Dievs radījis cilvēkiem dzīvot pārī, tikai nav atklājis to noslēpumu, kā atrast savu īsto, saderīgo, tālab daudzi maldās saderīgā dzīves drauga meklējumos.

Pasaule attīstās un robus necieš, tāpēc beidzot ir dzimusi zinātne, kura aiztaupīs maldīšanos.

Vairāk par to zina stāstīt socionikas maģistre, biedrības „Socionika” valdes priekšsēdētāja Līvija Miķelsone un socionikas konsultante Evija Jasūna.

Evija Jasūna: Daudziem no mums interesē un patīk analizēt savas un citu cilvēku savstarpējās attiecības. Šobrīd tas ir ļoti aktuāli, jo daudzi cenšas ar savām attiecībām „strādāt”, piešķir tām aizvien būtiskāku nozīmi un vēlas dzīvot komfortā. Darba metodes tiek lietotas dažādas. Daudzi paļaujas uz horoskopiem, savukārt citi apmeklē sievišķības kursus, apgūst vēdiskās gudrības vai vienkārši mēģina pierādīt sava rakstura vienreizīgumu, stāstot, kā viņi cenšas partnerim pielāgoties, izprot viņu, ieklausoties viņā, pārvar savu egoismu un tamlīdzīgi.

Tāpēc rodas jautājums – vai tie tūkstoši pāri, kuri šķir laulību, nedara to pašu – necenšas pielāgoties partnerim? Vai tad viņus norakstīsim pie slinkajiem, nesaprotošiem, neizglītotiem, cietsirdīgiem cilvēkiem?

Līvija Miķelsone: Socionika tā vis nedomā. Tā drīzāk ir radusies kā „advokāts” ikvienam cilvēkam, jo paskaidro, ka ne jau pats vai tas otrs ir vainīgais nesaskaņās. Tā palīdz atklāt ikviena cilvēka būtību – raksturu, kuru pavisam ir 16 tipi, kā arī attiecību veidošanos starp 16 dažādiem raksturu tipiem.

Tikai socionika sniedz konkrētu „diagnozi”, tas nozīmē – savstarpējo attiecību aprakstu. Tā izskaidro, ka dažas attiecību kombinācijas labi der ģimenes dzīvei, bet citās šis savienojums ir tik neveiksmīgs, ka labākajā gadījumā cilvēki izšķiras, bet sliktākajā – grauj viens otra pašapziņu, lauž personību, iedzen kompleksos un rada ļaunas slimības. Nesaderīgas attiecības kultivē nelaimīgus, neveiksmīgus cilvēkus, kam grūti izprast sevi, citus un savu vietu pasaulē.

Tie, kas izveidojuši saderīgu savienību, aug kā personības, ir veiksmīgi karjerā, laimīgi ģimenē un ar prieku lūkojas nākotnē. Saderīgās attiecības nav nekāda pasaka vai nereāla ilūzija. Arī bez socionikas zināšanām šādas ģimenes rodas un mēs visticamāk viņus uzlūkojam ar apbrīnu par spēju būt pašpietiekamiem un patiesi ieinteresētiem savā dzīvesbiedrā garus kopdzīves gadus.

Evija: Kad es iepazinos ar socioniku, sapratu, ka gluži patiesība nav nedz astroloģijai, nedz numeroloģijai, nedz arī tiem, kuri apgalvo, ka, ja vien ir vēlēšanās, var sevi pārveidot vai „pierīvēties”. Jo īpaši tāpēc, ka to visu biju jau izmēģinājusi uz savas ādas un zināju, ka to iedarbība ir īslaicīga – kamēr pašai ir iedvesma. Savai zemapziņas attieksmei pret otru mēs tomēr neko nevaram padarīt – ja „muguras smadzenes” protestē, tad nekāda pierīvēšanās nespēj to ilgstoši apvaldīt. Pretenzijas nāk gaismā agri vai vēlu.

Bet nezinātājiem droši vien ļoti grūti iedomāties un saprast, kādā veidā šī diagnoze par attiecībām ar partneri tiek uzstādīta?

Līvija: Socionika ir sabiedrības zinātne, kuru ir iespējams apgūt ikvienam. Vispirms jāuzzina pašai savs sociotips, tad partnera sociotips. To var noskaidrot ar testu vai intervijas palīdzību. Zinātne jau ir izpētījusi, kā veidojas attiecības starp dažādiem tipiem, tāpēc starptipu attiecību tabula uzreiz parādīs šo savstarpējo attiecību komfortu. Katram attiecību veidam ir pieejams plašs tā apraksts, kurā uzreiz atpazīsiet savu ikdienu ar partneri.

Evija: Bet ja man nav zināšanu socionikā?

Līvija: Tad atliek uzmeklēt kādu socionikas speciālistu. Latvijā jau ir tuvu 150 socionikas pārzinātāju. Var arī iegādāties grāmatu un pašmācības ceļā apgūt socioniku vismaz tādā līmenī, lai nonāktu skaidrībā par sevi, savām attiecībās ar dzīvesdraugu, ģimeni.

Un vēl šobrīd ļoti ērts paņēmiens iegūt zināšanas ir vebināri – videokonferences, kur katrs, atrodoties savā mājā, birojā vai jebkurā citā vietā, kur pieejams internets, var piedalīties un saņemt no speciālista informāciju par sevi. Psihologa apmeklējums izmaksās nesalīdzināmi dārgāk. Un tik konkrētas atbildes, kā arī skaidrojumu par attiecību raksturu no psihologa negūsi.

Evija: Tad sanāk, ka lai kaut ko noskaidrotu, tomēr jāmācās? Vai tad nevar iegūt vienkārši kādu labu padomu kā apieties ar savu pašreizējo dzīvesbiedru un tā uzlabot savu kopdzīvi?

Līvija: Bet mēs taču šobrīd dzīvojam modernā jauno tehnoloģiju laikmetā, kad bez mācīšanās neiztikt nevienā jomā un vecumā. Nopērkot jaunu mobilo telefonu taču arī jāmācās, braukt ar mašīnu vai rīkoties ar datoru arī jāmācās. Tad kāpēc nevarētu apgūt socioniku un to izmantot kā instrukciju vai instrumentu attiecību izpratnei un sava personīgā komforta gūšanai?

Evija: Ja vēlētos uzzināt kaut ko tuvāk, kas tad man jāmeklē? Ko es varu uzzināt konkrēti vebinārā?

Līvija: Droši vien vienā reizē nevarēsim izrunāt visas 16 starptipu attiecību kombinācijas, tādēļ sāksim ar vissaderīgākajām. Tās ir tādas, kurās partneri nešķiras un nodzīvo kopā visu savu mūžu.

Katram cilvēkam spēcīga ir tikai viena puse, otrajai – vāji attīstītajai pusei jāmeklē papildinājums dzīves draugā. Lai ikviens dzīvotu laimīgi, gūtu papildinājumu un nodzīvotu mūžu vienā laulībā, jāatrod sev pilnīgi pretējs partneris, bet papildinošs. Papildinošo socionikā sauc par duālo un aktivatoru.

Tātad, no visu 16 sociotipu „paletes”, katram vissaderīgākie ir tikai divi cilvēku tipi. Ja savā ceļā sastapsi kādu sev saderīgo, tad visticamāk tavai laulībai būs ilgs mūžš. Citu tipu attiecību partneri ir mazāk komfortabli, kuros bieži iezogas diezgan būtiskas attiecību problēmas, kad pārim rodas šaubas – būsim kopā vai šķirsimies.

Duālās attiecības. Šajās attiecībās partneri viens otram noņem spriedzi. Duālajās attiecībās līdzsvars atjaunojas dabīgā veidā, nav nepieciešams pielāgoties. Šīs attiecības atslābina, veicina labsajūtu, attīsta izdomu. Duālie strīdas reti – reizēm viens pasūdzas, otrs viņu nomierina. Parasti nesaskaņas rodas attiecību sākumā, kamēr viens otru vēl nav iepazinuši. Vēlāk abi runā vienā „mēlē”, bieži par sevi stāstot saka „mēs”. Reti dzirdēsim „viņš” „viņa”.

Viņiem nekad partnera nav par daudz, gluži otrādi – visu laiku vienam otra pietrūkst. Pat īsu brīdi pabijuši šķirti, ļoti ilgojas viens pēc otra. Duālos varētu pielīdzināt dvīņiem, kurus arī velk vienu pie otra neredzamas saites. Ja attiecību komfortu izsakām ballēs no mīnus 16 līdz (+) 44, tad duālajās attiecībās šis rādītājs ir visaugstākais.

Duālo attiecību pāri ir, piemēram:

Katrīne Pasternaka – Igo un Juris Kalniņš – Robespjērs ;

Foto avots: g4.delphi.lv

Agita Mironova – Maksima un Valērijs Mironovs – Hamlets;

Foto avots: kasjauns.lv

Vaira Vīķe Freiberga – Žukova un Imants Freibergs – Jeseņins;

Foto avots: delfi.lv

Māra Svīre – Napoleone un Vladimirs Kaijaks – Balzaks;

Foto avots: ntz.lv

Aktivācijas attiecības. Šajās attiecībās partneri viens otru aktivizē, palielinot darba spējas. Šīs attiecības ir gandrīz neiespējami pārtraukt – pēc kāda laika, rodas vēlme izjust aktivatora iedarbību atkal un atkal. Tad partneri ar divkāršu spēku atjauno attiecības. Pāris ir diezgan nemierīgs, patērē daudz enerģijas, bet tas rada milzīgu nepieciešamību vienam pēc otra. Ja radusies pārslodze, tad ir jāizlādējas, vai jāatpūšas vienam no otra. Pēc komforta ballēs maz atšķiras no duālajām.

Aktivācijas attiecību pāri:

Irma Kalniņa – Gabēna un Ojārs Kalniņš – Dostojevskis.

Foto avots: kasjauns.lv

Zīmīgs aktivācijas attiecību pāris – Vītolu fonda priekšsēdētājs Vilis Vītols – Maksims ar savu kundzi – Jeseņinu.

Foto avots: latvijaslaudis.lv

Evija: Jau iegūstot pavisam nelielu ieskatu socionikā un izprotot kā un kāpēc veidojas labas vai nekomfortablas attiecības, iegūsi atvieglojumu un varbūt pat noņemsi smago atbildības nastu par attiecību dzīvotspēju. Socionika iedod izpratni un atbildes uz visiem „kāpēc” jebkurās attiecībās – kāpēc nedzird, kāpēc nesaprot, kāpēc negrib, kāpēc uzspiež, kāpēc neatbalsta utt. Turklāt tas darbojas pilnīgi visās attiecībās – ar vecākiem, bērniem, kolēģiem, draugiem, mīļotajiem. Tas ir pārbaudīts personīgi un to apliecina arī visi, kas iepazinušies ar socioniku.

Īpaši patīkami, ka arī vīrieši aizvien vairāk vēršas pie manis lūdzot palīdzēt atrast savu saderīgo ar socionikas zināšanām. Piedaloties vebināros, jebkuram cilvēkam, vienalga kurā pasaulēs malā ir iespēja saņemt instrukciju par to, kā atrast savu saderīgo un būt ar viņu kopā uz mūžu! Lai jums izdodas!

Uz tikšanos vebinārā,

Evija un Līvija

Vai tu gribētu zināt visu par sevi? Apzināties savas uzvedības un garastāvokļa svārstību patiesos iemeslus, savas stipras un vājās puses, savu iespēju robežas un to, kur slēpjas tavs vislielākais potenciāls? Vai tu gribi to zināt arī par sev tuviem cilvēkiem?

Vai tu gribi zināt, kā celt savu pašapziņu, iemīlēt sevi un vairot ticību saviem spēkiem? Vai tevi interesē tavu attiecību turpmākās prognozes, nesaskaņu patiesie iemesli un veidi kā to visu vērst par labu?

Ja atbilde ir „jā”, tad jau tagad varu tevi apsveikt, jo tieši no šī brīža sākas tavs visīsākais un aizraujošākais ceļš uz jauna pasaules redzējuma atklāšanu!

Droši vien arī tev kādreiz ir bijusi sajūta, ka Tu runā, bet tevi nesaprot. Varbūt esi jutusies kā sveša vai neiederīga kādā sabiedrībā un kādreiz pamodusies ar domu, ka tik neparasta šajā pasaulē esi tikai tu? Varbūt tevi ir piemeklējušas bailes, ka tad, ja kāds spētu lasīt tavas domas, viņam tavu domu pasaule būtu patiess pārsteigums?

Katra no mums kādreiz ir vēlējusies saprast, kāpēc sadusmojies vai sajūties nepilnvērtīga, ja tev kāds pasaka tādus vārdus, kas citam ir kā pīlei ūdens.

Vai tu justos labāk, ja uzzinātu, ka neizskaidrojamas skumjas vai nebeidzams optimisms, čaklums vai pilnīgs iedvesmas zudums, sabiedriskums vai pilnīga noslēgtība nav vis audzināšanas, pašdisciplīnas vai grūtās bērnības sekas, bet gan viens no procesiem mūsu personībā?

Tu noteikti gribētu zināt, kāpēc tuvākie cilvēki dažkārt mums ir kaitinoši, neizprotami un garlaicīgi, bet ar pilnīgiem svešiniekiem atrodam kopīgu valodu jau pēc dažiem sarunas mirkļiem. Vai kāpēc kaitina un sadusmo cilvēku rīcība, kāpēc vienu bērnu mīlam vairāk nekā otru? Kāpēc dažas attiecības izdodas bez piepūles, bet citās sevi laužam, pielāgojam, noklusējam vai izliekamies, bet tās vienalga neizdodas?

Vai tev patiktu uzzināt, ka tavu attiecību komfortu ir iespējams objektīvi novērtēt un vairs nav jādzīvo ar domu „kuram tad attiecībās vispār iet ideāli”? Vai tev patiktu zināt kā ir tad, kad patiešām ir saskaņa un kā tavas attiecības var padarīt par tādām, kurās tava personība augs, attīstīsies, pilnveidosies un tu pati spēsi iedvesmot kādu sev līdzināties?

Ir super viegli dzīvot, kad saproti, kuras lietas un galvenais – kāpēc – Tev nepadodas, kad vari vairs par to neplēst matus, pārstāt sevi mēģināt pilnveidot vajadzīgās, bet tev bezcerīgās jomās, kur diez vai izdosies kļūt kaut par viduvējību, bet pievērsties tam, kas padodas un attīstīt to līdz pilnībai.

Ir labi izrauties no stereotipu važām un saprast, ka darīt „kā visi” un „tāpēc, ka tā vajag” nozīmē iznīcināt sevi, būt mūžīgi nemierā ar sevi un vienmēr tādai kā nepilnvērtīgai. Kāpēc precēties vai turpināt būt kopā ar kādu tikai tāpēc, ka viņš atbilst ideāla vīrieša standartiem pēc draudzeņu domām, bet patiesībā tevi emocionāli iznīcina un ar savu attieksmi grauj tavu pašvērtējumu un pašcieņu. Kāpēc censties būt labai visiem, ja patiesībā tev ir vienaldzīgs viņu viedoklis, tikai tāpēc, lai atbilstu tam, ko no tevis sagaida citi.

Jauna – laimīgāka un patīkamāka – dzīve ir iespējama, ja uz sevi un cilvēkiem mēs sāksim raudzīties ar pamatotu izpratni par to, kā es un tas otrs uztver pasauli – apstrādā informāciju, ko redz, dzird un jūt. Izklausās pārāk vienkārši un ne visai ticami. Bet tas reāli darbojas un „izpratnei” ir arī vārds.

Tā ir jauna, bet ļoti efektīva zinātne par to, kas mums visiem ir kopīgs, bet ar ko viens no otra atšķiramies. Tas ir instruments, kas palīdz izprast sevi un citus, ļauj būt tev pašai un lepoties ar to. Tā nav ezotērika vai mistika. Tie ir reāli procesi, kas notiek mūsu apziņā un zemapziņā. Informācijas plūsmas mehānisms, kas nosaka mūsu attieksmi pret dzīvi, cilvēkiem, sevi, savu vietu pasaulē, lomu ģimenē un sabiedrībā.

Arī es pati savulaik mocīju sevi un citus ar neskaitāmiem jautājumiem par sevi, citu attieksmi pret mani, par to, kāpēc tik ļoti cenšoties uzlabot savu irstošo ģimenes dzīvi, tomēr katrs solis ved aizvien tuvāk bezdibenim. Meklēju atbildes un risinājumus kristietībā, iedvesmojošā literatūrā, pozitīvajā domāšanā un jebkur, kas vien solīja kaut kā palīdzēt. Rezultāts parasti ilga dažas dienas – tieši tik, cik spēju sevī noturēt apņēmību un optimismu.

Nekas nepalīdzēja. Ģimene izjuka, pašapziņa kritās ar ikvienu jaunu neveiksmīgu attiecību izbeigšanos. Darbs man riebās, radi un draugi gribēja palīdzēt, bet viņu padomi man nederēja. Biju nelaimīga pati no sevis, nespēju atrast savu vietu dzīvē, centos aizmirsties šampanietī un garšīgās uzkodās. Svars pieauga un es aizvien mazāk sevi cienīju.

Man bija 30 gadi, kad nejaušības pēc mana dzīve izmainījās. Attiecību meklējumos kādā portālā iepazinos ar vīrieti, kurš kategoriski uzstāja man noskaidrot „kaut kādu socionisko tipu”, jo citādi viņš netērēšot laiku un ar mani nesatikšoties. Triecu viņu ratā, jo biju pārliecināta, ka tik unikālu cilvēku kā es nav iespējams ievietot nekādā rāmī.

Par laimi viņš bija uzstājīgs un pacietīgs. Izskaidroja, kāpēc to vajag un ko es ar to iegūšu. Neticēju jau es viņam, bet ko gan vīrieša dēļ neizdarīsi! Noskaidroju savu tipu un biju šokā – kā ir iespējams tik precīzi zināt to, kā un par ko es domāju, kā es jūtos, par ko raizējos un kas man sagādā vislielākās grūtības? Bija sajūta, ka kāds ir uzšķērdis manu galvaskausu un rakājas pa manām domām.

Es uzskatu, ka socionika ir otrā labākā lieta pēc šķiršanās, kas ar mani dzīvē ir notikusi. Tā man ir devusi pašapziņu, savu spēju apzināšanos. Tagad es zinu, kas man der, bet kurās jomās, piemēram, pārdošanā un apkalpošanā mani labāk pat tuvu nelaist. Es zinu, ko es nekad nesagaidīšu no sava dēla un uz ko nav spējīga mana meita. Tagad es zinu, ka attiecības ar mammu man ir sliktas tāpēc, ka mums ir nesaderīgi tipi, nevis tāpēc, ka mēs viena otru nemīlētu vai vēlētu ļaunu. Mēs vienkārši runājam dažādās valodās un saprasties varam tikai tad, ja tiekamies reti, runājam lēnām, ar paskaidrojumiem un ņemot vērā otras puses „dīvainības”.

Savu darbu tagad es mīlu, jo daru to, kas man der, interesē un padodas. Esmu laimīga sieviete, jo kopā ar mani ir superīgs vīrietis, kurš mani saprot no pusvārda, atbalsta un pamudina. Viņš ir mana „labākā draudzene”, stila konsultants un saimniece. Kamēr es nodarbojos ar zinātni, viņš rūpējas par komfortablu sadzīvi un pārticīgu materiālo stāvokli, jo tieši šajās lietās katrs no mums esam spēcīgi. Un nav nozīmes tam, ka viņš neliekas ideāls manai mammai vai draudzenēm, man viņš der perfekti, jo tik labi, kā šos pēdējos gadus, neesmu jutusies kopā ne ar vienu cilvēku visā savā dzīvē. Un tā var justies ikviens!

Jaunā zinātne socionika māca, ka ikviens ir stiprs dažās izpausmēs, bet neviens nav pati pilnība, jo tas no dabas mums nav dots. Tikai mijiedarbībā ar otru cilvēku, kam stipras ir tās jomas, kurās paši esam vāji, varam kļūt par pilnību, papildināt viens otru, palīdzēt un iemācīt ieraudzīt to, ko paši nespējam saredzēt.

Tā palīdzēs apzināties sevi un secināt, ka manas domas un jūtas ir normālas un adekvātas, ka spēja uz lietām un notikumiem raudzīties citādāk, nekā tās redz mamma, draudzene vai vīrs ir tava bagātība, nevis trūkums. Ka tavas atšķirīgās intereses, piemēram, nevēlēšanās apmeklēt ballītes, ir normāla parādība, nevis kūtrums.

Pavisam ir 16 veidi kā cilvēks uztver, apstrādā un nodod tālāk informāciju. Tas nozīmē, ka ikviens no mums pieder kādam no 16 tipiem. Šī tipa iezīmes izpaužas mūsu vārdos, rīcībā, žestos, attieksmē pret dzīvi un cilvēkiem, reakcijās, domāšanas procesā un daudzās citās jomās. Tas lielā mērā nosaka visu mūsu dzīvi un attiecības, jo laba saderība ir iespējama vien ar dažiem no 16 citu tipu cilvēkiem. Savukārt viena daļa no 16 mums vienmēr būs nesaprotami, nepieņemami, kaitinoši vai vienaldzīgi, jo viņu atšķirīgais pasaules redzējums nav savienojams ar to, kā tieši tu saproti lietas.

Šīs zināšanas teicami palīdz izskaidrot konfliktu cēloņus. Nav vairs lieki jātērē savi nervi un enerģija ar neefektīvām darbībām cenšoties kādu pāraudzināt vai pārliecināt. Kā uz delnas skaidri kļūst ikviena cilvēka rīcības motīvi, tev vairs nav jādzīvo ilūzijā par to, ko vari no otra gaidīt, bet ko šis cilvēks nekad tev nespēs dot, jo tas vienkārši nav viņa spēkos.

Socionika iedod jaunas acis un paplašina tavas iespējas. Tas nav rāmis, bet gan lietošanas instrukcija pašam dārgākajam, tomēr līdz šim nesaprotamajam mehānismam – tev pašai, mīļā!

Tāpēc, ja šis raksts tevi ir uzrunājis un arī tu vēlies iepazīt sevi tuvāk un dot jaunas iespējas savai dzīvei – aicinu tevi satikties šā gada 26.martā plkst. 20.00 Buduars.lv rīkotajā vebinārā un kopīgi iepazīties tuvāk.

Uz tikšanos vebinārā,

Evija Jasūna

juriste, Biedrības „Socionika” valdes locekle, socionikas pasniedzēja un konsultante