Galvenais šķērslis ceļā uz izdošanos, veiksmi un labklājību, lai cik tas neliktos dīvaini, ir mūžīgā atlikšana uz vēlāku.

Tas ir lēnās iedarbības ierocis, kurš pamazām un nemanot sagrauj mūsu dzīvi. Sekas bieži vien ievērojam tad, kad jau ir pārāk vēlu.

Tā rezultātā pavisam nesarežģīti un nevainīgi uzdevumi pārvēršas krīzēs, no kurām mēs pēc tam cenšamies izkļūt laukā ilgi un smagi. Mēs zaudējam spēkus, naudu, bojājas attiecības ar apkārtējiem. Un viss tikai tāpēc, ka mēs kaut kad sev pateicām: „ Ai, pēc tam izdarīšu!” vai „Rīt noteikti izdarīšu!” Bet pienāk rīts, tad parītdiena, bet svarīgais jautājums nav pavirzījies uz priekšu ne par milimetru.

Bet lieta tāda, ka „rīt” mums jau ir citi uzdevumi, citas darīšanas. Laikam ritot, sakrājas milzum daudz sīku darbiņu, nepabeigtu projektu. Tas viss prasa mūsu uzmanību: parādi aug, kā sniega pika, veļoties no kalna. Un jo ilgāk mēs krājam nepabeigtās lietas un darbus, jo sarežģītāk ar to visu būs tikt galā.

Tiecies darīt lietas un izmantot jaunās zināšanas tūlīt pat, nekavējoties, tieši šobrīd! Ja tas nav iespējams – izdari tūlīt pat, tiklīdz rodas iespēja. Esi pret sevi godīga. Šie vienkāršie noteikumi ir tie, kas atšķir Uzvarētājus no visiem pārējiem.

Darbība rada ieradumu – ieradums veido raksturu – raksturs likteni. Tikai tu nosaki, ko tu izvēlies – atlikšanu uz vēlāku vai darbību un aktīvu virzību savu sapņu virzienā!

Nākamajā reizē, kad tu gribēsi atlikt darbu uz „pēc tam”, padomā, lūk, par ko:

– Iedomājies tās sekas, kuras var notikt, kad darbi vai pienākumi tiks atlikti. Vispirms kopējos vilcienos, bet pēc tam iedomājies bildi, kur ir vieta problēmām un krīzēm visās to detaļās un sīkumos. Esi kreatīva – izdomā visneticamākos un briesmīgākos notikumu attīstības scenārijus. Tev noteikti kļūs baisi no tā vien, kādas sekas tam visam var būt.

– Un tad iedomājies, cik viss būs vienkārši, patīkami un brīnišķīgi, ja tu tūlīt pat izdarīsi to, kas tev jāizdara. Lai tevi nekas nemulsina – visu to iedomāties ir ļoti viegli un ir nepieciešamas tikai 1-2 minūtes.

Tu, taču, jau esi „liela meitene” un man tev nav jāpierāda tas, cik ir slikti un riebīgi, neomulīgi un vispār – stulbi tad, kad viss ir sakrājies… Tu noteikti zini šīs sajūtas, jo mēs, sievietes, dzīvē simtām reižu esam centušās sākt risināt sakrājušos darbus, mazgāt sakrautās trauku grēdas un drēbju kaudzes, gludināt iekrātos drēbju kalnus, risināt sarežģītas, „novārtā atstātas” attiecības vai problēmas…..

Mēs zinām CIK ILGI „jāpierunā” sevi tam visam ķerties klāt. Un zinām arī to – CIK FANTASTISKA ir sajūta, kad tas sākts darīt un vēl fantastiskāka, kad tas ir izdarīts.

Tāpēc – viss ir ļoti vienkārši: paņem un izdari to, ko tev jāizdara – un tūlīt pat!

Uz tikšanos tepatās,

Aija