Piekritu visam raksta teiktajam. Man pedeja laika ir sava teorija par svaru( lieko vai nepietiekamo) un dzivesveidu kopuma.
Nepartraukti masu medijos mums liek nomest lieko svaru. Tatad musu zemapzina uztver to, ka neesam pietiekami labas. Musu kermenis nav pietiekami labs! Un ar to mums ir JACĪNĀS! Tieshi tā. Nevis labi justies, bet cinities. Un cinities vienmer ir gruti. Mums ir jaapbrunojas ar nezeligu gribasspeku lai tiktu kaut soliti uz priekshu…….
Bet isteniba mums ir jaiemacas milet sevi un savu kermeni. Un mes nekad nedarisim pari tam, kuru patiesi milam. Mes nedosim desu un ekleri pusgadu vecam zidainim. Tas vinam kaites. Un ja mes vinu milam, mes pa vinu patiesi rupejamies.
Ja pret sevi saksim iztureties ar patiesu milestibu un rupem, dodot sev takai labako, tad ne ar ko nevajadzes cinities. Vaidzes lolot un lutinat. Loti maigi un miloshi.
Ir gavena laiks. Un ja mes shis divas lietas “savelkam” kopa, tad Dievs katru no mums ir radijis, dodot mums kermeni, kur musu garam majot. Tad saksim rupeties par shim majam!
Mes esam sievietes un musu misija nav cina. Musu misija ir milestiba un tas radishana.

Lai jums izdodas!

Noteikti, ka kādam arī pietiks ar rakstā minēto padomu ievērošanu, lai koriģētu savu svaru, bet tādu būs mazākums.

Ja nezināt, kur meklējami liekā svara rašanās cēloņi un jūs tos nenovēršat, tad apzināti izstrādātie plāni vienā jaukā dienā vienkārši nobruks.

Informācijas un lietpratēju šajā jomā Latvijā ir ļoti maz. Lielākais vairums strādā ar sekām, novērš simptomus un ārējās izpausmes, bet lielākajai daļai cilvēku nekas vairāk arī nav vajadzīgs. Tas nav ne labi, ne slikti, tā vienkārši ir.

Ar cieņu,
Gunvaldis