Kad šos padomus izlasīsiet, padomājiet par tiem. Nesteidzieties prom no šīs publikācijas. Ir TIK daudz padomu visriņķī un nereti tie tiešām ļoti vērtīgi, bet mēs tos aizšķiram, aizveram un…aizmirstam. Ja starp šiem padomiem atradīsiet kādu, kas uzrunā tieši jūs, tad tas nozīmē, ka ir pienācis laiks padomāt, ko ar to darīt tālāk.

Lūk, šie 13 padomi.

Atbrīvosimies no vēlmes vienmēr pierādīt savu taisnību. Mūsu vidū ir tik daudz cilvēku, kuri, pat tad, ja tas draud ar skaistu attiecību pārtraukšanu, rada otram sāpes un stresu, tā arī nespējot pieņemt atšķirīgu otra cilvēka viedokli! Tas viss nav tā vērts.

Pārstāsim kontrolēt. Būsim gatavi atteikties no nepieciešamības pastāvīgi kontrolēt visu, kas ar mums notiek – situācijas, notikumus, cilvēkus utt. Vai tie ir ģimenes locekļi vai draugi, kolēģi vai svešinieki uz ielas – ļaujiet viņiem būt tādiem, kādi viņi ir.

Atbrīvosimies no vēlmes vienmēr kādu vainot. Atbrīvosimies no nepieciešamības vainot citus par to, kas mums ir vai kā mums nav, par to, ko mēs jūtam un ko mēs nejūtam. Pārtrauksim tērēt savu enerģiju, un atbildību par savu dzīvi uzņemsimies paši.

Apturēsim negatīvo runu paši ar sevi. Cik daudz cilvēku kaitē sev tikai tāpēc, ka viņi ļauj negatīvām domām un emocijām kontrolēt savu dzīvi. Neuzticēsimies visam, ko saka mūsu loģiskais, saprātīgais prāts. Mēs esam labāki un spējam daudz vairāk, nekā patiesībā uzskatām!

Atbrīvosimies no mūžīgās vēlmes sūkstīties – par cilvēkiem, situācijām, notikumiem, kas padara mūs nelaimīgus, skumjus un nomāktus. Neviens nevar mūs padarīt nelaimīgus, nekāda situācija (es nerunāju par traģēdijām) mūs nevar nomākt. Ne jau situācija šīs izjūtas izraisa.

Atbrīvosimies no vēlmes kritizēt. Pārstāsim kritizēt cilvēkus, kuri ir citādāki, nekā mēs, un notikumus, kuri neatbilst mūsu vēlmēm. Mēs visi esam dažādi.

Atbrīvosimies no vēlmes radīt iespaidu uz citiem. Pārstāsim izlikties un būt par to, kas patiesībā neesam. Noņemsim masku, pieņemsim un mīlēsim savu patieso Es.

Pārtrauksim pretoties pārmaiņām. Pārmaiņas – tas ir normāli, tās ir nepieciešamas, lai mēs varētu virzīties no punkta A uz punktu B. Pārmaiņas palīdz mums mainīt gan mūsu dzīvi, gan apkārtējo cilvēku dzīves.

„Nekārsim birkas” uz cilvēkiem un notikumiem. Pārtrauksim spriest par cilvēkiem un notikumiem, kurus mēs nezinām vai vienkārši nesaprotam. Un pakāpeniski atvērsim savu prātu visam jaunajam.

Atlaidīsim pagātni. Mēs zinām, ka tas nav viegli. Jo īpaši tad, ja pagātne mums patīk vairāk, nekā tagadne, bet nākotne biedē. Bet mums ir jāpieņem fakts, ka tas, kas notiek tagad, tas ir viss, kas mums ir.

Atbrīvosimies no bailēm. Bailes ir tikai ilūzija, tās neeksistē – tās radām mēs paši. Tas viss ir mūsu prātā. Mainīsim savu iekšējo attieksmi – un viss ārējais nostāsies savās vietās.

Pārstāsim attaisnoties. Atmaskosim savus attaisnojumus un aizsūtīsim tos pensijā. Visbiežāk mēs sevi ierobežojam tieši ar šiem daudzajiem attaisnojumiem.

Pārstāsim dzīvot dzīvi, vadoties pēc citu cilvēku vēlmēm. Pārāk daudzi cilvēki dzīvo dzīvi, kura viņiem nepieder, tikai tamdēļ, lai dzīvotu. Viņi dzīvo savu dzīvi saskaņā ar to, ko citi uzskata par labāko viņiem, viņi dara to, ko no viņiem gaida viņu vecāki, draugi, skolotāji, valdība un sabiedrība. Viņi ignorē savu iekšējo balsi, savu iekšējo aicinājumu. Viņi ir tik aizņemti ar citu cilvēku vēlmju realizāciju, ka beigu beigās zaudē kontroli paši pār savu dzīvi. Viņi aizmirst to, kas viņus dara laimīgus, to, ko viņi patiešām vēlas … un galu galā viņi aizmirst paši par sevi.

Mums ir tikai viena dzīve. Tā notiek tieši te un tagad. Es neaicinu būt egoistiem vai vienaldzīgiem. Bet dzīvosim tā, kā patīk mums, ieklausīsimies savā iekšējā balsī un, ja dzīvosim saskaņā ar to, tad tā noteikti nenodarīs ļaunu ne mums pašiem, ne cilvēkiem, kas mums ir apkārt. Jo – patiesi laimīgs cilvēks nespēj otru padarīt nelaimīgu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kura gan no mums nav nokļuvusi dzīves dilemmas situācijā – palikt labai citu acīs, nevis sekot savas sirds aicinājumam un darīt to, ko vēlies tieši tu.

Ir cilvēki, kuri ilgi nespēj izlemt: palikt darbā, kurš patiesībā nedod iespēju nekādai izaugsmei vai iet prom, doties ceļojumā, par kuru sen esi sapņojusi vai nopirkt bērnam datoru…

Nepateikt asākus vārdus, kad būtu jāpasaka (tātad būt iecietīgiem), neatteikties no darba kolēģa lūguma pastrādāt viņa vietā (tātad palīdzēt, ja kāds lūdz)…tie ir tikai daži principi, kurus ievērojot, mēs jūtamies godīgi, kārtīgi un DZĪVI. Bet patiesībā… tie ir tie ideāli un uzstādījumi, kurus esam apguvuši (dažreiz neapzināti), lai justos labi un mīlestības cienīgi. Tieši par šādu (labu) uzvedību vienmēr mēs saņēmām uzslavu no vecākiem un skolotājiem.

Ja tev noteikti nepieciešama kāda cilvēka atļauja gūt prieku vai justies labi, tad tu esi nokļuvusi ļoti skumjā situācijā…

Kas tad ir tas, kas tev traucē rūpēties par sevi?

Lai dzīvotu harmonijā ar sevi, ar vienu gribasspēku vien nepietiks. Ir nepieciešams gana daudz garīgo resursu, lai spētu saklausīt un paust savas dziļi noslēptās vēlmes. Lai rīkotos harmonijā ar sevi, ir vispirms jākļūst pašai par sevi. Tādai būt – tas nozīmē spēt gribēt, domāt un runāt savā vārdā. Lai to izdarītu, ir jāmācās pateikt “nē” (arī sev), nodalīt sevi no vecāku gaidām, nostāties pretī cilvēku vidē, sabiedrībā, kultūrā pieņemtajiem stereotipiem (ja tava sirdsapziņa tos nepieņem)…

Gandrīz katrai no mums atradīsies attaisnojumi, lai sevi un savas vēlmes atstātu novārtā.  Aiz populārā “Man nav laika” visbiežāk slēpjas dziļi iesakņojies uzskats: “Man nav tiesību gūt prieku”, “es neesmu pelnījusi tādus naudas tēriņus”, “tas viss mani laimīgāku nepadarīs”. Un katrs šis uzskats satur agresiju, kas vērsta uz sevi pašu un savu depresīvo stāvokli.

Ir kāds brīnišķīgs teiciens: “Nelaimīgam ceļojumam nevar būt laimīgas beigas.”

Man vienmēr visās lietās patīk kārtība un skaidrība. Un nesen man bija situācija, kad es ar varu sev liku darīt to, ko negribēju: “Tev tas jāizdara. Tu nedrīksti būt šādā stāvoklī!” Bet iekšēji es šos vārdus nespēju pieņemt un  rezultātā es dusmojos pati uz sevi. Bet labā ziņa ir tā, ka mana iekšējā balss vēl spēja pateikt: “Ļauj sev to, ko tu gribi šobrīd. Necepies! Tu taču zini, ka tev viss dzīvē ritēs vispareizāk tad, kad tu atspringsi.” Es sapratu, ka esmu noguris no savām prasībām pret sevi, un man vienkārši situācija ir „jāatlaiž”.

Mēs nejūtamies komfortabli, kad neesam aizņemti, kad par kādu visu laiku nerūpējamies  vai arī nesasniedzam kādu mērķi. Kāda mana laba paziņa tikko aizgājusi no viena darba, tā vietā, lai ļautu sev vismaz nedēļu atpūsties, tūlīt pat steidza uzsākt darbu citā vietā. Un šādu situāciju ir daudz…

Dzīve ir īsa un, neskatoties uz to, mēs vienalga daudz laika pavadām, lai realizētu nevis savas, bet svešas vēlmes vai sapņus. Mēs līdz pat matu galiņiem ierokamies darbā, kad patiesībā, ir nepieciešama atpūta vai veselīgs miegs. Vai pastaiga parkā, vai tikšanās ar draugiem. Mēs nekad nespēsim padarīt visu.

Ir jāiemācās dzīvot arī sev par prieku. Neviens neveic mūsu darbu uzskaiti, tāpēc pārstāsim sevi sodīt, kritizēt un, ja sāksim rīkoties tā, mēs izjutīsim atvieglojumu. Un tad, kad mēs esam „atlaidušas”, mūsu dzīvē ienāk daudz jaunu, patīkamu lietu un notikumu.

Ļauj sev mainīt viedokli par lietām.
Atļaut pieņemt sevi tādu, kāda tu esi.
Ļauj sev dzīvot tā, kā vēlies tu.
Ļauj sev sākt visu no sākuma,  kad tas ir nepieciešams.
Ļauj sev pieļaut kļūdas, un tik daudz, cik ir  nepieciešams, lai gūtu panākumus.
Ļauj sev sekot savam sapnim.
Ļauj sev nopelnīt, ietaupīt un ieguldīt naudu.
Ļauj sev gūt baudu no seksa.
Ļauj sev dzīvot „ar pilnu krūti”.
Ļauj sev iet nezināmus  ceļus.
Ļauj sev ar katru dienu kļūt labākai un labākai.
Ļauj sev runāt to, ko tu patiesībā domā.
Ļauj sev ceļot.
Ļauj sev saņemt negaidītas  likteņa dāvanas un ne uz ko necerēt.
Ļauj sev būt dīvainai.
Ļauj sev iepazīties ar vīriešiem, kas tev patīk.
Ļauj sev cīnīties par to, kam tu tici.
Ļauj sev sevi šajā pasaulē realizēt.
Ļauj sev iepriecināt pašai sevi.
Ļauj  sev būt veiksmīgai it visā, ko dari.
Ļauj sev vienmēr izskatīties skaistai un veselai.
Ļauj sev darīt to, kas nāk par labu tev.
Ļauj sev būt laimīgai tāpat vien, bez iemesla.
Ļauj sev koncentrēties tikai uz to, kas patiešām svarīgs.
Ļauj sev izlasīt grāmatu, apmeklēt kursus.
Ļauj sev piedot tam, kurš tev nodarījis pāri.
Ļauj sev piedot sev.
Ļauj sev pagātni atstāt pagātnē.
Ļauj sev būt stiprākai par esošajiem apstākļiem vai situāciju.
Ļauj sev uzsmaidīt svešiniekam.
Ļauj sev izkāpt no komforta zonas.
Atļauj sev iemīlēties.
Ļauj sev kļūt par to cilvēku, par kādu sen esi vēlējusies kļūt.

Uz tikšanos tepatās,

Aija