Pētījumi apstiprina: aktīva saulespuķu eļļas lietošana veicina Parkinsona slimības un demences rašanos, aptaukošanās un onkoloģisko slimību rašanās risku.

„Tas ir saistīts ar augsto nepiesātināto omega-6 taukskābju saturu, kurām piemīt vājš pretiekaisuma efekts – tas nozīmē, ka tās var izraisīt iekaisumu, īpaši smadzenēs. Pie tam, šobrīd cilvēce kopumā patērē pat divdesmit reizes vairāk omega-6, nekā agrāk. Turklāt šie paši riski saistīti arī ar sojas un kukurūzas eļļu”, – skaidro Arman Baydilov, bioķīmiķis, ārsts, imunologs un dermakosmetologs.

Arman Baydilov atstāja labi apmaksātu darbu lielā kompānijā, lai sevi pilnībā veltītu ārsta praksei un radītu savu augstākās kvalitātes eļļu līniju. Zemāk tu varēsi izlasīt 10 interesantus faktus par omega 3, 6 un 9 taukskābēm, ar kuriem dalās ārsts Arman Baydilov.

1.Cilvēka organismam vissvarīgākās omega-3 taukskābes ir alfa-linolēnskābe, eikozānpentakarbonskābe un dokozaheksaskābe. Mūsu organismā tās sintezēties nespēj, tāpēc tiek sauktas par neaizstājamām. Visvairāk Omega-3 satur linsēklu eļļa. Tomēr, tās savdabīgās garšas dēļ, daudzi to nespēj izmantot bez šermuļiem. Pie tam, ražot kapsulās to pagaidām nav iespējams. Jebkuru eļļu pirms tās iekapsulēšanas, ir nepieciešams izlaist caur karstu šķidro želatīnu, bet šajā gadījumā notiek karsēšanas process, kas iznīcina derīgās eļļas īpašības. Ja tiks radīta tehnoloģija, kas ļauj eļļu iekapsulēt bez pārkarsēšanas, tas būs liels sasniegums.

2. Gandrīz 50% no linsēklu eļļas ir omega-3 taukskābes. Un šo pusi veido alfa-linolēnskābe. No tās mūsu organisms spēj sintezēt pārējās divas taukskābes. Tomēr, omega-6 klātbūtne šo procesu bremzē. Tas nozīmē, ka linsēklu eļļa jālieto pareizi. Lai iegūtu terapeitisku efektu, nevar vienlaicīgi lietot omega-3 un omega-6 taukskābes (piemēram, augu eļļu un linsēklu eļļu), bet ideālā gadījumā omega-3 daudzumam pār omega-6 mūsu uzturā ir jābūt pārsvarā . Tas nozīmē, ka augu eļļai ir jābūt mazākumā.

3. Vispār, eļļu nevar saukt par organisku, ja tā ir spiesta temperatūrā sākot no 50 grādiem un augstāk. Ideāli, ja eļļa tiek iegūta ar speciālu tehnoloģiju 47 grādu temperatūrā. Vai eļļa ražošanas laikā nav pārkarsēta pārbaudīt ir diezgan viegli: ja atverot pudeli, tu sajūti grauzdētu sēklu smaržu, šādu eļļu lietot nedrīkst.

4. Pēc daudzām slimībām atveseļošanās bieži vien sākas ar aknu reģenerācijas procesu. Lai to izdarītu, jau kopš senseniem laikiem tiek izmantota mārdadža eļļa. To ir atzinusi arī oficiālā medicīna – piemēram, Gepabene un Carsil preparāti ir ražoti no šī auga ekstrakta. Mārdadža eļļu var lietot mēnešiem un gadiem ilgi – 2-3 ēdamkarotes dienā. Un vēl – tā ievērojami uzlabo vispārējo ādas un locītavu stāvokli. Tā ir ļoti maiga eļļa, kurai nav ne garšas, ne smaržas, tāpēc lietot to ir ļoti vienkārši un viegli. Vēl viens pluss – tā ir salīdzinoši lēta.

5. Valriekstu eļļa ir bagāta ne tikai ar omega-3 un omega-9 nepiesātinātajām taukskābēm, bet satur arī citas vielas, kas brīnišķīgi baro mūsu sirdi, asinsvadus un smadzenes. Tā satur rekordlielu dabīgā E vitamīna daudzumu. Tomēr ir vērts atcerēties, ka tā satur arī daudz joda – cilvēkiem ar vairogdziedzera slimību ir jābūt uzmanīgiem un pirms tās lietošanas ir jākonsultējas ar savu ārstu.

6. Ķirbju sēklu eļļa – viens no dabīgiem attārpošanas līdzekļiem. Tā satur lielu cinka daudzumu, kas ir svarīgi ādai, matiem un nagiem, jo neviena olbaltumvielas molekula nespēj sintezēties bez organiskā cinka klātbūtnes. Tā aizsargā pret infekcijām un ļaundabīgiem audzējiem. Un vēl viens svarīgs moments: ķirbju sēklu eļļu ļoti svarīgi lietot vīriešu prostatas funkciju un veselības uzturēšanai.

7. Eļļas var lietot visu laiku un visu mūžu. Piemēram, vairākas iepriekš minētās eļļas iejaucot salātos. Jūs taču visu mūžu, droši vien, lietojas saulespuķu un/vai olīveļļu? Kāpēc tad tās neaizstāt ar citām, daudz kvalitatīvākām un vērtīgākām?

8. Īpaša ir melno ķimeņu eļļa. Atšķirībā no mārdadža eļļas, īpašās garšas dēļ, ēdienā to pievienot ir diezgan grūti. Ir milzīga atšķirība starp lētu un dārgu ķimeņu eļļu. Lētā eļļa ir izgatavota no saberztām ķimeņu sēklām, kurām pievienota lēta bāzes eļļa (sliktākajā gadījumā – lēta kokvilnas, saulespuķu vai olīvu eļļa). Izteikto ķimeņu garšu var mazināt ar sabojātas bāzes eļļas rūgtumu – un neviens to nepamanīs. Tāpēc nekad neizvēlaties lētu ķimeņu eļļu. Piemēram, mūsu eļļām mēs sēklas iepērkam no Saūda Arābijas un Etiopijas un eļļu no tām izspiežam pilnībā, klāt nepievienojot nevienu pilienu citas eļļas. Tā ir 100% ķimeņu eļļa.

9. Iedarbīga ķimeņu eļļas sastāvdaļa ir timohinons. Ir veikts kāds interesants pētījums: amerikāņu zinātnieki ir pētījuši dažādu eļļu antimutagēnās īpašības. Petri trauciņos tika ievietoti šūnu paraugi, kuros tika pievienoti arī dažādi antimutagēni un eļļas, un tās tika pakļautas mutagēnu iedarbībai. Šūnas pārveidojās par vēža šūnām. Eksperimenta beigās mutācija notika visos Petri trauciņos, izņemot vienu, kurā tika pievienota melno ķimeņu eļļa – tas pats timohinons.

Par tā spēju izvadīt un inaktivēt mutagēnus ir zināms jau vairāk nekā 60 gadus. Melno ķimeņu eļļa spēj mūs aizsargāt no ķīmisko vielu un radiācijas ietekmes. Tādēļ, ja cilvēks saņem ķīmijterapiju un staru terapiju, ārstam pacients būtu jābrīdina, ka šajā periodā eļļu lietot nevar: tā neļaus iedarboties preparātiem. Bet pēc šīm procedūrām tā ir pat nepieciešama.

10. Pastāv mīts, ka mūsu smadzenes “mīl” ogļhidrātus. Tā tas nav. Vispirms tām nepieciešami ir tauki. Mūsu smadzenes sastāv no 70% tauku, no kuriem lielākā daļa ir omega-3 taukskābes un mononepiesātinātās taukskābes.

Augsts glikozes līmenis asinīs iedarbina glikēšanas procesu (cukura molekulas pievienošanās olbaltumvielas molekulai, kā rezultātā tā kļūst stīva un zaudē savu funkciju). Smadzeņu olbaltumvielu glikēšanās process ir viens no neirodeģeneratīvo slimību (piemēram, Alcheimera un Parkinsona slimības) attīstīšanās starta mehānismiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kādas augu eļļas mēs zinām? Noteikti kukurūzas eļļu, olīveļļu, saulespuķu eļļu, gan jau esam dzirdējušas par kokosriekstu eļļu, sezama eļļu… Bet vai esam tās izmantojušas? Lielākā daļa no mums droši vien nē un, pat, ja gribētu – baidāmies, jo nezinām kā tās izmantojamas un vai ir jēga… Un galu galā – vecā, labā saulespuķu vai olīveļļa ir TIK pierastas, ka mainīt nemaz nav ienācis prātā.

Bet izrādās, ka augu eļļu ir krietni vairāk un tām visām ir savas, atšķirīgās unikālās īpašības. Papētīsim?

Augu eļļas satur dažādus vitamīnus un ne ar ko neaizvietojamās taukskābes. Augu eļļa aizsargā mūsu organismu no slimībām un pat dziedina to. Nepieciešamā dienas deva ir 50 grami. Lai uzturs būtu sabalansēts, nepieciešams izmantot dažādas eļļas, jo katrai ir savas īpatnības. Daži eļļu veidi spēj kontrolēt holesterīna līmeni, bet ir eļļas, kas var kļūt par lielisku alternatīvu pierastajam sviestam.

Note: There is a poll embedded within this post, please visit the site to participate in this post's poll.

Daudzas augu eļļas karsēšanas rezultātā savas vērtīgās īpašības zaudē, bet dažas kļūst pat bīstamas. Tā rezultātā kaitīgo vielu neitralizēšanai mūsu organisms tērē daudz enerģijas, kas negatīvi ietekmē aknu darbību, bet vairākkārtēja tauku karsēšana uz pannas veido kancerogēnās vielas, kas var veicināt pat onkoloģiskās saslimšanas. Tāpēc, pirms dodies uz veikalu, ir uzmanīgi jāizpēta katras augu eļļas īpatnības.

Kokosriekstu eļļa. Ļoti bagāta ar laurīnskābi, kas lieliski veicina vielmaiņu. 90% – tie ir nepiesātinātie tauki un tā ir kalorijām diezgan bagāta eļļa. Kokosriekstu eļļa ir piemērota cepšanai un saglabā savas īpašības pat pie ļoti augstām temperatūrām.

Ķirbju sēklu eļļa. Bagāta ar cinku, stimulē imūnsistēmu. Piemērota salātiem, gaļai, bet nespēj izturēt karsēšanu.

Zemesriekstu eļļa. Pazemina holesterīna līmeni. No citām atšķiras ar izsmalcinātu aromātu un spēju izturēt karsēšanu.

Linsēklu eļļa. Omega-3 taukskābju avots, kas aizsargā asinsvadus un sirdi, veicina nieru darbību, labs līdzeklis pret aizcietējumiem. Linsēklu eļļu izmanto, lai pagatavotu mērces un salātiem.

Olīveļļa. Stimulē sirds darbību. Vērtīgas īpašības piemīt pirmā vai aukstā spieduma eļļai. Piemērota salātiem un pārtikas pagatavošanai (optimālā temperatūra 180 grādi).

Rīsu eļļa. E vitamīna avots, satur dabīgos antioksidantus – tokoferolu, tokotrienolu un orizanolu, kuri palīdz izvadīt no organisma toksīnus un palēnina novecošanās procesus. Iztur temperatūru līdz pat 254 grādiem. Pārtiku padara mazāk treknu.

Sezama eļļa. Tā satur daudz E vitamīna, kas nodrošina sirds un asinsvadu sistēmas veselību un spēcina imūnsistēmu. Par cik sezama eļļa ātri piedeg, to labāk izmantot salātu un marināžu pagatavošanai.

Saulespuķu eļļa.Vispirms tā ir E vitamīna avots, kas pasargā mūs no aterosklerozes un F vitamīna avots, kas nepieciešams aknu šūnām, asinsvadiem un nervu šķiedriņām. Šī eļļa piemērota cepšanai, sautēšanai un salātu pagatavošanai.

Trifeļu eļļa. Šī eļļa tiek iegūta trifeļu nostāvēšanās rezultātā vīnogu vai olīveļļā. Piemērota ēdienu garšas un aromāta uzlabošanai, pastas ēdienu pagatavošanai utt. Tomēr šī eļļa neiztur termisku apstrādi.

Ciedru riekstu eļļu. Bagāta ar taukskābēm, vitamīniem un aminoskābēm. Tā ir vērtīga tuberkulozes, aterosklerozes, hipertensijas gadījumos un, kad ir problēmas ar kuņģi. Tā ir piemērota dažādu ēdienu un salātu mērču pagatavošanai.

Valriekstu eļļa. Tā satur vitamīnus A, E, C, B, makro- un mikroelementus (cinku, jodu, varu, kalciju, dzelzi, magniju, fosforu). Īpaši vērtīga vecāka gadagājuma cilvēkiem. Neaizstājama kā garšviela salātiem, zivju ēdieniem.

Vīnogu sēklu eļļa. Bagāta ar mikroelementiem, vitamīniem, miecvielām, novērš aterosklerozes attīstību. Nemainot ne garšu, ne smaržu, var izturēt augstu temperatūru. Brīnišķīgi noder, pagatavojot salātus un marinādes.

Tās vēl nebūt nav visas eļļas un par katru varētu pastāstīt daudz vairāk, bet šis īsais pārskats veidots tikai tamdēļ, lai tevi iedrošinātu, jo manuprāt, vasarīgais noskaņojums būtu labs iemesls tam, lai kaut ko jaunu un pat eksotisku pievienotu arī mūsu virtuves eļļu plauktiņam, vai ne?

P.s. Krietni vairāk par rīsu kliju eļļu vari izlasīt draugiem.lv buduāra lapā.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Nu jau kādu laiciņu daudz kur iespējams lasīt, un arī dzirdēt no daudzām sievietēm, par linsēklu eļļas labajām īpašībām. Šo eļļu iecienījušas ne tikai sievietes, bet arī sportisti un veselīga dzīves veida piekritēji. Kas tad šī eļļa patiesībā ir, ko tā satur, un kas tajā slēpjas?

Linsēklu eļļa – unikāls dabīgais taukskābju avots. Tajā atrodas F vitamīnu komplekss, t.i., linolskābe un linolēnskābe jeb omegas 3 un omegas 6 taukskābes , ko organisms pats nespēj saražot, tādēļ tos nepieciešams uzņemt ar barību. Šīs taukskābes kalpo par enerģijas avotu visam organismam un jo īpaši nervu šūnu darbībai.

Pievērs uzmanību!

• linsēklu eļļu iegūst, izmantojot karstās presēšanas metodi (linu sēklas tiek spiestas 40 – 45 grādu siltumā, tādējādi visas bioloģiski aktīvās vielas un vitamīni saglabā savu struktūru un funkcijas, jo netiek ne pārkarsētas, ne uzvārītas),
• vislabāk linsēklu eļļu lietot svaigā veidā un nerafinētu,
• jāuzglabā tumšā, vēsā vietā, hermētiski noslēgtā traukā ne ilgāk kā trīs mēnešus,
• nav ieteicams termiski apstrādāt,
• ieteicamā dienas ārstnieciskā deva ir 1-3 ēdamkarotes,
• linsēklu eļļā atrodas arī E un citi vitamīni.

Labās īpašības:

• pazemina asinsspiedienu,
• izšķīdina asinsvados esošos trombus,
• palīdz atkopties pēc dažādām sirdsslimībām,
• mazina iekaisumus un sāpes locītavās,
• veicina rētu dzīšanu,
• ārstē ādas apdegumus,
• paaugstina imunitāti cīņā ar vīrusiem,
• aizkavē vēža šūnu veidošanos,
• veicina holesterīna izvadīšanu,
• klepus gadījumā palīdz atkrēpošanai,
• atjauno ādu un piešķir elastīgumu,
• atjauno sausus, novājinātus matus.

Sievietēm iesaka lietot:

• dažādu ginekoloģisku problēmu gadījumos,
• krūts vēža profilaksei,
• sievietēm pēc 40, jo tā pozitīvi ietekmē menstruālo ciklu, kā arī regulē hormonu savstarpējo attiecību organismā,
• neauglības ārstēšanai,
• grūtniecības laikā, jo tiek labvēlīgi ietekmēta augļa smadzeņu darbība un attīstība un novērstas priekšlaicīgas dzemdības.

Vīriešiem iesaka lietot:

• vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanai,
• sevis uzturēšanai labā fiziskā un garīgā formā,
• kā palīglīdzekli neauglības un prostatas ārstēšanā.

Sportistiem iesaka lietot:

• barības elementus pārvēršanai enerģijā,
• muskuļu masas pieaugumam,
• taukaudu samazināšanai.

Kādēļ daudzi cieš no depresijas, hipertonijas, biežas saaukstēšanās, trausliem matiem un nagiem?

Bieži vainojams nepareizs, nepilnvērtīgs uzturs un neaizvietojamo taukskābju deficīts. Lai to kompensētu, ieteicams lietot linsēklu eļļu. Tā veicina nervu sistēmas un smadzeņu darbību, labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, vielmaiņu, atvieglo gremošanas norisi, mazina locītavu sāpes un iekaisumus, veicina rētu dzīšanu, paaugstina organisma imunitāti.

Linsēklu eļļu ieteicams lietot pa 1 – 2 ēdamkarotēm dienā, pievienojot to salātiem vai citiem ēdieniem. Tā kā šī eļļa ir „dzīva”, pret to jāizturas īpaši – nav ieteicams to pakļaut tiešai saules staru un siltuma iedarbībai, kā arī karsēt tajā ēdienu virs 50⁰ C. Es izvēlos to piejaukt visbiežāk pie salātiem, lai nebūtu tik koncentrēta un nešķebinātu dūšu.

Linsēklu eļļa ieteicama visām vecuma grupām un pie dažādiem veselības stāvokļiem, tomēr šo produktu iekļaujot savā ēdienkartē ilgstoši, vēlams konsultēties ar ģimenes vai ārstējošo ārstu.

Tikko spiestai linsēklu eļļai ir viegla riekstu garša, bet jau nākamajā dienā tā kļūst specifiski rūgta, tādēļ to atvērtu neiesaka turēt ilgāk par 8 nedēļām. Eļļu ieteicams uzglabāt aukstā, tumšā vietā, piemēram, ledusskapī, noslēgtā stikla traukā, jo tā ir jutīga pret karstumu, skābekli un gaismu, jo eļļai ir augsts oksidācijas līmenis un tā polimerizējas gaisa iedarbībā, tāpēc nav ieteicams to termiski apstrādāt.

Linsēklu eļļu ieteicams lietot kopā ar maizi, grauzdiņiem, pievienot gataviem produktiem: salātiem, putrām, biezpienam, jogurtiem.

Varbūt šķiet, ka šī eļļa dara brīnumus ar cilvēka veselību, taču daudzi, kuri to lieto, tiešām novēro veiksmīgus uzlabojumus savā veselībā un pašsajūtā, tādēļ ir vērts padomāt par sava produktu skapīša satura papildināšanu ar linsēklu eļļu.

Eļļu lietoju jau vairākus mēnešus, esmu sajutusi uzlabojumus pašsajūtā un tajā, ka uzlabojas manas ādas stāvoklis un kopējā veselība, mans organisms par to ir pateicīgs, tādēļ iesaku arī tev noteikti pamēģināt uzlabot savas dzīves kvalitāti šādā veidā.

Uz tikšanos tepatās,

Maija