„Tantes” sindroma termina izskaidrojumu speciālajā literatūrā mēs neatradīsim, bet tā simptomi mums ir ļoti labi zināmi un daudzām pat pazīstami…

Atbildi pati sev uz šiem jautājumiem:

• Vai tev ir liekais svars?
• Vai tu priekšroku dod brīva griezuma apģērbam, bezizmēra T-krekliem un maisveidīgām jakām?
• Vai tu nēsā apavus bez papēža?
• Vai mīļākā laika pavadīšana ir seriālu skatīšanās?
• Ja zeķubiksēm izirst „celiņš”, tu tās neizmet, bet nēsā „zem biksēm”?
• Uzskati, ka vislabākā mūzika, apģērbs, frizūras utt. bija „tad” – tavas jaunības gados?
• Desertā labprātāk izvēlies kūku vai citu saldo, nevis ābolu?

Ja uz lielāko daļu jautājumu tu atbildēji apstiprinoši, tad atmini – kas ar tevi nav tā? Jā, jā – tevī jau ir ieviesies „tantes sindroms”. Tādā vai citādā pakāpē.

Kā izvairīties no pārtapšanas „tantē” – vienas receptes tam nav, jo tas nekad nenotiek pēkšņi. Šim jautājumam ir daudz aspektu un ir tas, ko pieņemts saukt par individuālām īpatnībām un neparedzētiem apstākļiem.

Bet tagad palūkojies uz sevi spogulī kritiski. Tas, varbūt, nebūs viegli un patīkami, bet izdari to. Ne jau tamdēļ, lai iekristu depresijā, bet lai pārliecinoši un drosmīgi norautu nost no sevis radušos „tantes” slāņus – ceļgalos izstaipītu bikšu, nolupušas nagu lakas un dubultzoda (jā, nebūs viegli, bet skaistums prasa upurus) izskatā. Varbūt „tavi slāņi” ir citi – tad rauj arī tos nost! Bez žēlastības, jo pienākt var diena, kad, lūkojoties spogulī, tu tos vairs pat nepamanīsi…

Ja nevari no iemīļotā seriāla atrauties uzreiz – skatīšanās laikā nodarbojies ar vingrošanu (atrodi tavam augumam, problēmām piemērotus vingrojumus), riņķa griešanu. Lai atbrīvotos no depresijas vai pavasara periodā tik raksturīgā nospiestā garastāvokļa, izmanto jebkuru iespēju biežāk būt ārā, mežā, saulē – tas palīdzēs izstrādāt „laimes hormonus” jeb endorfīnus, kuru deficīts šajā gada periodā ir īpaši saasināts.

„Tantei” nav vecuma ierobežojuma, tāpat kā pievilcīga un mīlēta sieviete var būt gan 30, gan 50, gan 70 gadu vecumā. Viss ir mūsu pašu rokās. Galvenais ir gribēšana. Atrunām absolūti nav vietas. Jo iemeslus un atrunas varam sameklēt vienmēr. Bet tagad, kad bērni ir pietiekoši lieli, tam nudien vietas nav vairs nemaz.

Uz tikšanos tepatās,

Aija