PRIECĪGAS LIELDIENAS!

Ar mīļiem sveicieniem, Aija

Domājiet par to, kas augšā, nevis par to, kas virs zemes!

Ar mīļiem sveicieniem,

Aija

Jau kopš seniem laikiem cilvēka dvēsele tika salīdzināta ar koku vai augu, kurai paredzēts būt varavīkšņainā un krāsainā "ziedēšanas un augļu radīšanas" stāvoklī. Tas ir dabiskas, bez piespiešanās labestības radīšanas stāvoklis, tās ir lūgšanas no sirds un tā ir pastāvīgas Dieva klātbūtnes prieka sajūta.

Bet bieži vien mūsu dvēsele pienācīgu aprūpi un uzmanību nesaņem, kā rezultātā tā „izžūst” un pārklājas ar "sāpīgiem augoņiem"… un galu galā kļūst par dažādu vaboļu un tārpu vairošanās vietu, kas grauž dvēseli jau no iekšienes. Kā rūpīgs dārznieks Kristus mums ir dāvājis līdzekļus, lai mūsu "koku" aizsargātu no dažādām nepatikšanām un likstām. Un pat, ja koks kāda iemesla dēļ atrodas "slimīgā" stāvoklī, šie līdzekļi var to "dezinficēt" un atgriezt tam iepriekšējo skaistumu.

Šie brīnišķīgie līdzekļi ir gavēnis un lūgšanas, kas ir apvienotas kopā ar grēku nožēlu. Ne velti tie visi ir saistīti ar mūsu Baznīcas "Lielo Gavēni", kas spēj atdzīvināt un sagatavot mūs priecīgajai tikšanās dienai ar Pestītāju Viņa Augšāmcelšanās dienā.

Lielais Gavēnis vienmēr ir pavasarī – laikā, kad koki, zāle un puķes gatavojas plaukšanas un ziedēšanas laikam. Tādējādi, arī mums tas tiek dots tamdēļ, lai uzplauktu un ziedētu arī mūsu dvēsele.

Droši vien lielākā kristiešu daļa saprot, cik krāsainas, smaržīgas, cēlas un vienkāršas, sulīgas un smalkas var būt labo darbu "ziedkopas", kas tiek radītas dvēseles dekorēšanai un dziedēšanai. Tās ir gan lūgšanas, gan žēlsirdības dāvanu došana citiem, gan gavēnis, gan mīlestība pret tuvāko, un vēl daudz, daudz kas cits…

Un, protams, ne tikai mēs vieni esam priecīgi redzēt šo iekšējo garīgo ziedēšanu, bet arī svētie un eņģeļi par mums gavilē, jo šajā pestīšanas ceļā mēs iepriecinām Dievu.

Un šādā stāvoklī atrodoties, ar Dieva žēlastības palīdzību mēs sev apkārt varam radīt brīnumus un, kā ir teicis kāds svētais: "Ar vārdu vien, kas cēlies no ticīgas un mīlošas sirds, mēs varam darīt brīnumus savai un citu dvēselēm."

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kristus ir augšāmcēlies!
Patiesi augšāmcēlies!

Lai šī Labā vēsts atskan katrā mājā, katrā ģimenē un īpaši tur, kur ir skumjas, ciešanas, pārbaudījumi vai bezcerība!

„Kungs māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi mantojam.”

– tā mācīja Mozus.

Tuvojas Jēzus augšāmcelšanās diena. Kas ir šī diena mums? Vai mēs, lielākā daļa to neesam aizmirsuši? Kā var tā prast aizmirst svarīgāko dienu pasaules pastāvēšanas laikā? Kas ar mums notika šo dažu tūkstošu gadu posmā?

Ja Tu necienīsi savu māti un tēvu, tavi bērni necienīs tevi… Un te nu, laikam, vairs nav par ko brīnīties – mēs esam piemirsuši savu Tēvu (Dievu) un mūsu bērni un mazbērni vairs neciena mūs – runā pretī, nedzird ko sakām, ignorē mūs – gluži kā mēs.

Jā. Mēs visi dzīvojam tā, it kā nekad nemirtu un nealktu dzīvot Mūžībā. Bet mēs, dzīvodami uz šīs zemes, rakstam savas dzīves grāmatu. Rakstām, pat neaizdomājoties, cik bieži vien mēs pieķēpājam tās lappuses… Mēs paši to darām – ar savām domām, ar saviem darbiem, ar saviem vārdiem, ar savu nemīlestību, ar naidu, dusmām, mazticību. Mēs dzīvojam nevis otram, bet SEV. Mēs to visu bieži vien aizmirstam un tāpēc daudziem mums dzīve vai daļa tās paiet pavirši, ar pieķēpātām lappusēm. Bet grāmata pildās…

Bet Dievs ir labs un žēlīgs. Viņš mums dod iespēju vienmēr, neskatoties ne uz ko, kaut vai pēdējā dzīves mirklī sākt visu no jauna. Kā var sākt pēdējā dzīves mirklī visu no jauna? Var. Jo tad tikai viss sākas. Varbūt tu lasi šīs rindiņas un uztver ar smaidu. Nekas, varbūt, ja ne šodien, tad rīt tu mani sapratīsi…

Ja mēs pieņemsim Jēzus nāvi pie Krusta, mums nekad nebūs jābaidās no nāves. Tā ir tikai īss, garām skrejošs mirklis no šīs pasaules uz mūsu Tēva valstību. Ja mēs baidāmies no nāves, mēs noliedzam Dieva žēlsirdību, tas nozīmē, ka mēs neticam, ka Viņš glābs katru dvēseli, kas Viņu atzīs un Viņam lūgs grēku piedošanu. Dievs izveidoja dvēseli un tā eksistē mūžīgi. Un tieši tāpēc mums jāpadomā – kā mēs pavadām savas dienas uz zemes.

Tāpēc mans aicinājums šajās Lieldienās mazāk uzmanības pievērst ēdienu skaitam uz galda un olu skaistumam, cik domām par to, kur esam šobrīd, par to kā mēs dzīvojam – nē, ne par to CIK daudz esam sasnieguši, cik naudas nopelnījuši, bet gan par to, kāda ir mūsu dzīves grāmata, kādas ir tās lappuses, cik bieži tajās ir punktu, atstarpju, daudzpunktu un komatu un tukšu laukumu un, ja tās mums nepatīk, tad nākamās censties piepildīt ar rūpību un mīlestību.

Protams, ka šajās dienās ir jāsakārto māja, ja ir iespēja, jāpagatavo kāds gardāks ēdiens, bet lai tas atiet otrajā plānā. Galu galā – to visu mēs darām gadu no gada un ārēji jau nekas nemainās, visām pārmaiņām šajās dienās jānotiek mūsos iekšā.

Pavadīsim šīs dažas atlikušās dienas līdz Lieldienām klusumā, mierā, nekritizēsim, nedomāsim sliktu, nemānīsim un neaprunāsim. Pavadīsim šo laiku vairāk vientulībā ar savām domām. Atcerēsimies pagājušo gadu, novērtēsim savu rīcību un tās iemeslus. Aiziesim uz dievkalpojumu, izsūdzēsim grēkus un lūgsimies.

Tas ir labākais laiks ielūkoties savā sirdī – vai tajā mīt mīlestība? Vai tava sirds spēj būt atvērta otram cilvēkam? Kāds pareizticīgais ir devis šādu padomu: „Kad tu brauc metro (vai tirdzniecības centros) uz eskalatora, pārbaudi sevi, vai tu spēj mīlēt vai ne. Kad tu lūkojies uz tiem, kas brauc otrpus, tev pretim un tev šīs sejas riebjas – tas nozīmē, ka visas tavas dvēseles poras ir aizsērējušas un mīlestības jūtas tevī atrodas embrija stāvoklī”.

Pirmā mīlestības reakcija ir labsirdība. Atvērts cilvēks redz citos skaistumu, nenosoda, bet gan izturas pret cilvēkiem ar sapratni. Ak, cik viegli ir spriest par citiem! Un ak, cik grūti atzīt savas kļūdas – nē, ne kļūdas, bet gan grēkus!

Daudzus gadus atpakaļ trešdien Jēzus tika nodots. Pirms daudziem gadiem, ceturtdien pēdējo reizi viņš pusdienoja kopā ar saviem mācekļiem un mazgāja viņiem kājas, parādot savu pazemību. Piektdienas vakarā viņš tika sists krustā. Mēs šajā dienā ejam uz veikaliem un piepildām savus ledusskapjus. Un, kad mūsu grēku smagums bija uzkrauts uz Viņa pleciem, viņš teica: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani atstāji?” Mēs šajā laikā krāsojam olas, tāpēc ka esam pārliecināti, ka Svētdiena noteikti pienāks.

Aiziesim šonedēļ uz dievkalpojumu. Sekosim savām emocijām, neaizvainosim nevienu, nenosodīsim, nestresosim lieki. Veltīsim laiku saviem tuviniekiem. Varbūt aizbrauksim pie saviem mīļajiem, vai vienkārši apsēdīsimies un parunāsimies. Ja esam vieni, noskatīsimies kādu labu filmu.

Ja esi ko solījis, bet neizdarīji, izdari to. Ja ir parādi vai aizvainojumi uz otru, lūdz piedošanu. Ja kāds aizvainojis tevi, piedod viņam. Noņem šo smagumu no savas sirds.

Mazāk pļāpā pa telefonu, mazāk saraksties internetā, sociālajos tīklos. Labāk paesi vienatnē ar sevi.

Izdari kādu labu dabu – palīdzi kādam ar naudu vai veltot savu laiku. Galvenais atbalsti to, kam nepieciešama palīdzība – kaut vai ar smaidu vai labu vārdu. Pamēģini parūpēties ne par sevi, bet par citiem. Varbūt drīz tā kļūs par tavas sirds un dvēseles nepieciešamību?

Un neskatoties uz to visu, kā mēs dzīvojam, kā rīkojamies, Dievs mīl mūs katru. Viņš vēlas mūs pacelt garā, noslaucīt mūsu asaras, no sirds izraidīt visas mūsu bailes. Tāpēc nolieksim galvu uz Viņa pleca un kā dēls vai meita Tēvam pateiksim „Dievs, piedod man grēciniekam!”

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ielaid dvēselē lēni

Staru pa staram –

Kristus Gaismas mirdzumu.

(I.Balčūna)

Lai priecājas debesis un līksmo zeme!

Jēzus Kristus augšāmcēlies!

Priecīgas Lieldienas!

Pūpolsvētdienas tuvošanās ir laiks, kad jāpadomā par to, kā rotāsim māju un dzīvokli uz Lieldienām. Tas nav obligāti, bet , ja tev patīk mainīt interjeru atbilstoši svētkiem, gadalaikiem un noskaņojumam, tu vari parūpēties arī par to.

Tāpēc šodien rakstīšu maz, bet, kā vienmēr pirms svētkiem, ar foto palīdzību došu tev iedvesmu jaunām Lieldienu laika idejām.

Šai atrasto fotogrāfiju kolekcijā būs ne tikai idejas, kurās tiek izmantotas Lieldienu olas un galda servēšana, bet arī piemēri, kurus var praktiski izmantot jebkuram mājas stūrītim: viesistabā un virtuvē, guļamistabā un bērnistabā, dažas idejas dārzam un terasei.

P.s. Ja vēlies fotogrāfijas aplūkot tuvāk, nospied uz tām ar “peles” kreiso taustiņu.

Runājot par Lieldienām, mēs domājam gaišo Jēzus Kristus Augšāmcelšanās laiku. Un tas ir dzīves, dzīvības, pavasara atdzimšanas un ģimenes kopā sanākšanas laiks. Lieldienas ir svētki, kad ģimene savā un tuvāko draugu lokā sanāk kopā pie svētku galda.

Šai dienā daudzām saimniecēm nākas padomāt kā noformēt galdu, radot svētku nozīmīguma sajūtu tiem, kas pie tā atrodas. Rotājumi ir neatņemama katru svētku galda noformējuma daļa, bet Lieldienās jāatspoguļo prieks, skaistums un dāsnums.

Atrodi interesantas, tavai gaumei atbilstošas idejas un izveido skaistus Lieldienu rotājumus, pateicoties kuriem tava māja vai dzīvoklis iegūs svaigas, pavasarīgas noskaņojuma notis!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Jau naktī manas domas rosījās ap šīs dienas rakstu, jo es vēlējos uzrunāt tevi arī šodien. Šoreiz savādāk.

Uzsākot rītu un atverot savu klēpja datoru, vispirms „devos” uz mājas lapu mieramtuvu.lv. Zinot par ko vēlos runāt, es gribēju gūt idejas vēl un jā – tur atradu to, par ko sen vēlējos runāt, jo zinu, ka  bieži vien tas skar arī mani pašu…

Viss un vislabākajā veidā, ko es vēlētos pateikt ir pateikts šai rakstā. Izlasi to, lūdzu, uzmanīgi. Vēlreiz un tad vēlreiz.

Piedomāsim – ka tik arī mūsu dzīvē nav tā, ka Dievu piesaucam tikai tad, kad mums ir grūti vai vēl sliktāk – izsakām pārmetumus Viņam, kad ir grūti…Bet kad viss ir kārtībā, kad prieks ir mūsu mājā – Dieva vārds no mūsu lūpām pazūd, jo mēs svinam SAVUS panākumus. Bez Viņa. Iedomādamies, ka tas, kas noticis mūsu dzīvē, ir sasniegts pateicoties mums, mūsu spēkiem, mūsu darbībām. Bez Dieva klātbūtnes…

Lai Jēzus ienāk tavā mājā! Atver viņam durvis! Iemāci saviem bērniem un mazbērniem Tēvreizi un Rožukroni. Sāciet ar Tēvreizi katru jaunu dienu, lūdziet Jēzu ienākt jūsu sirdīs, jūsu ģimenes mājā.

Tas, kas šobrīd Latvijai ir   visvairāk nepieciešams ir tuvināšanās Dievam. Vispirms katrā ģimenē. Būs jāsāk no jauna mācīties uzticēties Jēzum, sev, savam draugam un kaimiņam.

Un tikai tad, kad svētdienās vismazākās Latvijas baznīcas būs pārpildītas ar Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, tikai tad Latvijai Dievs sniegs savu žēlastību, Viņš redzēs tautas spēju viņam uzticēties pilnībā  un no tā brīža neviens Latvijā dzīvojošais vairs nespēs pateikt: „ko es spēju viens!”

Nekad neviens neko nav spējis paveikt dzīvē bez Dieva, pat, ja viņam apkārt dzīvo  2.3 miljoni blakus-iemītnieku…

Lai šīs dienas nes tev prieku sirdī, mīlestību un mieru!

Lūdziet, un jums tiks dots.
Meklējiet, un jūs atradīsiet.
Klauvējiet, un jums atvērs.

Priecīgas Lieldienas!

Uz tikšanos tepatās,

Aija