Senie latvieši februāri sauca par sveču mēnesi. Februāra latīņu nosaukums (latīņu: Februarius, no latīņu: februare — tīrīt) saistīts ar Luperkālijām, kas norisinājās senajā Romā katru gadu 15. februārī.

Vēl svarīga ‘’lieta’’ Itālijā ir februāra karnevāli Venēcijā. Vēl vari paspēt, šogad karnevāls norisināsies līdz pat 12. februārim.

Karnevālam ir vairāk nekā 800 gadu vēsture. Vecākais dokuments, kas liecina par venēciešu tērpšanos maskās, datēts 1268. gada 2. maijā. Uzvelkot masku ikviens pilsētas iedzīvotājs varēja iegūt citu identitāti. Karnevāla laikā netika ievērotas ne sabiedriskās normas, ne izcelšanās. Tas ilga divas nedēļas un tradicionāli beidzas ar Gavēņa sākumu, četrdesmit dienas pirms Lieldienām, otrdienā pirms Pelnu trešdienas. Bet vai zināji, ka masku darinātāja amats Venēcijā ir tikpat cienījams un ienesīgs kā ārsta vai skolotāja profesija?

Pastāstīšu, ko šai pilsētā var apskatīt, izbaudīt, piedzīvot.

Par Venēciju runā visu ko…netīra, smird, tūristu izmantotāja utt. Teikšu tā – katrs skatās no sava skatu punkta. Kādam varbūt tā arī ir gadījies, bet es pirmo reizi ieraudzīju Venēciju izejot no St. Lucia stacijas. Bija tumšs. Ugunis, kuras atspīdēja kanālos. Miers, klusums…cits laika ritējums.

Tātad – pilsēta uz 118 salām. Ja laika nav daudz, bet gribas kaut nedaudz ‘’pagaršot’’ Venēciju es iesaku nopirkt vaparetto (ūdens sabiedriskais transports) 24 stundu biļeti un braukt, baudīt, vērot, utt. Šī biļete atļauj izmantot sabiedrisko transportu cik vien pats vēlies, tai skaitā doties arī uz Murano un Burano salām.

San Marco laukums. ‘’…vieta, kur baloži staigā, bet lauvas lido’’. Šos slavenos vārdus teicis franču rakstnieks un kinorežisors Žans Kokto. Jāredz!

Nopūtu tiltiņš. Tas uzbūvēts kā gaitenis starp Dodžu pili un cietumu.

Stāsta, ka tilts ieguvis savu nosaukumu pateicoties notiesāto sāpju nopūtām inkvizīcijas laikā. Tomēr tas varētu nebūt tiesa, jo tiltu uzcēla ap 1600. gadu – tas bija laiks, kad inkvizīcija jau sen bija pagājusi un vienīgie cietumnieki, kas tika vesti pa šo tiltu uz cietumiem, bija sīki likumpārkāpēji….bet stāsts tik populārs kļuvis, iespējams, pateicoties slavenajam 19. gs dzejniekam Lordam Baironam….

Skats no Rialto tilta

Zaļuma Venēcijā tiešām pamaz, bet ir. Netālu no sv.Marka laukuma ir tīri glīts skvēriņš, tiem, kuri izslāpuši pēc zaļās krāsas…

Gondolas. 1562.gadā ar dekrētu noteica, ka visām gondolām ir jābūt melnām (lai apturētu cilvēku ārišķīgo bagātības izrādīšanu).Viens izbrauciens ar šo skaistumu varētu maksāt ap 70 – 80 eiro…bet vērts pakaulēties!

Ja ar mazajiem vaparetto un gondolām izbraukts, var sēsties krietni lielākos braucamos un doties uz Burano un Murano salām. Iesaku sākt ar Burano. Tā ir nedaudz tālāk, vairāk piemin Murano – stikla pūtēju salu, bet uz mani daudz lielāku iespaidu atstāja tieši Burano. Kāpēc? Nu skatiet paši –

Leģenda vēsta, ka pirms zvejnieki iet jūrā, viņiem uz pieres uzkrāso tādu pašu krāsu, kādā ir viņa māja……lai viegli iereibušais pilsonis pēc zvejas tiktu nogādāts pareizajā vietā.

Kanāli atgādina Venēciju, taču krāsas liek par to aizmirst.

Šai salā top vissmalkākie tamborējumi, mežģīņojumi, cakojumi, margojumi…

Kad krāsu sprādziens (vai terapija) izbaudīts, var kāpt vaporetto un palēnām doties atpakaļ uz Venēciju, pa ceļam piestājot Murano. Stikla valstībā.

No stikla top viss – no sērkociņu lieluma orķestra līdz dabiska lieluma tropu ziediem un stikla dārza skulptūrām.

Atgriežoties Venēcijā, piestāj Svētā Marka laukumā. Uzkāp Zvanu tornī, visaugstākajā celtnē Venēcijas vēsturiskajā daļā. Te 1609.gadā Galileo Galilejs uzstādīja savu pirmo teleskopu. Pēc tam atrodi netālu esošo "Florians", visvecāko kafejnīcu Itālijā. Pasūti Campari Spritz (Itāļu aperitīvs) un Dolce Vita (Saldā dzīve) ir sākusies!

Ja nu noder:

Prego! – Lūdzu!

Grazie! – Paldies!

trenitalia.it – Itālijas vilcienu satiksme.

veniceconnected.com – Venēcijas mājas lapa, kurā var iepirkt biļetes uz muzejiem, ūdens tramvajiem utt.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta