Par brīžiem, kad neko negribas…

kad_neko_negribas1

Vīrietis ar ziedu pušķi uzmanīgi mēģina apiet peļķi…, meitenes pie neliela kafijas galdiņa jautri čivina…, zēns kāri ēd saldējumu, sievietes steidzas mājup no darba un veikaliem…to visu redzot, liekas, ka it visiem cilvēkiem visapkārt dzīve ir piesātināta un piepildīta ar gandarījumu. Viņi kaļ plānus, dalās iespaidos un, galu galā, vienkārši ēd saldējumu un bauda karstu, smaržīgu kafiju.

Tikai tu viena uz šīs Zemes neko negribi. Pilnīgi neko! Saulainais noskaņojums kaut kur pazudis kopā ar pēdējām rudens lapām…Un uz jebkuru piedāvājumus ir atlikusi tikai viena vienīga atbilde: „Es neko negribu…”. Patiesībā tu melo pati sev.

Viena vēlēšanās gan tev ir palikusi – neko negribēt. Jā, jā, arī šī ir TAVA izvēle! Drīzāk tev gribas vienkārši tāpat vien pasēdēt… bez jebkādas nodarbes, lūkoties aprasojušajā logā un vienkārši vērot, kā cilvēki glābjas no drēgnā, nepatīkamā lietus.

Un tagad apstāsimies tieši šajā vietā. Pasēdēsim klusumā zem silta pleda, un pie reizes arī noskaidrosim, kāpēc un kur ir pazudušas tavas vēlmes.

1. Padomā, cik bieži tu sev ļauj atpūsties, nemeklējot neko televīzijas kanālos, nelasot un nešķirstot savu draugu profilus, nepētot pēdējās ziņas, bet vienkārši – pilnībā norobežojoties no apkārt notiekošā un esošā.

Varbūt šo savu “neko negribu” stāvokli, tu jau intuitīvi izmanto atpūtai? Jo pasīvā ainavas vērošana aiz loga, vēlme noslēpties kādā stūrītī, aizvērt acis un aizmirsties, tas nav nekas cits kā transa bads. Tavam organismam šobrīd ir ļoti svarīgi ik pēc 1,5-2 stundām pāriet tādā kā robež-stāvoklī starp miegu un nomodu. Tādējādi tu atbrīvotos no uzkrātā stresa, un „sagremotu” saņemto informāciju. Ja tu pastāvīgi, sevi piespiežot, no šī stāvokļa sevi rausi laukā, tad pēc kāda laika tu pilnībā „izdegsi”. Un radīsies šī tukšuma, „nekā negribēšanas” sajūta.

Tāpēc ļoti svarīgi saglabāt dabisko nepieciešamību ik pa laikam savu dzīves ritmu palēnināt, ieiet sevī vai sākt to pat kontrolēt: katru dienu apzināti veltīt laiku šim „transa” stāvoklim. Ik pēc 1,5-2 stundām ļaut sev 10-15 minūtes atpūsties. Protams, kādreiz ir jāieplāno arī daudz ilgāki atpūtas brīži – atguļoties, vai apsēžoties ērtā krēslā, un ieslēdzot patīkamu mūziku.

Un, lai efektu iegūtu vēl lielāku, uzraksti un novieto sev redzamā vietā šo likumu:

„Ļauj sev atpūsties, vēl pirms esi nogurusi!”

2. Pamēģini atcerēties, ko tu reiz esi gribējusi tik ļoti, ka pat zosāda uzmetas, atceroties.

Iespējams, dzīves drudžainajā ritmā, tu vienkārši aizmirsi par sevi un katru dienu dodies uz darbu, kuru nemīli, nelabprāt atgriezies mājās, un nedēļas nogalēs risini savu tuvinieku problēmas. Šādu dzīvi dzīvojot, tiešām var pārtapt par nejūtīgu mūmiju.

Un tā – no visa iespēju arsenāla tu esi izvēlējusies „neko negribēt”. Lieliski! Un tagad tavam stāvoklim pievienosim karstas šokolādes tasi vai palutināsim tevi ar smaržīgu vannu. Tā taču tavs “neko negribu” būs daudz patīkamāks, vai ne?

Sāc ar vienkāršo. Paņem papīra lapu un uzraksti 10-20 vēlēš… nu labi, labi, nosauksim tos par “maziem prieciņiem”, kurus tu varētu īstenot tūlīt pat. Tiem nav jābūt tādiem, kas pieprasa no tevis fizisku piepūli vai finansiālus izdevumus. Galvenais atlases kritērijs ir tavas emocijas. To, kas tev vajadzīgs, tu izskaitļosi atkarībā no enerģijas pieplūduma. Roka jau stiepjas pēc grāmatas? Lieliski! Tas ir tikai sākums.

Turpmāk, lai neiestigtu nomāktības purvā, bagātini sevi ar jaunām un jaunām vēlmēm. Tieši tās būs tavas enerģijas avots un stimuls turpmākai sevis atsvabināšanai no šīs iekšējās krīzes.

3. Pieskati, ko tu domā dienas garumā.

Šis ” neko negribu” stāvoklis var rasties kaut vai tāpēc, ka tavas vēlmes nekad tā arī nepiepildās. Reti kura no mums aizdomājas par to, kāpēc tas tā notiek. Lielākā daļa vienkārši sāk stresot un gānīt dzīvi kopumā. Tukši iekšējie dialogi, aizvainojumi, dusmas… – tas viss no dzīves izspiež ne tikai vēlmes, bet arī veiksmi.

Ko darīt? Tu noteikti par to jau esi dzirdējusi: sākt ar pateicību. Jo jebkurā notikumā (neiet runa par skumjiem dzīves notikumiem) vai situācijā var atrast gan mīnusus, gan plusus. Ir skaidrs, ka ne visiem ir dotas spējas – lūkojoties pelēkā peļķē, redzēt zilās debesis, bet katrs uz to var tiekties. Ja katru dienu meklēsim iespēju par kaut ko pateikt paldies, šāda attieksme var kļūt par jautru spēli, pateicoties kurai, mēs kļūsim ar katru dienu spēcīgākas un laimīgākas.

Saki sev paldies par to, ka šorīt tev izdevās savam spoguļattēlam uzsmaidīt, saki paldies par to, ka šorīt atradi laiku rīta skrējienam vai pagatavoji gardas vakariņas. Saki paldies arī saviem mīļajiem. Laika gaitā daudzas lietas kļūs ierastas, taču tās nezaudēs vērtību. Kad tu novērtē to, kas tev jau ir, tu atver durvis jaunām iespējām, bet tavi sapņi kļūst iespējami.

Netici? Izdari eksperimentu. Vienkārši sāc teikt paldies … kaut vai tikai šodien: par iespēju elpot tīru gaisu, par pirmo sniegu, arī par lietainu dienu, paldies, ka mūsu Zemē nav kara, par to, ka tev ir mājas, ģimene, tuvinieki, par to, ka ir ko galdā likt, par to, ka tu spēj nomaksāt rēķinus, par to, ka tavā mājā ir siltums, par to, ka tevi kāds mājās gaida, kaut vai kaķēns… Un, kad no aiz mākoņiem pavīdēs saule, tu zini, ka tu esi sadzirdēta un šādu dienu tavā dzīvē būs arvien vairāk un vairāk.

Turpini sevi mīlēt, pat tad, kad tev neko negribas. Un atceries, ka lieti un sniegi aiz loga būs vienmēr. Tu nevari valdīt pār dabu, bet tu noteikti vari labus laika apstākļus uzturēt sevī un savā mājā. Nekas, ka aiz loga dzeltē koku lapas, līst lietus vai puteņo, bet tieši šobrīd tu vari noskurināties, pasmaidīt sev un turpināt šo frāzi „Es gribu…”.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Interesanti raksti :

 

Tags: , , ,

Atbildes pavisam: 1

Man ir ko teikt »

 
  • Te

    Vai, Kā es varu piekrist! :)

     
     
     
  • Pievieno savu atbildi
     
    Your gravatar
    Es
     
     
     

     
     
 
Saņem bezmaksas e-grāmatu "5 Stila Kļūdas" un iknedēļas jaunumus!

Saņemt e-grāmatu >>>>

Bezmaksas e-gramata