Cik gan bieži katra no mums izjūt nogurumu, skumjas, sliktu garastāvokli.

Šodien parunāsim par to, kādas tad ir tās mūsu kļūdas, kas noved pie tā, ka mēs zaudējam enerģiju, par to, kuri ir tie „melnie caurumi”, kuros pazūd mūsu prieks un spēks. Bet tu jau pati izlem, vai šī informācija tev noder vai ne. Un ko ar to darīt.

Tādi „melnie caurumi” ir veseli seši. Lūk, tie.

1. Darbaholisms. Tu strādā daudz un grūti. Tev ir svarīgs mērķis, kuru noteikti nepieciešams sasniegt. Bez tā visai tavai dzīvei nebūtu nekādas nozīmes un jēgas. Tu visus savus spēkus virzi rezultāta sasniegšanai. Pie tam arī ļoti labi pelni. Bet laimes un prieka sajūtas par to nav. Tu izjūti tikai nogurumu un skumjas. Bet tavi sapņi taču realizējas…?!

Kāpēc tas tā notiek? Tu pastāvīgi atdot visu savu laiku, dienu pēc dienas. Neko neatstājot sev. Tu zaudē savu enerģiju, prieku un spēkus.

2. Pārliecības trūkums. Tu uzskati, ka tev ir jābūt ideāli labai un pareizai. Piemēram, labai mammai, sievai. Lai tas tā būtu, tu pastāvīgi visus apkalpo, risini viņu problēmas, centies radīt mājās komfortu un mājīguma sajūtu. Citādi tevi neviens nemīlēs. Ja tas viss, ko tikko minēju tiek darīts TIKAI tamdēļ, lai gūtu uzslavas un neviens neko neiebilstu vai nedod Dievs – nepārmestu, tad tu esi ne uz pareizā ceļa. Tas viss, ko dari būtu pareizi, ja tu to darītu ar prieku, sev un mīļajiem par labu, bet ne tamdēļ, lai visi mājinieki būtu apmierināti. Un tā visa rezultātā tu pati jūti tikai nogurumu un vilšanos…

Kas ir noticis? Tavi mājinieki ir pieraduši pie tavas aprūpēšanas. Viņi sen vairs tev nesaka „paldies” un nepamana arī tavu nogurumu un vilšanos. Lūk, tā arī pārtapa dzīve par drūmo ikdienu, tā vietā, lai justu prieku par ģimenes dzīvi un ikdienas darbiem tuvinieku labā.

3. Nepabeigti darbi. Tu ķeries pie vairākiem darbiem uzreiz. Raksti projektu, pārbaudi e-pastu, runā pa telefonu, un dari vēl desmit dažādas lietas vienlaikus. Šajā skrējienā tu kaut ko piemirsti un tad atceries un centies pabeigt. Un tā katru dienu 8-10 stundas no vietas. Pēkšņi tu atjēdzies, ka ir jau vakars, bet tev vēl ir miljons nepabeigtu darbu, bet spēka nav un enerģija ir nulles līmenī.

Rezultāts ir bēdīgs – tu visu iesāki un neko nepabeidzi. Naktī, tu pamosties šausmās, atceroties par aizmirsto darbu. Tu izšķērdē savus spēkus uz daudzām lietām, negūstot nekādu rezultātu vai gandarījumu un zaudējot enerģiju.

4. Aizmirstie solījumi. Dienas laikā mēs pieņemam daudz un dažādus lēmumus. Mums prātā ienāk milzums daudz domu un ideju. Piezvanīt draudzenei, pārbaudīt nepieciešamo informāciju, aiziet uz kino, parunāties ar bērniem, vīru, palīdzēt vecākiem utt.utt. Bet būtībā visi vai lielākā daļa šo lēmumu un vēlmju tā arī paliek neizpildītas.

Ar ko tas beidzas? Nav ne spēka, ne enerģijas. Tu esi uzkrājusi daudz nepabeigtu darbu un ideju un tie, kā smaga nasta, velk tevi atpakaļ – pagātnē. Sākot jaunu un interesantu lietu, tu atceries, ka ir jāpabeidz agrāk iecerētais vai solītais. Un tu atkal nekur nevirzies. Tu jūti, ka tava enerģija izsīkst kopā ar prieku un spēkiem.

5. Bezjēdzīga laika pavadīšana. Tu stundām ilgi sēdi pie televizora vai datora. Tu stundām ilgi (padomā par to, es nepārspīlēju) runā pa telefonu, klačojies, apspried draugus, nosodi un zākā.

Kāpēc pazūd enerģija, kāpēc krājas nogurums? Ja tu šādi pavadi laiku, tu stāvi uz vietas un neattīsties. Padomā, vai tad šīs nodarbes kaut kā uzlabo tavu dzīvi? Tu tērē laiku un spēkus, neiegūstot pretī neko, bieži vien pat saņem vairāk stresa, negācijas un sliktu garastāvokli, kā tas bija līdz tam. Tava dzīve kļūst bezjēdzīga.

6. Mērķa, dzīves jēgas trūkums. Mēs jau runājām, ka ļoti labi var dzīvot arī bez cēliem mērķiem, bet tā vēlas un spēj ne visi. Ir cilvēki, kuriem IR nepieciešams dzīves mērķis un pat vairāki. Un, ja tu esi viena no tādiem cilvēkiem, tad, dienas pavadīšana tā, kā aprakstīju augstāk, noved pie tā, ka tu dzīvo… kaut ko dari…visu laiku ņemies, skrien, riņķo, esi visa vienos darbos un rūpēs, bet bez prieka un bez gandarījuma. Kāpēc tas tā notiek? Tu nesaproti kamdēļ tas viss. Tu dzīvo tā, kā visi, kā ir pieņemts. Un šāda dzīve tevi nemotivē. Tu pildi svešu sociālo pasūtījumu, tu piepildi citu cilvēku mērķus un sapņus.

Kāpēc nav spēka, enerģijas un prieka? Ja tev nav nozīmīgu un priekš tevis interesantu mērķu, ja tu neīsteno savas patiesās vēlmes, tu bezmērķīgi un neatgriezeniski zaudē visu savu dzīves vitalitāti. Un līdz ar to nav ne dzīvesprieka, ne spēka.

Lūk, tādi ir šie „melnie caurumi”, kuros satek visa mūsu enerģija… Lūk, tā neapdomīgi mēs zaudējam spēkus un dzīves prieku.

Uz tikšanos tepatās,

Aija