augiem.

Tā nedari!!

• Mulčēšanai var izmantot arī oļus un akmens šķembas, zem kuriem noteikti jāklāj ģeotekstils, lai ierobežotu sajaukšanos ar augsni un nezāļu augšanu, kā arī šķeldu un skaidas. Labākas ir lapu koku skaidas, jo tām ir mazāk nevēlamu blakus procesu sadalīšanās procesā nekā skujkoku skaidām.

• Mulčēšana nav ieteicama augiem, kuriem plānots ļaut izsēties (kumelītes, kresītes, gurķenes u.c.) vai augiem kuriem patīk sausa, saules sasildīta augsne (īrisiem u.c.).

Ieziemošanai mulča ir piemērota jaunajiem stādījumiem, kuri vēl nav paspējuši iesakņoties, vecākiem augiem tas vairs nav tik būtiski. Ja ziemā nav sniega, mulčas slānis pasargās augus no sala un straujām temperatūras svārstībām.

• Klājot mulču ieziemošanai (parasti kūdru ) vēlu rudenī, jāsagaida neliels sals (no -2 līdz -3 grādiem), jo uz mirtas zemes mulču nedrīkst likt – augi var izsust.

• Kūdras vietā var izmantot smalku šķeldu, piemēram, rozēm.

• Var likt arī mizu mulču, bet tas var izvērsties par diezgan dārgu pasākumu.

• Ja nav nekāda speciālā mulčēšanas materiāla, augu aizsargājamās daļas pirms ziemas var apraust kaut vai ar augsni…

Par mēslošanu – mēslošanas līdzekļus var uzbērt ap augu virs mulčas. Ļoti ērti izmantot ilgstošas iedarbības mēslošanas līdzekļus, kas nodrošina augus ar vajadzīgajām barības vielām visā augšanas periodā. Šie mēslošanas līdzekļi pakāpeniski šķīst, atbrīvojot nelielu daudzumu barības elementu, kas kļūst pieejami augu saknēm.

Lai izdodas!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta