Mēs visi zinām vai arī esam dzirdējuši par dažādām tējas šķirnēm. Gan par melno, gan zaļo, karkādes un balto tēju.

Bet dzeltenās tējas šķirne diezgan ilgu laiku bija mums nezināma un nedzirdēta un, droši vien, ne visas par tādu esam dzirdējušas joprojām.

Visā Ķīnas un Rietumu pasaules attiecību vēstures laikā dzeltenā tēja bija viena no apsargātākajiem šīs Ķīnas valsts dārgumiem. Dzeltenās tējas ir elitāras un dārgas tējas, kuras līdz pat 20.gadsimta sākumam no Ķīnas eksportēt bija aizliegts (liegumu pārkāpjot, tika piespriests nāves sods). Bet Krievija dzelteno tēju no Ķīnas saņēma jau 19.gadsimta 30-60-tajos gados apmaiņā pret caunādas kažokādām.

Dzeltenās tējas spēks un noslēpumainība

Dzeltenās tējas garšas buķete atšķiras no jebkuru citu Ķīnas tēju garšas buķetēm. Mīksta, tomēr diezgan asa, smalka, smaržīga, samtaina – tas nav pilns to īpašību saraksts, kas raksturo tējas smalko, maigo garšu.

Dzeltenā tēja tiek iegūta no tējas krūma jaunajiem dzinumiem, kas pēc tam tiek žāvēti vēsā brīzē un virs tvaika. Šāda tehnoloģija nodrošina ļoti īpašu šīs tējas fermentāciju. Šī procesa dēļ tējas novārījums iegūst zeltaini brūnu toni, bet pati tēja ir dzidra un aromātiska.

Interesants fakts: lai pagatavotu vienu kilogramu gardas dzeltenās tējas, ir nepieciešams apstrādāt aptuveni 25 000 jaunu un sulīgu tējas krūmu dzinumus. Dzeltenās tējas ražošana ir ļoti darbietilpīgs process, kas tiek veikts ar rokām.

Dzeltenās tējas ārstnieciskās īpašības

Dzeltenajai tējai piemīt vairākas ārstnieciskas īpašības, kas ir ļoti līdzīgas zaļās tējas īpašībām.

Dzeltenā tēja izvada toksīnus, attīra asinis, normalizē fizioloģiskos procesus un uzlabo redzi. Dzeltenā tēja ir diezgan spēcīga un tai piemīt paaugstinātas tonizējošas īpašības. Tā aktivizē organismu, attīra galvas smadzeņu asinsvadus, uzlabo atmiņu, mazina sāpes un aktivizē smadzeņu darbību kopumā.

Dzeltenajā tējā esošie vitamīni, minerālvielas, aminoskābes un polifenoli stiprina veselību, bet kofeīns kombinācijā ar tanīniem sniedz možumu.

Dzeltenās tējas pagatavošana

Dzelteno tēju pagatavo gandrīz tāpat kā zaļo – ne īpaši karstā ūdenī (60-70C) un pavisam īsu laiku (ne ilgāk par 3 min.). Tējai ir maiga garša, bet ļoti spēcīgs un smalks aromāts.

Pagatavošana: Uz 250 ml ūdens tiek ņemti 3 grami dzeltenās tējas. To pagatavo 6-8 reizes uzlejot un nolejot nost karstu ūdeni, pakāpeniski un secīgi palielinot šo uzlējuma turēšanas laiku (no 30 sek. līdz 90 sek.)

Ja tēju dzer no porcelāna tasītēm, tad dzelteno tēju atšķirt no citām tējām ir diezgan vienkārši – pēc tās zeltīti rozīgā atspulga uz tasītes sienām.

Ja tēju gatavojam caurspīdīgā stikla glāzē, tad varam vērot, kā pumpuriņi, ceļoties ar asajiem galiņiem uz augšu, veras vaļā, tad sāk virzīties uz šķidruma virsmu un tad atkal nolaižas trauka lejasdaļā, kur galu galā visi savācas vienkopus, joprojām nezaudējot savu vertikālo pozīciju.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Baltās tējas šķirne – tās ir vismaigākās, vēl neizplaukušās ziedpumpuru lapiņas ar bālganām, bārkstainām maliņām. Tieši tamdēļ arī ir radies šis tējas nosaukums. Ķīnieši šos tējas dzinumus sauc par baltajām skropstiņām, bet lai iegūtu 1 kg šīs tējas, ir nepieciešams vairāk kā 100 000 šādu lapiņu. Tās novāc ar rokām.

Nedaudz vienkāršāka (lētāka un mazāk garšīga) baltās tējas versija – neuzziedējušie augšējie tējas pumpuri. Bārkstiņas uz šiem pumpuriņiem ir tikai aprīļa sākumā un tie tiek novākti tikai divu diennakšu garumā, no pieciem līdz deviņiem rītā.

Baltās tējas vērtība

Baltai tējai piemīt maigs aromāts un smalka garša, to ļoti viegli var sabojāt ar blakus aromātiem. Šī iemesla dēļ šo tēju ir ļoti grūti transportēt, bet tējas novācējiem ir aizliegts novākšanas procesa laikā lietot spēcīgas vielas – ķiplokus, specijas un smēķēt. Tējas specifisko aromātu un garšu tas viss var ietekmēt ļoti spēcīgi.

Kad tiek novākta baltā tēja, Ķīnas provincēs zied augļu dārzi un tie vienmēr atrodas netālu no tējas plantācijām. Pirmās bārkšainās tējas krūmu lapiņas uzsūc sevī ziedošo koku aromātus un tas tējas dzērienam piedod vēl lielāku pavasara ziedu aromātu.

Kā atšķirt balto tēju no zaļās

Baltās tējas uzglabāšanas prasības ir ļoti striktas: blīvi aizvērtas metāla tvertnes, kas nelaiž cauri gaismu, paaugstinātu mitrumu un spēcīgas smaržas. Tieši šī iemesla dēļ tā ir dārga tēja – kilograma cena var sasniegt pat 1000 dolārus un vairāk.

Daudzi pārdevēji tējas veikalos cenšas baltās tējas vietā pārdot parasto, lēto zaļo tēju, tāpēc balto tēju būtu jāpērk tikai sertificētajos un specializētajos tējas veikaliņos.

Tējas lapiņām jābūt gludām, tās nedrīkst būt savērpušās vai lūstošas, tām ir sudrabaina, zaļa toņa virsma, bet lapas apakšējā plāksne ir bāla, pārklāta ar pūciņu. Šai tējai piemīt zāles vai ziedu aromāts.

Baltās tējas ārstnieciskais spēks

Baltā tēja satur pietiekoši daudz ftorīdu, kuri saglabā zobus, cīnās ar kariesa un zobakmens attīstību. Lietojot balto tēju, normalizējas asinsspiediens un uzlabojas sirds un asinsvadu darbība, pazeminās kaitīgā holesterīna daudzums. Baltās tējas tasītē atrodas tikpat daudz vitamīnu un minerālu, cik tos satur viens burkāns.

Ar šo dzērienu jāapejas ļoti delikāti. Pārliet tējai verdošu ūdeni – nozīmē dzērienu sabojāt. Nepieciešams filtrēts vai avota ūdens, kas ir uzkarsēts gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai, bet nav sācis vārīties. Ūdeni atdzesē līdz 70 grādu temperatūrai un ielej iepriekš sasildītā keramiskajā tējas kanniņā.

Katrai tasītei nepieciešamas apmēram 2 tējkarotes tējas. Pirmajā reizē dzēriens tiek noturēts apmēram 5 minūtes. Pēc tam to var pārliet vēl 3 reizes (turot 2-3 minūtes).

Ārstnieciskos nolūkos tējas uzlējumu tur apmēram 15 minūtes, dzer vienu nedēļu pēc kārtas, 3 reizes dienā. Tā pagatavojot, dzēriens kļūst zeltīti-zaļš vai dzeltenīgs.

Baltā tēja domāta tiem, kas nekur nesteidzas. To dzer, baudot un tikai tīrā veidā. To dzerot, nav jāēd kūkas, šokolāde vai citi saldumi – tas tikai sabojās visu dzēriena iespaidu. Baltā tēja satur pavisam nelielu daudzumu kofeīna un tanīnus – tātad šo dzērienu droši var dzert arī uz nakti.

Uz tikšanos tepatās,

Aija