Kādu dienu vīrs atnāk no darba mājās un redz, ka visi trīs viņu bērni atrodas mājas pagalmā un joprojām pidžamās! Viņi spēlējas netīrās smiltīs ar tukšām ēdienu kārbām un visur apkārt mētājas gruži. Sievas automašīnas durvis ir atstātas pusvirus un arī mājas ieejas durvis ir vaļā… Suņa nekur nav. Koridorā vīrs ierauga vēl lielāku haosu: pie vienas no sienām svaidās saņurcītu segu kaudze… Viesistabā uz visu skaļumu ir ieslēgts televizors, bet dzīvojamā istabā visur svaidās bērnu rotaļlietas un drēbes.

Virtuvē skats ir vēl biedējošāks: izlietne ir pilna ar netīriem traukiem un kastroļiem, uz galda joprojām šķīvjos stāv brokastu atlikumi, ledusskapja durvis atvērtas pilnīgi līdz galam, uz grīdas svaidās izbārstīta sausā suņa barība, bet pie durvīm neliela smilšu kaudzīte.

Nojaušot, ka ir noticis kaut kas šausmīgs, vīrs, klupdams pret izsvaidītajām rotaļlietām, uzskrien sievas meklējumos uz otro stāvu. Viņš iedomājās, ka viņa varētu būt saslimusi vai noticis ir vēl kaut kas šausmīgāks. Uz grīdas viņš ieraudzīja ūdeni – tas sūcās zem vannas istabas durvīm.

Kad viņš tās atvēra, tad ieraudzīja šausmīgu nekārtību: mitrus dvieļus, ziepes un putas,  izsvaidītas rotaļlietas. Uz grīdas kaudzē gulēja neskaitāmi saņurcīta tualetes papīra metri, uz vannas istabas sienām rēgojās jau žūstošas zobu pastas smērējumi. Vīrs steidzās uz guļamistabu.

Un tur viņš beidzot ieraudzīja sievu – uz gultas saritinājušos, pidžamā un lasot grāmatu.

Sieva palūkojās uz viņu un pasmaidīja. Pēc tam pajautāja, kā pagāja viņa darba diena. Vīrs izskatījās samulsis un pajautāja sieva: „Kas te ir noticis?”

Viņa atkal pasmaidīja un atbildēja: „Tu katru dienu man pēc darba jautā, ko es šodien darīju…” „Jā?”- ar neticību pārjautāja vīrs. Un sieva turpināja: „…Nu tad lūk, šodien es nedarīju neko!”

Avots un tulkojums no: Stranamam.ru

Uz tikšanos tepatās,

Aija