Sniegs aiz loga nenozīmē, ka dārzniekam nav ko darīt. Piedāvāju svarīgākos darbus, kurus būtu nepieciešams veikt, lai pavasarī un vasarā dārzs būtu krāsu, smaržas un prieka pilns.

Augļu dārzā

• Nopurini sniegu no zariem, lai pasargātu zarus no lūšanas.

• Ja vēl nav ierīkotas putnu barotavas, to vēl var paspēt – bargie janvāra un februāra sali te pat vien ir…ja barotavas lidoņiem jau sarūpētas, jāatceras – ja putni ir sākti piebarot, tas jādara visu ziemu, līdz gaisa temperatūra sasniedz pozitīvas atzīmes termometrā…

• Iztīri putnu būrus. Pavasaris vairs nav aiz kalniem.

• Apstaigā dārzu, apskaties vai nav apgrauzti kociņi.

• Dienās, kad gaisa temperatūra sasniedz pozitīvas atzīmes, var veikt koku kaļķošanu ( gaidi – nākošnedēļ par to rakstīšu sīkāk). Tā ir nepieciešama, lai pasargātu kokus un to zaru pamatnes no saules apdegumiem un sala bojājumiem.  Augļu koku kaļķošanai var izmantot krītu vai arī svaigi dzēstus kaļķus, to var iegādāties dārzkopības preču veikalā.

Košumdārzā

• Ja sasnieg, atkal un atkal nokrati sniega segu no kokiem un krūmiem, lai to vainags netiktu bojāts.

• Atjauno sakuplojošos lapu krūmus, veido vainagus.

• Pārskati dārza inventāru: trūkstošo nopērc, esošo sagatavo. Ja Ziemsvētku vecītis dāvanu maisā neielika dārzam gribētu un nepieciešamu lietu, to ir īstais laiks dāvināt, pirkt, iemainīt utt.

• Izmēģini sēšanu uz sniega.

Kā to dara?

Nepieciešams noņemt sniega virskārtu (5-10 cm), atlikušo sniegu nomīdīt, un virs šī sniega izsēt sēklas. Pārkaisīt sējumu ar iepriekš sagatavotu irdenu zemes maisījumu un pārbērt pa virsu noņemto sniegu.

Kuras puķes tam ir piemērotākās?

Kliņģerīte, ģipsene, godēcija, lietus puķe, ibēre, lauvmutīte, magone, matiola, kurpīte, genciāna, gailardija, delfīnija, lupīna, prīmula, rudbekija, margrietiņa.

Kāds pluss?

Pavasarī, tikko kā nokusīs sniegs sēklas jau atradīsies augsnē. Līdz ar to saņems pietiekošu daudzumu mitruma. No šādām sēklām izaugušie augi izveidosies spēcīgāki nekā no mājās audzētiem dēstiem. Tiem būs liekākas pretošanās spējas skarbiem laika apstākļiem.

Kāds mīnuss?

Sēklas būs nepieciešamas divreiz vairāk nekā ja tiek sētas parastā veidā.

Jā, līdzīgi var rīkoties arī ar, piemēram, burkāniem.

Sakņu dārzā

• Februārī var sākt diedzēt agrīnos kartupeļus.

Siltumnīcā, pagrabā

• Sagatavo augsni siltumnīcā.

• Pagrabā pārlūko krājumus, izvāc bojātos dārzeņus un augļus.

• Uzmani, lai pagrabā neieviešas grauzēji.

• Pārlūko dāliju gumus, vai tie nav sažuvuši, bojāti.

Mājās vai pilsētā

• Siltās telpās vari diedzēt bioloģiski audzētu kviešu graudus, redīsu, lēcu, lapu sinepju un kressalātu sēklas.

• Plāno, kur stādīsi un ko stādīsi.

• Uzziedini sīpolpuķes.

Piemēram: C – līmenī liec tulpes, B – zemās narcises, bet A – krokusus.

• Iegādājies sēklas, pārlasi esošās sēklas, vairāk lasi šeit (plānojot pavasara sēju)

• Tas brīdis ir klāt – ziedaugu sēšana (Kamolbegonijas, leduspuķes. Var sākt sēt arī lefkojas, pelargonijas, lauvmutītes, kobejas, lobēlijas, petūnijas. Visas puķes, kurām garš veģetācijas periods).

• Garā veģetācijas perioda dēļ sēj kastēs arī papriku, sakņu seleriju.

• Telpaugiem turpini rasināt lapas.

Istabas priekam un pavasara sajūtai der šāds prieciņš: glīta vāzīte, glāzīte vai cits stikla trauks un viens hiacinšu sīpols. Un kā bērniem patīk vērot sīpola ‘’pārvēršanos’’…

Un vēl:

2. februārī ir Svecaine, Ziemas Māra. Tie ir izpriecu svētki, kuros jāmielojas un daudz jāsmejas. Šajā dienā jāļaujas vējam, lai tas izvējo un izpurina matus. Saka, ka pats Dieviņš Svecainē apsēžas uz celma un gardi smejas. Ar Sveču dienu saistās daudz ticējumu.
Ticējumi: Ja Sveču dienā salst – būs auksts pavasaris.

Jā, veci ļaudis saka: ja Sveču dienā no meža pārnes rungu ar resgali pa priekšu un ar to pavasarī izbaksta kurmju rakumus – tie vairs tur neceļ zemes. Vērts izmēģināt, vai ne?

Ja Sveču dienā daudz snieg – būs daudz sēņu un apiņu.

5. februāris ir Agates diena. Vēl to sauc par Acu dienu. Šajā dienā mūsu senči pielūdza uguni. Dedz sveci, kur ugunskuru – godini Uguni!
Ticējumi: Ja Agates dienā spīd saule, tajā gadā būs daudz ugunsgrēku.

6. februārs ir Dārtas diena. Pēc senču tradīcijas – Metenis.
Ticējumi: Ja snieg un putina, būs silta un lietaina vasara.

Jā, laiks no 15. februāra līdz 18. februārim, ir Vecās Ziemas Māras dienas.
Ticējumi: Ja šajās dienās piesarmojuši koki – būs bagāta vasara.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Dārzs ziemā… ja šie vārdi tev asociējas ar tumšiem koku siluetiem un no dziļām sniega kupenām lūrošiem dārza soliņiem, tas nozīmē, ka ir laiks iepirkties.

Var doties uz lieliem dārzu centriem, būvmateriālu lielveikaliem un pat krāmu tirdziņiem, bet var arī griezties pēc padoma un palīdzības pie dārzu dizaina speciālistiem (mums ir arī savējais – Vineta Radziņa).

Un tā – apģērbjamies siltāk un ķeramies klāt pie ziemīgā dārza uzpošanas, kurš mūsu acis priecēs ne tikai Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, bet arī līdz pašam pavasarim.

Cīnīties ar agro tumsu un tumšajiem, garajiem ziemas vakariem var un vajag! Un to var darīt, izmantojot papildus gaismas avotus, kas ļauj dārzā uzburt romantisku un pasakainu atmosfēru.

Piemēram, dzīvžogus vai atsevišķus kokus var apvīt ar spuldzīšu vītnēm un to var izdarīt dažnedažādi – gan haotiski, gan piedomājot – radot zvaigznāju vai citus musturus. Svarīgi ievērot, lai lampiņas nesasildītu koku mizu un zarus, jo tas var traumēt kokus un pat veicināt to sasalšanu un bojāeju.

Mājas nojumes var izdekorēt ar gaismas virtenēm, koku stumbrus var apvīt ar spīdošām lentām, bet dārza atpūtas zonā – gan koku zaros, gan uz galdiņiem vai citos nostūrīšos var izvietot lukturīšus vai stikla tilpnēs ievietotas sveces.

Īpašu noskaņu dārzā ziemas laikā rada putni un vāverītes, kurus pievilināt var ar barotavās iebērtiem našķiem – riekstiem vai graudu un sēkliņu maisījumiem. Starp citu, ja mazo dārza viesu barotavas izrotāsi ar lampiņām, čiekuriem un bantēm, tās var kļūt arī par oriģinālu un jauku dārza dekoru.

Vēl viena ideja – par barotavu var pārvērst strūklaku vietas, putnu dzirdinātavas, dārza ķerras un grozus, piepildot tos ar egļu un irbenāju, mežrožu zariem, vasarā saplūktām zāļu slotiņām un kaltētām vārpām.

Vienvārdu sakot – ogu ķekarus un mini-barotavas var izmantot gan kā Ziemassvētku dārza rotājumu, gan tamdēļ, lai mazie dārza iemītnieki dārzā justos kā mājās.

Bez putnu čivināšanas, ziemas klusumu var kliedēt zvani, vēja dziesmas, pāna flauta un citi „mūzikas instrumenti”, kas skan pie katras vēja brāzmas. Tos var iekarināt gan dzīvžoga zaros, gan dārza mājiņās un lapenēs, gan blakus mājas logam, rotājot ar lentām un apgaismojot ar maziem gaismas lukturīšiem.

Protams, ziemīga dārza dekorēšana nebūs pabeigta bez pašas mājas dekorējuma. Verandas un kāpņu margas var apvīt ar egļu zariem, zeltītām un sarkanām lentām, nojumi rotāt ar mākslīgam lāstekām, gaismas virtenēm un uz durvīm uzkarināt kuplu Ziemassvētku vainagu.

Ja mājas logiem ir platas palodzes vai puķu kastes, tās var piepildīt ar kadiķa zariem un spilgtām, lielām dekoratīvajam bumbām.

Jā, un izrotā arī savu pasta kastīti, ceļa galā, pie žoga – pastniekam par prieku un pateicību.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ar faktūras palīdzību parasti akcentē, parāda raksturu. Kā priekšmeta, tā auga. Atšķirība vien tā, ka priekšmetam raksturu visbiežāk piešķir cilvēks, bet augus, ar tikai tiem raksturīgajām īpašībām, apvelta Daba.

Runā, ka skulptors ņem akmeni un atšķeļ visu lieko. Gluži tā pat arī Daba, gatavojot augus ziemai, noņem visu lieko, atstājot tikai pašu galveno – auga būtību, Dvēseli.

Veiksmīgi var atdzīvināt, iekrāsot ”klusā perioda” pelēcīgumu, ar augu stumbru un zaru krāsu, kombinējot tos ar augsnes sedzējiem. Izmantot mūsu klimatam raksturīgos bezsniega un bezlapu periodus, kuros akcentēt un parādīt tās auga daļas, kuras parasti klāj lapas, ziedi un/vai augļi.

Ziemas periodā vizuāli izceļas visi mūžzaļie augi – skujeņi, lapkoki un krūmi ar mūžzaļām lapām, ziemzaļās ziemcietes un zālveida ziemcietes. Piemēram:

• Skujeņi – kadiķi, tūjas, egļu un priežu dekoratīvās formas, mikrobiotas, īves.

• Mūžzaļie kokaugi – virši, Fortuna segliņi, mūžzaļie rododendri, bukši, Dammera klintene, pahisandra, mazā kapmirte, Baltijas efeja, u.c.

Virši ziemā

• Ziemzaļās ziemcietes. Tām lapas saglabājas arī ziemā, līdz nākamās veģetācijas sezonas sākumam. Šīm puķēm lapas bieži vien ir biezas un ādainas, piemēram – bergēnijas, kumeļpēdas, sniegarozes, cekuliņi, heihēras, mūždzīvji jeb saulrieteņi, armērijas.

Zālveida ziemcietes ziemā

Vasarzaļie koki un krūmi šajā laikā nometuši lapas, atklāj zarojuma struktūru un vainaga formu, kas var būt arī ļoti dekoratīva. Piemājas dārzā skaistu zaru rakstu veido etiķkoki, ābeles, ķirši, u.c., uz augststumbra potētās un nokarenās šķirnes, piemēram:

• Āra bērzs ‘Youngii’.
• Parastais pīlādzis ‘Pendula’.
• Pūpolvītols ‘Pendula’,.P
• Parastā goba ‘Serpantina’.
• Šķirnes ar izlocītiem zariem, piemēram, parastās lazdas šķirne ‘Contorta’.

Lazdas ‘Contorta’zaru ‘’labirints’’

Ziemas pelēcīgo baltumu atdzīvina augi, kuriem arī šajā gadalaikā piemīt košas krāsas – stumbros, zaros, dzinumos, augļos. Piemēram:

• Sarkani dzinumi ziemā ir Baltajam grimonim, tā šķirnei ‘Sibirica’. Zaļi dzinumi – Atvašu grimoņa šķirnei ‘Flaviramea’

Grimoņa un efejas kompozīcija Londonas parkā. Tātad: šāda augu izvēle būs veiksmīga Anglijas miglainajam klimatam un Kurzemes piekrastei. Pārējā Latvijas daļā – ja ir siltas vai ne ļoti aukstas ziemas.

• Tunberga bārbeles sarkanlapu šķirnēm.
• kārklu šķirnēm.
• Japānas kerijai.
• Dažādas nokrāsas dzeltenie, oranžie, rozā toņi: Kaspijas kārkls – gaišdzeltens, Asinssarkanā grimoņa šķirne ‘Winter Surprise’ – dzeltenoranžs, Māka ievas stumbrs – sarkanīgi oranžs, Baltajam Ķīnas bērzam – rozīga tāss.
• Sudrabaini dzinumi: Eleagni, smilšērkšķi, Mosanas abēlija.

Augi ar dekoratīvām ogām un augļiem, kuri saglabājas arī ziemā: Piemēram:

• Tunberga bārbeles šķirnēm.
• Dammera klintenei, klājeniskajai klintenei.
• Purpura ābelei.
• Vilkābelēm.

Vilkābeles augļi ziemā

• Pīlādžiem radītas šķirnes ar dažādu nokrāsu ogām: ‘Krasavitsa’ – košsarkanas, ‘Cuper Glow’ – oranžas, ‘White Swan’ – baltas ogas.

• Baltas ogas ir sniegogai, bet sniegogu šķirnei ‘Amethist’ ir lielas, violeti rozā ogas.

• Dekoratīvas formas dzelteni – rozā auglīši ir Spārnotajam un Eiropas segliņam. Koši oranžsarkani augļi ir rievainajām un suņu rozēm. Irbenēm ir lieli oranžsarkanu ogu ķekari, kuri ir vērtīgi ārstniecībā, taču negaršo putniem, tādēļ ilgi saglabājas zaros.

Gadalaika, kad dārzs būtu neinteresants, nekrāsains nav! Teikšu Meiniga vārdiem: ’’Katra ainava sastāv ne tikai no tā, kas ir mūsu acu priekšā, bet arī no tā, kas ir iekšā mūsu galvā.’’

Uz tikšanos tepatās,

Vineta