Šī ir Irīnas vēstule, ko saņēmu šodien pēc Buduars.lv un Jevas Karabeško šīs sestdienas semināra. Nevarēju to neielikt mūsu vēstuļu stūrītī, jo tas man likās tik jauks, pārmaiņas alkstošas sievietes stāsts…

It kā par ikdienu, bet tajā pašā laikā, to lasot, gribas visu laiku smaidīt un darīt tāpat! Paldies, Irīna!

—————————–

Sveika, Aija!

Sveika, Sarmīte!

Sveika, Jeva!

Paldies par jauko kopīgi pavadīto dienu! Paldies Jevai par mācību – liekas, ka viņai ir pareizas atbildes uz jebkuru jautājumu un viņas klātbūtnē un arī pēc sarunām liekas, ka tev viss izdosies.

Gribu pastāstīt par savām sajūtām un padalīties ar savām domām!

Braucot mājup ar autobusu, visu ceļu domāju par to, ko uzzināju un, kā es tālāk dzīvošu. Saprotu, ka atpakaļceļa nav un ar visu cieņu pret pagātni es rādīšu tai pagātnei muguru un ar seju iešu uz nākotni.

Ar tādām domām mājās izdzēru vīna glāzi un aizgāju gulēt, nepārlasot savus pierakstus. Bet kad svētdien pamodos, man ienāca prātā bērnu dzejolītis:

Es sapnī redzēju laimi.

Kad pamodos, bija tās žēl

Un gribēju vēlreiz aizmigt,

Lai ieraudzītu to vēl.

Ārā spīdēja saule un es izdomāju, ka aizbraukšu uz laukiem pie saviem vecākiem. Viņi dzīvo 40 km attālumā no pilsētas. Mana divpadsmitgadīga meita palika pilsētā, jo viņai bija temperatūra.

Izņēmu no somas semināra materiālus un ieraudzīju mazo sudraboto aploksni. Uzreiz ieliku iekšā eur 5.00 ar domu „Priekam!”. Un jau zināju, kas pa prieku tas būs.

Atcerējos par to, ka savas saknes un senčus jāciena un iebraucu veikalā, lai nopirktu kaut ko garšīgo, lai vecākus palutinātu. Veikalā ieraudzīju, ka dvieļiem ir atlaide. Sen jau gribēju nomainīt lauku mājā dvieļus. Ieekonomēju eur 7.92. Atcerējos vakardien teikto – jāuzmanās no ekonomijas ar „0” un atlaidēm. Tad būs jāpērk vēl vienu aploksni ieekonomētām naudiņām.

Tirgū vēl nopirku puķu stādus un devos uz laukiem. Pa ceļam pamanīju cik skaistas, spilgtas krāsas apkārt –spilgti zaļi lauki ar košiem dzelteniem pienenes pleķiem, zilas debesis, uz kokiem svaigas, pagaidām, bez putekļiem lapiņas – tādas sulīgas krāsas var būt tikai vasara sākumā!

Braucot, redzēju divas dzērves un zaķi, sajutu mieru un padomāju: „Daba ir lielisks enerģijas avots”. Vēl nodomāju: „Es būšu pirmā, kas dzīvos savādāk!”

Lauku mājā, kamēr mamma neredz (viņai ļoti patīk vecie, mīkstie dvieļi), izmetu divus vecos virtuves dvieļus un ieliku jaunos. Sastādīju puķes, izravēju puķu dobes, nopļāvu zāli, izbaudīju svaigi nopļautas zāles smaržu un devos atpakaļ uz pilsētu pie sava „enerģijas avota”, ‘’kustinātāja” un „vampīra” vienā personā – manas mīļās jaunākās meitiņas.

Mājās ķēros klāt pie 27 nevajadzīgām lietām, ko ir jāizmet 9 dienu garumā. Izrādās tas nemaz nav grūti – atrast. Es sāku ar atvilktni, kur stāv medikamenti. Ko es tikai tur neatradu! Tabletes un mikstūras, kurām derīguma termiņš beidzās pirms pieciem gadiem, vecas pipetītes utt. Un tādu vietu mājā ir ļoti daudz.

Un pirms gulēšanas izkrāsoju naudas Mandalu ar skaistām, labām domām par labklājību, naudu un pieķēru sevi, ka es, krāsojot, smaidu un tas smaids man ir iekšā.

Pārlasīju pierakstus, gribēju izgriezt Miss Pigiju un ielikt makā, bet sapratu, ka jāpērk jaunu maku – vecais saplēsts un diez vai Miss Pigija tur jutīsies labi.

Tā pagāja mana pirmā dienā pēc semināra un es ceru, ka tādas dienas man būs vēl daudz. Protams es palikšu tāda, kāda es esmu, bet pārmaiņas uz labāko pusi notiks! Un atkal atcerējos dzejolīti krievu valodā :

Что может быть бесплодней сожалений?

Ты прожитые годы вороша,

Поймешь однажды, сколько потрясений

Могла бы избежать твоя душа!

И жизнь твоя, могла бы стать примером…

Гармонии- где стройны все черты

Но то б была уже ,наверно,

ДРУГАЯ ЖЕНЩИНА, НЕ ТЫ!!!!!!

Lai mums visām izdodas , tagad mēs zinām, kā to izdarīt!

Uz tikšanos!

Irīna

Tikšanās vieta un laiks: Rīga, 17.maijā

Dažreiz mums ir vieglāk iedegt zaļu sveci vai iegādāties sarkanu maciņu, tā vietā, lai pagrieztos ar seju pret turīgumu un labklājību un sāktu būvēt kārtīgus pamatus kārtīgai mājai. Tāpēc tiekamies veselas dienas garumā, lai uzņēmējas un profesionāla kouča JEVAS KARABEŠKO uzraudzībā  vienreiz un par visām reizēm šīs lietas sakārtotu.

Jaukā sieviešu grupiņā mēs būsim tikai 20.  Ir atlikušas 7 vietas.

Lai vairāk uzzinātu un šim pasākumam pieteiktos ielūkojies šai afišā >>>.

Uz tikšanos,

Sarmīte, Jeva un Aija (būsim visas trīs! )

Buduars.lv vebināru dzīve rit savā ritmā un laiku pa laikam satiekam atkal kādu interesantu cilvēku, kas uzzinot par šāda veida iespēju – iepazīstināt mūs ar savām zināšanām un nest tās pie mums, priecājas par sadarbības iespējām.

Šīs sarunas tēma ir ļoti interesanta un savdabīga – „Krāsu filozofija vēlmju piepildīšanai”. Esam dzirdējušas par krāsu terapiju, varbūt diezgan vispārīgi par krāsu ietekmi, taču krāsu filozofija, kā izrādās, ir daudz dziļāka un krāsas mums var palīdzēt daudzās jomās.

Novembrī pie mums sāksies jauns vebināru cikls, kuru vadīs Mākslas bakalaure, Pedagoģijas Maģistre, uzņēmēja un personīgās izaugsmes trenere Jeva Karabeško un šīs dienas sarunā ar viņu mēģināsim uzzināt, ko mēs varam iegūt, izzinot krāsas.

Jeva, strādājot par vizuālās mākslas pasniedzēju, ir arī radījusi jaunu pieeju mērķu sasniegšanai, kas sevi attaisno ar lieliskiem rezultātiem – Mandalu zīmēšanu.

Jautājums: Sakiet, Jeva, kā izmantojot krāsas, mēs varam savu dzīvi padarīt laimīgāku, veiksmīgāku un harmoniskāku? Kas ir krāsu noslēpums?

Jeva Karabeško: Tas ir ļoti vienkārši! Katrs no mums zina, kādas krāsas mums patīk un kādas nē. Jau šīs paša zināšanas pieņemšana, tas notiek tad, kad ļaujamies, var ļoti uzlabot mūsu pašsajūtu, mūsu emocionālo stāvokli. Iedomājaties, ka mums apkārt vairāk būtu to krāsu, kuras mums patīk.

Otra lieta, ka apkārt mums ir arī citi cilvēki. Visi zina, ka pirmais iespaids veidojas ļoti īsā laika brīdī, līdz 5 sekundēm. Pat ja mēs klusējam, tas, kā mēs izskatāmies nodod cita cilvēka zemapziņai (intuīcijai) ļoti daudz informācijas par mums un viņš šajās piecās sekundēs izveido par mums priekšstatu, kurš var palikt nemainīgs gadiem. Šī informācija nāk no mūsu vizuālā tēla. Daļa no šī tēla ir krāsa. Tikai daži piemēri un mēs saprotam, par ko iet runa: „sieviete sarkanā kleitā” vai „vīrietis melnā apmetnī”, vai „meitene rozā svārciņos”…

Krāsu noslēpums ir mākslā apzināties, ko tu vēlies teikt apkārtējai pasaulei par sevi un tajā, ko tu vari izvēlēties sev no apkārtējās pasaules bezgalīgās krāsainības personīgi sev, lai padarītu savu dzīvi laimīgāku, veiksmīgāku un harmoniskāku vienkārši izdarot sev vislabāko izvēli – ielaižot savā vidē tās krāsas, kuras tieši tev dod spēku un rod patīkamas emocijas, izvēlēties tādu apģērbu, kurš parāda citiem tavas labākās īpašības pat bez vārdiem.

Jautājums: Esat radījusi arī pati savu sistēmu – kā zīmējot katra savu Mandalu varam piepildīt savas vēlmes. Kas ir Mandala un kā nonācāt pie šādas domas un sajutāt, ka tieši Mandala būtu tā, kas varētu šādi darboties un atnest lieliskus rezultātus?

Jeva: Ja teikt vienkārši – mandala ir zīmējums aplī. Parasti mandala ir simetriski piepildīta ar dažādām formām un krāsām. Gandrīz katrā kultūrā mēs atradīsim simbolus, kuri pēc būtības ir mandalas. Piemēram, viena no senākajām mandalām izskatās kā aplis, kura viducī ir punkts. Aplis simbolizē visumu, punkts simbolizē Dievu (Radītāju), kurš šo visumu radīja.

Citās kultūrās tādā pašā mandalā punkts simbolizē cilvēku, bet aplis apkārt simbolizē cilvēka dzīves robežas, ja tā varētu teikt. Tagad iedomājaties, ka mēs paņemam apli, kurš simbolizē visumu un Dievu centrā un uzliekam precīzi uz tā apļa, kurš simbolizē cilvēku un viņa dzīvi. Kur tad ir Dievs? Sanāk, ka kaut kur ļoti tuvu cilvēkam, faktiski, tur pat, kur cilvēks. Un ja Dievs ir turpat blakus, un kad mēs to saprotam, tad daudz kas kļūs iespējams.

Mana metodes balstās uz apzinātu apļa piepildīšanu ar to, kas mums, katram individuāli, patiešām ir svarīgs. Manas metodes ir vienkāršas un viegli īstenojamas, īpaši tad, ja ir apgūta pamata informācija par krāsu, formu un skaitļu simboliku, un ietekmi uz mūsu zemapziņu. Pēdējos gadus šo ietekmju kopumu es saucu par krāsu un formu filozofiju, jo tieši jēdziena izpratne un atbildes uz noteiktajiem jautājumiem, rod pareizo risinājumu kopumu, kuru manā metodē mēs apzināti ieliekam zīmējumā. Un viss sāk notikt.

Jautājums: Kā šī mūsu zīmētā Mandala darbojas? Varbūt varat pastāstīt arī kādu piemēru?

Jeva: Iedomājaties, ka cilvēks ļoti apzināti koncentrējas uz noteiktu vēlmi un ,sekojot soli pa soli noteiktajai metodikai, izveido simetrisku zīmējumu aplī. Apzināti, soli pa solim, piepilda to ar formām un krāsām, piepilda ar vērtību simboliem un dziļāko personīgo nozīmi. Mandala vienmēr izveidojas skaista, jo viss simetriskais ir skaists. Un tad tas mandalas skaistums saslēdzas ar emocijām, kuras cilvēks lolo izjust tad, kad vēlme piepildīsies, un jau no tā vien viņš jutīsies labāk un rīkosies pārliecinātāk. Parasti, tiem cilvēkiem, kurus saista krāsu pasaule, arī rezultāts pēc mandalas mērķu sasniegšanai zīmēšanas atnāk krietni ātrāk.

Es pati gandrīz pirms katra man nozīmīga pasākuma zīmēju mandalas jau kādus 13 gadus. Man viss notiek! Vienreiz gan sanāca smieklīgi. 2008.gada decembrī zīmēju mandalu veiksmīgajam 2009.gadam un uz tās uzzīmējās māja pie jūras. 2009.gada maijā manam vīram piedāvāja sadarbības kontraktu Beļģijā. No 2009.g. jūlija līdz 2011.gada augustam mēs dzīvojām mājā pie Ziemeļjūras. Vīrs smējās: „Nākamreiz , kad zīmēsi mandalā jūru, precizē, kas tā ir par jūru”.

Sarmīte: Šī ir man pašai un droši vien daudzām sievietēm pietiekoši sveša un vēl nezināma tēma. Domāju, ka mums kopīgi būs ļoti daudz interesantu atklājumu gan par krāsām, gan par Mandalas zīmēšanu un arī par to, ko viss šis process mums katrai atnesīs! Un noteikti iepazīsim arī sevi no mākslinieciskās puses mazliet, jo zīmēsim taču arī pašas savu Mandalu, vai ne? Lai mums kopā izdodas!

Jeva: Izdosies! Pārbaudīts!

Uz tikšanos BEZMAKSAS IEPAZĪŠANĀS VEBINĀRĀ 5.novembrī.