Vai tu zini, ka sekundāra skaņa spēj mainīt pat visas dienas noskaņojumu? Lai šo brīnišķīgo skaņu spēju izmantotu, ir jāzina visapburošākās skaņas.

Tieši to, aptauju veicot, ir nesen noskaidrojuši zinātnieki.

Note: There is a poll embedded within this post, please visit the site to participate in this post's poll.

1.Dzersim tikai tīru ūdeni – tā savu prieku var palielināt dubultā! Godpilnajā pirmajā vietā atrodas skaņa, kas rodas, lejot krūzē tēju vai ūdeni. Šī esot cilvēka ausīm viena no vispatīkamākajām skaņām.

2. Putnu rīta dziesmas. Tas ir viens no jaukākajiem rīta modinātājiem. Un, ja no rīta, kad tu mosties, blakus tev vēl murrā kaķis, tad tu sāc justies gandrīz vai kā paradīzē…

3. Kaķa murrāšana. Pēc aptaujas rezultātiem kaķa murrāšanas skaņa ir trešajā vietā.

4. Smiekli. Smiekli paildzina dzīvi, bet kopā ar to rada arī priecīgu, labu noskaņojumu un ne tikai tam, kurš smejas, bet arī visiem pārējiem, kas šo noskaņu bauda.

5. Avota ūdens burbuļošana. Pilsētā šo skaņu sastapt noteikti nevarēsim. Un, iespējams, ka pat liela pilsētas iedzīvotāju daļa šo skaņu nekad nav dzirdējuši. Bet tas nozīmē tikai to, kā viņiem ir vēl viens labs iemesls doties pie dabas krūts.

6. Ugunskura malkas sprakšķēšana. Var jau apvienot divas patīkamas sajūtas vienā – pavadīt vakaru pie jūras, iekurt ugunskuru un tad vienlaicīgi var baudīt gan jūras šalkas, gan ugunskura malkas sprakšķēšanu. Tiesa gan, šādu prieku var izjust tikai vasaras vakarā, bet toties tas atstāj spēcīgu iespaidu, jo šie mirkļi paliks atmiņā uz visu gadu.

7. Jūras šalkas. Laimīgi tie, kas dzīvo pilsētā pie jūras. Šādu pilsētu iedzīvotāji pie jūras pavada ļoti ilgu laiku – gan vasarā, gan ziemā. Jūras šalkas ilgst mūžīgi… …

8. Sniega gurkstoņa. Atrast nesamīdītu un svaigu sniegu pilsētā ir diezgan grūti, bet kad tas izdodas – iestājas bezgala patīkami relaksācijas brīži, it īpaši romantisku tikšanos laikā. Protams, vēla vakara pastaigas pa šādu sniegu ir daudz labākas, jo kad pieklust visas citas skaņas, sniega gurkstoņa dzirdama ļoti labi.

9. Lietus skaņas. Nu re….esam atradušas jaukus momentus it visos gada laikos un pat brīžos…un, izrādās, ka savs skaistums un bauda ir arī tajā, ja lietus nemitējas ilgu laiku…

10. Un desmito vietu ieņem atpūta meža skaņu vidū.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Mēs kļūstam par to, ko mēs domājam. Cik liela šajos vārdos ir patiesība un vai tiešām mūsu domas tik ļoti var ietekmēt mūsu dzīvi, tas ir pētīts jau ļoti sen un atklājumi ir arvien pārsteidzošāki. Cilvēka domu spēks nepazīst robežas un tas darbojas visapkārt.

Tātad sanāk tā, ka mums nav jāmeklē nekur ārpus sevis, bet gan jāieskatās pašiem savā dārgumu krātuvītē un jāliek lietā jau esošās bagātības, kuras droši vien nav pienācīgi novērtētas un izmantotas. Protams, kā jau pārsvarā visās lietās, arī šeit katrai no mums ir divas izvēles – vai nu ļaujam savām domām darboties pozitīvā gultnē vai negatīvā.

Varbūt kādai no mums visas šīs runas par pozitīvo domāšanu liekas kā viens liels farss un var atrast desmitiem atrunu par to, kas traucē un rada sajūtu, ka ir it kā neiespējami vērst savu domāšanu uz pozitīvo pusi. Arī tā ir taisnība, tām, kas tā domā. Varbūt arī vienkārši nevēlēšanās piepūlēties dara savu. Protams, vieglāk vienmēr ir nedarīt neko lietas labā, bet paļauties plūdumam. Taču, otra iespēja ir – radīt savu veiksmīgo, harmonisko un uz attīstību vērsto pasauli, cītīgi piestrādājot pie savas domāšanas. Vai tavā dzīvē nav notikuši brīnumi? Un, vai nav tā, ka par šīm lietām, kas it kā atgadās nejauši, jau esi kaut kad sapņojusi? Vai neesi lūgusies Visumam par to piepildījumu? Droši vien esi gan!

Mūsu zinātne attīstās ļoti strauji un ir jau radītas tādas tehnikas, ar kuru palīdzību fotolaboratorijās ir iespēja fotografēt cilvēka domas. Un interesanti ir tas, ka domām piemīt gan forma, gan krāsa. Un kā jūs domājat, kādā krāsā ir mūsu „labās domas”? Tās ir gaišas, spilgtas un ar harmonisku formu. Tajā pat laikā „sliktās” domas ir tumšas un kroplīgas formas. Arī sajūtas taču šādu domu klātbūtnē ir ne visai jaukas, vai ne?

Katrs cilvēks ir savas pasaules radītājs un, ievirzot savas domas pareizā gultnē, varam piedzīvot brīnumainas lietas savā dzīvē. Vairāk vai mazāk pārsvarā ir tā, ka bieži lūkojamies atpakaļ – pagātnē – pārmetam sev, izdzīvojam vēl un vēl dažādus notikumus, kas nav atnesuši veiksmīgu piepildījumu un tas viss bremzē došanos uz priekšu. Mēs pašas it kā piesienam sevi. Biežāk ir jācenšas domāt par to, ko tu vēlies nevis par to, ko nevēlies, un tu redzēsi, ka pamazām vēlamais kļūs par iespējamu. Pievilkšanās likums un domu spēks darīs savu darbu. Un tas var notikt jau šodien,  ne Ziemassvētkos vai Jaunajā gadā, ne Jāņos vai Pēteros, kā mums parasti patīk domāt, ka jābūt kādai īpašai dienai, lai sāktu jaunu dzīvi.

Viens no ļoti efektīviem veidiem kā palīdzēt savām domām rast piepildījumu, ir vizualizācija. Einšteins ir teicis, ka iztēle ir spēja radīt gaidāmos notikumus savā dzīvē. Ir izpētīts, ka 80 % no informācijas mēs saņemam ar redzi un tikai pārējos 20 % ar ožu, tausti un maņu. Ne velti ir radies teiciens, ka labāk vienu reizi redzēt, nekā 100 reizes dzirdēt. Pašas, aizverot acis, radam it kā filmu par savu dzīvi – varbūt par kādu konkrētu lietu, varbūt par visu kopumā. Izdzīvojam to ar sirdi un atdodam savus sapņus Radītājam. Jo, to gan der atcerēties, ka bez Dieva svētības nenotiek nekas. Taču arī savs ieguldījums savā nākotnē ir jāveic pašām.

Arī man pašai šajā jomā vēl tāls ceļš ejams, lai savas „sliktās” domas iemācītos kontrolēt vairāk, taču esmu arī piedzīvojusi ne vienu vien apstiprinājumu, ka domas darbojas pilnīgi reāli. Pat ļoti.

Atceros pat tādu vienkāršu gadījumu. Pirms daudziem gadiem nejauši kādā žurnālā ieraudzīju skaistu, maigas aveņkrāsas kostīmu. Tas tik ļoti iepatikās, ka sakārojās arī man tādu un bieži vien domās iztēlojos, kā es tādā izskatītos un justos. Taču tajā brīdī nebija tādu iespēju, kā pašai likās, šo sapni realizēt. Taču sajūtu līmenī, šad un tad, pilnīgi nejauši tomēr atcerējos par to.

Un tad, jau pēc krietna laika, ejot garām kādam audumu veikalam Rīgā, skatlogā ieraudzīju savu skaisto, aveņu krāsas audumu! Pirmajā brīdī pilnīgi apjuku. Tas bija tieši tāds , kādu biju vēlējusies. Nu, un protams, audumu nopirku, kostīmu uzšuvu un valkāju to vairākus gadus un jutos tajā tik ļoti jauki! Žēl, ka nav saglabājusies neviena bildīte no tā laika, tad noteikti Tev būtu to šeit parādījusi.

Un vēl kas – mazliet par lielām lietām! Esmu lauku meitene, tā teikt – no matu galiņiem, ar visu, kas vien piederas lauku dzīvei – ar agriem vasaras un ziemas rītiem, dārzu ravēšanu, siena grābšanu un kraušanu, ar visu tuvāko mežu un purvu izzināšanu, ogošanu, sēņošanu un maijpuķīšu lasīšanu savā bērzu birzī. Taču tā dzīve iekārtojās, ka pēc skolas beigšanas, līdz 40 gadiem dzīvojām dzīvoklī un mani bērni arī ir dzimuši un auguši pilsētā. Taču vienmēr biju sapņojusi, ka gribētu nelielu māju, tajā vajadzētu būt kamīnam, kur varu baudīt dzīvās uguns tuvumu, un protams, dārzam, kur ziedēs daudz dažādas puķes. Un vēl kāds nosacījums – kaut kur tuvumā lai būtu jūra. Iepazīstot jūru, kad mācījos Bulduros, nespēju to vairs aizmirst. Man tā ir kā draudzene, kas uzklausa un paņem prom manas rūpju sajūtas un iedod ierosmi un spēku jaunām, veiksmīgām domām.

Nu ko, nekādas mazās šis vēlmes nebija gan, vai ne? Taču tobrīd – pilnīgi nereālas, kā man likās, jo dzīvoju Vidzemē, kur jūra krietni tālāk kā 100 kilometri un arī tādas rocības man nebija, ka varētu atļauties māju un kur nu vēl ar dārzu. Bet tas taču neaizliedz sapņot, vai ne?

Kad, gadus piecus atpakaļ, pie manis atbrauca draudzenes, kuras tobrīd man bieži bija blakus un tikām par saviem sapņiem runājušas ne vienu reizi vien, viņas bija pārsteigtas! Jo – man šobrīd ir viss tas – sapņotais!

Dārzā zied un smaržo puķes, varu iekurināt kamīnā uguni, kad ir vēss un varu iesēsties mašīnā un aizbraukt pastaigāties gar jūru, jo tā ir vien 20 kilometru attālumā. Lūk, tā notiek ar sapņiem! Ja vien, atļaujas sapņot un uzticēt tos kam augstākam – tam visu aptverošajam spēkam, kas vienmēr laipni gaida mūsu uzticību un ir gatavs palīdzēt. Un tu taču esi tāda pati sieviete kā es, ar saviem sapņiem un laimes redzējumu. Kāpēc gan tev tas būtu neiespējami?

Vēl kāds līdzeklis, kas darbojas tikpat veiksmīgi, ir afirmācija jeb apgalvojums. Vārds, tas ir svarīgs cilvēciskās kultūras elements. Visās pasaules reliģijās vārdam ir atvēlēta goda vieta. Evanģēlijā ir teikts, ka sākotnēji „Vārds bija pie Dieva, vārds bija Dievs”. Cilvēki sazinās vārdiski un bieži vien domā vārdos. Domas rada emocijas un tēlus , kas pārveido mūsu uzvedību.

Kāds tad ir šis mehānisms? Bieži atkārtojot pozitīvus, sev vēlamus apgalvojumus, tie nokļūst mūsu zemapziņā un sāk darboties – pamazām kļūstot reāliem. Ko sēsi, to pļausi, vai ne? Mūs prāts var būt mums gan palīgs, gan ienaidnieks. Ja tu saki sev, ka tev izdosies, tad tas arī notiks! Ja teiksi pretējo – tā arī būs. Mūsu zemapziņa atradīs iemeslus , lai tas darbotos. Tavs uzdevums ir ticēt – ticēt un paļauties, un kontrolēt savas domas, lai sasniegtu savus mērķus visās jomās – sākot no savas veselības, sevis realizēšanas iespējām un vēl bezgalīgi daudzām citām jomām.

Domas ietekmē gandrīz visas mūsu dzīves jomas un, ne mazāk kā citas, arī mūsu veselību – gan fizisko, gan garīgo, gan mentālo. Domām kā enerģijai piemīt milzīgs spēks un šis domu spēks izpauž savas tiesības ikkatrā Visuma stūrītī. Un kas ir mūsu mazais Visums ? Protams, tā esi tu pati!

Nu ko – atrodam ceļu pie labajām domām?

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte

Māja, kurā mājo harmonija, mīlestība un savstarpēja sapratne, kur jūties vajadzīgs un aizsargāts – tā ir viena no katra cilvēka svarīgākajām dzīves sastāvdaļām. „Laimīgs ir tas, kas laimīgs jūtas savās mājās!”

Kāds gudrs cilvēks ir teicis: „Ir vajadzīgs vesels simts vīriešu, lai ierīkotu nometni, bet ir gana ar vienu sievieti, lai iekārtotu māju”. Sievietei tas izdodas, pateicoties mīlestībai, ko viņa dāvā savai ģimenei. Rūpējies par sava vīra un bērnu noskaņojumu, emocionālo labklājību un viņi noteikti tev atbildēs ar to pašu!

Visi kopā jūs varat savu māju padarīt par cietoksni, kuru sabrucināt nespēs nekādas rūpju, bēdu un ikdienas problēmu vētras. Lūk, daži veidi, kā māju piepildīt ar īpašu atmosfēru, vēl jo vairāk tad, ja tā celta vai iekārtota kopā ar vīru.

Kopīgas tradīcijas un rituāli. Tie var būt svētdienu gājieni pie vecākiem vai regulāra atpūta kopā ar draugiem pie dabas krūts.

Vai arī ieviesiet ikvakara vai dažu konkrētu dienu tējas dzeršanas rituālus uz balkona, terases vai lodžijas – dienās, kad abi jūtaties visvairāk noguruši vai norūpējušies. Relaksējieties, pētiet debesis, mājas un kokus, klausieties siseņu skaņās un runājiet par kaut ko jauku un dvēselisku. Tas ļauj „pārslēgties” uz citām tēmām, iespaidiem un vienam par otru uzzināt vēl vairāk.

Pašrocīgi darināti priekšmeti, kas atspoguļo vai liecina par kopīgi pavadītu laiku. Tās var būt kopīgi veidotas ģimenes fotogrāfiju kolāžas, no žurnāliem izgrieztas vai dzīves patiesības apstiprinošas frāzes, kas uzrakstītas ar bērna roku un novietotas redzamā vietā.

Pienākumu sadalīšana starp ģimenes locekļiem. Pat maziem bērniem ir vērts iedalīt nelielu atbildības zonu, lai, paaugoties, viņi turpinātu just un, iespējams, redzēt arī savu ieguldījumu laimīgas ģimenes atmosfēras radīšanā.

Labsirdīgi vārdi ne retāk kā trīs reizes dienā. Patiesi komplimenti, uzslavas, pateicība, atbalsta vārdi grūtos momentos vienmēr paliek atmiņā un „baro” mūs. Ja tu pirmo reizi ar vīru, dēlu vai meitu pagatavoji vakariņas, tad pasaki: „Šodien mums ir brīnišķīgas vakariņas! Man ļoti patika tās ar tevi gatavot! Paldies!”

Komforts un mājīgums. Ir svarīgi dalīties vienam ar otru ar priekšstatiem par to, kādai būtu jābūt mājīgas ģimenes atmosfērai un vēl svarīgāk kopā šos priekšstatus realizēt.

Laime ir mūsu rokās – tā ir jākaļ un to neatrast kaut kur zem spilvena.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Eiropas cilvēkiem grūti saprast Austrumus un austrumu cilvēkus – viņu gudrības, dzīves stilu, paradumus, domāšanu. Austrumu cilvēkiem dvēseliskā pasaule ir tikpat reāla kā eiropietim materiālā.

Tradicionālā austrumu medicīna ir balstīta uz garīgajiem aspektiem –  ka mūsu ķermenis sastāv no dvēseliskās enerģijas, emocionālā „es” un prāta. Ja dvēsele jūtas labi, tātad arī ķermenis ir apmierināts. Piekrītiet – ar austrumiem saistītās tēmas  ir ļoti delikātas un gudras…

Lai dzīvotu harmonijā pašai ar sevi un savu dvēseli, lūk, austrumu gudrinieku ieteikti efektīvi  rīta rituāli!

Pa nakti, tev atpūšoties, tavs ķermenis un dvēsele ir ciešā kontaktā. Dvēsele – tā ir tā vieta, kur mieru atrod tavas emocijas. Tāpēc, no rīta pamostoties, ieklausies savā dvēselē, pacenties sadzirdēt viņas balsi. Tā tev pateiks priekšā, kas tevi šodien sagaida. Ja tu jūties mierīgi, tātad viss būs kārtībā. Ja tu jūti kaut kādu uztraukumu, tātad esi uzmanīga, darot savus dienas darbus.

Domās pateicies Dievam par jauno dienu un palūdz Viņam svētību. Noskaņojusies uz pozitīvu, pasmaidi saulītei, jaunajai dienai – tā tu palīdzēsi gan sev un dvēselei atrasties harmonijā, visas dienas garumā.

Austrumu gudrie saka: ja uzreiz pēc pamošanās daudz runāsi, tad zaudēsi daļu dzīves enerģijas.

Velti uzmanību organisma harmonijai un saproti, ka visu, ko tu dari, tu dari, pirmkārt, sev. Šai dzīvē katram ir savs veids kā sasniegt harmoniju. Ja kāds tev saka, ka zina  kā to izdarīt un tev var palīdzēt – neklausi viņu. Tev pašai jāatrod savs ceļš. Biežāk atrodi laiku, lai ieklausītos sevī un tavs ķermenis noteikti tev pateiks, kas viņam nepieciešams.

Kad esi slima – meditē, nedomā par to, ka šo meditāciju tu veic speciāli, lai atbrīvotos no slimības. Vienkārši meditē…sakoncentrējies uz vingrojumu izpildīšanu un uz savu iekšējo stāvokli.

Pārstāj žēloties visiem pēc kārtas par savām sāpēm vai kaitēm – nevienam tas neinteresē, bet tev pašai tas tikai par sliktu. Šādi rīkojoties ( ja tu patiesi esi slima) tu pasliktini savu situāciju un labsajūtu. Labāk saki: jā, esmu apslimusi, bet jau sāku veseļoties! Bet sev visu laiku saki, ka tev kļūst labāk un labāk! Tici – tas palīdz!

Pateicies visiem – pat par sīkumiem un vēli visiem labu! Vēli labu saviem radiem, tuviniekiem, visiem, kas tev apkārt – gan klusībā, gan skaļi. Tavs labais noskaņojums un attieksme sniegs to pašu apkārtējiem un ar uzviju atgriezīsies pie tevis.

Centies neuztraukties.

Mazāk domā par pagātni, jo tad pagātne atgriežas pie mums trauksmes stāvoklī, bet trauksme rada stresu.

Centies dzīvot TAGAD – esi te un šobrīd! Lai tev vienmēr ir labi ap sirdi.

Tradicionālā austrumu medicīna dod padomu – esi gudrs arī pie galda. Austrumi neatzīst  ēšanas pārtraukumus diētas veidā, atsakoties no miltu un saldajiem ēdieniem. Viņi uzskata, ka dzīve – tā ir saspringuma un atslābuma maiņa un organismam ir nepieciešams enerģijas uzkrājums. Vienkārša, mērena sevis ierobežošana un nepārēdies!

Ieklausoties šajos austrumnieku padomos tu kaut ko jaunu un noderīgu atradīsi arī sev, bet neseko visam akli – tekstā bija teikts: „Ja kāds tev saka, ka zina  kā to izdarīt un tev var palīdzēt – neklausi viņu.”
Vienkārši, katru rītu un arī vakaru palūdz Dievu, pateicies Viņam, palūdz sev un apkārtējiem svētību, ieklausies sevī un ieraugi te, šai rakstā vai citur to, kas noder tieši TEV un tieši šobrīd!

Uz tikšanos tepatās,

Aija