Kādas sievietes stāsts…varbūt tavs?

Nolēmu, ka jāuztaisa vienkārši salātiņi, iepriecināšu ģimeni. Izdomāju, ka tie būs salāti ar vistu. Pie tam bija palikuši novārītas vistas gabaliņi, vienalga neviens vairāk neēd… Salātos vajadzīgi ananāsi. Izņēmu no burciņas ananāsu gabaliņus, bet sula palika. Izdzert? Negribas… Izliet? Žēl…

Atcerējos kāda pīrāga recepti, tur kā reiz bija vajadzīga ananāsu sula. Uzcepu pīrāgu. Bet tur nez kāpēc tikai olu dzeltenumi bija vajadzīgi, bet baltumi palika. Nu nemetīšu taču laukā?! Ielikšu ledusskapī – vienalga pēc tam izmetīšu.

Izdomāju! Var uztaisīt bezē! Viegli, ātri un garšīgi! Bezē izmantoju citrona miziņu. Tagad citrons palika pliks…Ja tādu atstāšu, ātri sakaltīs. Ko tādu lai uztaisa no citrona?

Ahā…..garšīga salātu mērcīte var sanākt. Salātiem bija vajadzīga sīpola galviņas puse. Bet otra puse stāv, skatās uz mani… Un kur to likt? Var taču gardus spageti tomātu mērcē pagatavot. Atradu ledusskapī pašas gatavotas tomātu sulas burciņu. Izlietojās puse. Un ko ar atlikumu darīt? Žēl, ja aizies bojā. Pati vasarā gatavoju, centos… Dabiska, bez konservantiem, bet atvērta ilgi neuzglabāsies.

Nedaudz padomāju un nolēmu uzvārīt boršču. Bet mājās diemžēl nebija biešu. Ātri saģērbos, un aizskrēju uz veikalu. Nopirku bietes, kartupeļus, biezpienu, krējumu, zobu pastu, zeķes (uz atlaidēm), čībiņas (akcija bija), visādam gadījumam dažus ziepju iepakojumus.

Atpakaļ ejot, ieskrēju bankā, apmaksāju komunālos, pie bankas ieskrēju apavu darbnīcā, izņēmu salabotās kurpes, maizes kioskā nopirku svaigas bulciņas bērniem uz skolu.

Pusdzīva ar to visu nonācu mājās. Pagatavoju boršču. Pat vairs nepievērsu uzmanību vai kaut kas palika pāri…iekritu krēslā – mugura sāp, kājas kā bluķi, rokas gandrīz vairs nejūtu…

Un domāju…Stulba gan! Labāk es to ananāsu sulu būtu izdzērusi!!!

Uz tikšanos tepatās,

Aija