Šī liekā svara ārstniecības metode ir inovatīva un tā atļauj atpazīt un koriģēt tieši liekā svara rašanās cēloņus, nevis cīnīties ar to radītajām sekām, kā to parasti dara diētas, kuru rezultāti vienmēr ir īslaicīgi un neatrisina problēmu.

Semināra liela daļa sastāvēs no praktiskiem vingrinājumiem – pētījumiem par Tavām attiecībām ar ēdienu un lieko svaru.

BET! Lai piedalītos šajā seminārā ir vajadzīga patiesa vēlēšanās mainīt kaut ko savā dzīvē un paradumos, kā arī apziņa, ka šobrīd tur kaut kas nav kārtībā!

Uzzināt par šo pasākumu vairāk un pieteikties vari šeit >>>.

Tiekamies 7.martā?

Aija & Sarmīte

Gan kalendārs, gan arī pati daba rāda, ka rudens ir klāt… Gaisā virmo rudenīgi rūgtenas smaržas, kas ieved mūs citu sajūtu pasaulē – gribas mirkli apstāties, aizdomāties, sajust un izbaudīt visu to, kas šobrīd notiek apkārt dabā un arī ar mums pašām. Gaismas dienas kļūst īsākas un atnāk tumši, samtaini vakari, kas aicina pievērsties sev – vai ietīties siltā segā un atšķirt kādu labu grāmatu un iejusties ainās, ko tā uzbur. Bet varbūt vienkārši pie smaržīgas tējas tases ieklausīties sevī un izbaudīt šo mirkli.

Bet varbūt Tev šoruden gribas iepilināt kādu ēteriskās eļļas lāsi aromlampā un ļaut, lai māja piepildās ar siltu, uzmundrinošu vai, tieši otrādi, nomierinošu smaržu? Tu droši vien jau nojaut, ka šī saruna būs par smaržām – par to noslēpumiem, par to Dvēseli un par iespējām, ko mums var atnest to iepazīšana un sadraudzēšanās ar tām.

Ir brīži, kad savā dzīvē saprotam, ka kaut kas nav kārtībā. Dažreiz pat nesaprotam savus dvēseles stāvokļus, vai fizisko izpausmju cēloņus. Tikai saprotam, ka slimība mums likusi apstāties, vai mūsu nomāktais garastāvoklis liedz mums dzīvesprieku un gandarījumu par to ko un kā darām. Dažreiz mums ir skaidrs, kur kļūdāmies, tikai nespējam saņemt spēkus un iziet no apburtā loka, jo mums ir milzīgas bailes no nezināmā…  Mēs paši kaut kur ejam, maldāmies, taustāmies un īsti nesaprotam vai tas ir tas, kas mums vajadzīgs…. Un atkal pa ceļam kāds šķērslis, aizvainojums, dvēseles sāpes, nogurums, nomākts garastāvoklis…. Kā no tā visa izkļūt?

Jau daudzus gadus atpakaļ, kad vēl nebiju iepazinusi ēteriskās eļļas mana dzīve bija līdzīga. Es maldījos – visu sapratu, taču neko nespēju pasākt. Biju upuris, nelaimīga, ciešanu pilna un tad manā dzīvē ienāca ēteriskās eļļas. Nekad nebiju domājusi, ka tās sarunājas un vēl dziedē. Tās atklāj visas manas vēlmes, atver blokus, noveļ nastas un tas viss notiek tik saudzīgi un maigi. Tagad ēteriskās eļļas ir mana ikdiena un mani lielākie draugi un padomdevēji, tās nokļūst pie manas dvēseles- zemapziņas visdziļākajām dzīlēm, tur, kur klāt tieku tikai es pati un tās runā caur mani – man saprotamā valodā. Notiek brīnumi – tas, kas šķiet nekad nebūtu izsāpēts – tagad ir izdziedēts n paveras jauna telpa – sirds telpa!

Pastāstīšu, kas šobrīd notiek manā aromterapijas pasaulē. Nesen esmu uzsākusi vadīt vienai grupai tikšanās ciklu – “SEVIS APZINĀŠANĀS CAUR ĒTERISKĀM EĻĻĀM”.  Tiekamies regulāri un cītīgi strādājam ar sevi.

Ko tad mēs tur darām? Pirmkārt, jau priecājamies viena otru satikt. Otrkārt, viss notiek uz tādas smaržīgas nots, jo darbojamies ar ēteriskajām eļļām. Treškārt, mēs vienkārši to smaržojam. Smarža ļoti ātri nonāk līdz mūsu zemapziņai, līdz mūsu patiesai būtībai. Tā smaržojot, caur smaržu mēs mācāmies kļūt jutīgākas, atvērtākas, saprotošākas, redzīgākas. Mēs sajūtam savu ķermeni, rodam atbildes uz sev nesaprotamiem jautājumiem, atklājam blokus, kuri traucē mums būt brīvām, atklājam savas patiesās vēlmes. Turklāt, grupas enerģijai ir trīskāršs spēks, jo klausoties otrā, reizēm varam atklāt sevi. Mēs meditējam un meditācijas laikā komunicējam ar eļļas būtni, kura mums vēsta to, kas mums ir svarīgs, to, kas mums jāsaprot, lai varētu būt beidzot godīgas pašas pret sevi, lai varētu sastapt savu patieso būtību.

Un pats interesantākais, ka mēs nekad nezinām, ko atklāsim, ko izcelsim….. ir smiekli, ir asaras, ir atziņas, ir pārdomas.

Taču vislielāko prieku man sagādā arvien mirdzošākās dalībnieču acis, atraisītība, vēlme uzņemties atbildību par savu dzīvi, par savas dvēseles tīrību.

Šāda tikšanās visas dienas garumā notiks arī kopā ar Buduars.lv lasītājam un pasākumu apmeklētājām. Esmu jau daudzreiz tikusies ar jums vebināros, kur izzinājām smaržu noslēpumus, taču šoreiz tā būs tikšanās klātienē – iespēja būt visām kopā un jau reāli aptaustīt, izsmaržot, sajust un atrast ko savu, īpašu un tikai Tev pašai atbilstošu smaržu, satikties pašai ar sevi un iepazīt sevi no jauna.

Tā būs 18.oktobra sestdiena, kad nelielā sieviešu grupiņā tiksimies Vecrīgā, omulīgā gaisotnē un kopā darbosimies. Manuprāt, ja reiz esi satikusies ar ēteriskajām eļļām, tad Tava pasaule pārvērtīsies pilnīgi citā gaismā. Sāksies jauns un mīlestības pilns ceļš.

Pirms tam par to visu vairāk es jums pastāstīšu 2.oktobra BEZMAKSAS vebinārā.

Es esmu izvēlējusies mīlestības sirds telpu! Varbūt vēlies pamēģināt arī Tu?

Un te dažas vēstules, ko raksta manas meitenes, kuras jau ir satikušās ar ēterisko eļļu noslēpumaino pasauli.

——————–

 Ēteriskās eļļas vienmēr ir bijušas vilinošas, tāda sajūta, ka tas ir kaut kas īpašs, silts un labs. Līdz pavisam nejauši esmu satikusies ar tām pa īstam, un nu es pa mazam solītim tās iepazīstu, lai gan varētu teikt, ka eļļas iepazīstina mani ar mani pašu. Man patīk tieši šādi – lēnām sajust, saprast, tā kā izgaršojot/izsmaržojot baudīt mirkli. Tā ir neaprakstāma sajūta – ļauties smaržas sajūtai, un kas tik neatklājas!

Tie man ir pirmie soļi šajā nezināmajā pasaulē – ēteriskās eļļas, meditācija, ieskatīšanās sevī. Šķiet kopā ar mums ir brīnums, un ir tik brīnišķīgi būt klāt, būt iekšā tajā mistērijā, ko veido ēterisko eļļu smarža, sarunas, dalīšanās, atklāsmē, ka sajūtas atbalsojas vēl kādā, kad saproti – man ir līdzīgi. Katram jau ir savs stāsts, bet caur citu mistiskā veidā es gūstu atbildes uz saviem jautājumiem. Tas ir tik brīnumaini! Mīļš paldies katrai dalībniecei, jo šķiet tikai kopā veidojas tas brīnums! Un īpašais paldies Tev,Inita, par iepazīstināšanu, par doto iespēju, par mīlestību, ko Tu mums visām dod!

Inese

Mūsdienās ir daudz sevis pilnveidošanas, attīstīšanas kursu un nodarbību kā NLP, mūžizglītība un citi. Esot nepieciešams sevi “upgrade” kā nemodernu, lēnu datoru. Kāpēc? Lai saražotu vairāk, ātrāk un lētāk. Laikam tā. Bet varbūt sākt no sevis izzināšanas?

Es eju uz eļļu meditācijām. Es izzinu sevi caur eļļas gaismu un apkārtējās auditorijas vibrācijām. Es atslēdzos no ātrāk, labāk un vieglāk. Es pieslēdzos sev, izzinot, ko man vajag mainīt, lai būtu saskaņā ar sevi un apkārtējo pasauli.

Paldies mūsu Skolotājai, kas meistarīgi vada šo izziņas ceļu, ko es nosauktu par ceļu pie sava patiesā ES.

Indra

—————

Uz tikšanos 2.oktobra bezmaksas vebinārā un 18.oktobra seminārā „VIENA DIENA SMARŽU PASAULĒ”, kopā ar jums – Buduars.lv meitenēm, pašā Rīgas sirdī – Vecrīgā.

Inita Krūmiņa

Mostas atkal viens maija rīts, pilns rasas un zāles svaiguma.

Zied ābeles. Viss dārzs ietinies balti rozā ziedu un smaržu mākonī. Un veras ceriņu violetās laimītes, solot mums brīdi apreibt violetajā mutulī, ja vien pašas kaut mirkli atļausim sev to izbaudīt.

Pilnas pļavas ar pieneņu saulītēm un ziedošo rapšu zeltu. Un pāri ziedu trakumam zum bites, būrī čirkst strazdu bērni. Dzīvība.

Kā Tev klājas šajā pavasarī?

Vai arī Tu skaties pasaulē ar neaizmirstuļu vai pureņu acīm – ziedoša? Vai varbūt pavasaris vienkārši auļo garām un nemaz to nepamani ne sajūtās, ne smaržās? Vai varbūt vakardienas negaiss ir atstājis Tevī kādu tumšu mākoni? Kas zina, varbūt tieši otrādi – lietus ir nomazgājis Tevi spožu, jo spožu un Tu šodienas gaitās jau esi izgājusi starojoša? Neņemšos minēt, taču zinu droši, ka ir gan tā, gan tā – katrai savādāk.

Šis ir brīdis, kad pati pasaule mūs iedrošina un uzrunā un tas notiek pavisam vienkārši – plaucējot sevī brīnumu un ļaujot tam ziedēt. Un tieši tāpēc gribu pastāstīt Tev par kādu bezgala gaišu, mīļuma, atbalsta un sapratnes pilnu dienu, kas uzziedēs tieši pavasara sirdī – maija pēdējā dienā pie mums Buduārā. Esam iecerējušas tikšanos veselas sestdienas garumā ar divām jaukām būtnēm – psihoterapeiti Ainu Poišu un izaugsmes treneri Sarmīti Šmiti:

SVĒTKI SIEVIETES DVĒSELEI

Tieši tādu arī padarīsim šo dienu – nosvinot šo pavasari sevī kā svētkus savai dvēselei. Uzdāvinot sev mirkļus, kas atnesīs iedvesmu, spēku un izpratni, kā piepildīt sevi ar jaunām domām, sajūtām, kuras atnesīs prieku un palīdzēs radīt sevī gaismu, tādējādi uzlabojot gan savu veselību, gan dzīves kvalitāti. Un, kas zina – varbūt iemantosi arī kādu jaunu draudzeni, kā tas jau ir bijis mūsu iepriekšējās tikšanās reizēs.

Nu lūk – no sirds priecāšos, ja arī Tu sajutīsi vēlēšanos uzdāvināt sev šo mīlestības dienu. Varbūt tas ir tas, kas tieši šobrīd Tev ir vajadzīgs – mazliet iedrošinājuma, sapratnes, apjausmas par to, ka Tu esi vērtība, brīnums un saredzēt ceļu, kā uzziedēt – dot sev atļauju būt īpašai?

Esmu pilnīgi droša, ka šī tikšanās liks smaidīt tavai sirdij.

No visas sirds mīļoju Tevi šajā ziedu laikā, sūtu gaišu noskaņojumu un ticību sev un mirkļus, kurus veltīt tikai un vienīgi savai būtībai.

Vakari ir tik klusi, tik smaržīgi un miera pilni. Esmu pasākusi brīdi pirms miega pasēdēt dārzā uz sola un vienkārši ļauties skaņām, smaržām un sajūtām, apstādinot savu rosīgo prātu. Pogo lakstīgalas, sasaucas dzērves, kaut kur ierejas kāds suns … un apkārt smaržas un miers. Un pāri tam visas samtaina zvaigžņu debess… Un tas viss pieder Tev! Mirklis miera un gaismas. Atļauj to sev!

Lai ziedošs šis laiks! Un uz tikšanos 31.maijā!

Sarmīte

Šī ir Irīnas vēstule, ko saņēmu šodien pēc Buduars.lv un Jevas Karabeško šīs sestdienas semināra. Nevarēju to neielikt mūsu vēstuļu stūrītī, jo tas man likās tik jauks, pārmaiņas alkstošas sievietes stāsts…

It kā par ikdienu, bet tajā pašā laikā, to lasot, gribas visu laiku smaidīt un darīt tāpat! Paldies, Irīna!

—————————–

Sveika, Aija!

Sveika, Sarmīte!

Sveika, Jeva!

Paldies par jauko kopīgi pavadīto dienu! Paldies Jevai par mācību – liekas, ka viņai ir pareizas atbildes uz jebkuru jautājumu un viņas klātbūtnē un arī pēc sarunām liekas, ka tev viss izdosies.

Gribu pastāstīt par savām sajūtām un padalīties ar savām domām!

Braucot mājup ar autobusu, visu ceļu domāju par to, ko uzzināju un, kā es tālāk dzīvošu. Saprotu, ka atpakaļceļa nav un ar visu cieņu pret pagātni es rādīšu tai pagātnei muguru un ar seju iešu uz nākotni.

Ar tādām domām mājās izdzēru vīna glāzi un aizgāju gulēt, nepārlasot savus pierakstus. Bet kad svētdien pamodos, man ienāca prātā bērnu dzejolītis:

Es sapnī redzēju laimi.

Kad pamodos, bija tās žēl

Un gribēju vēlreiz aizmigt,

Lai ieraudzītu to vēl.

Ārā spīdēja saule un es izdomāju, ka aizbraukšu uz laukiem pie saviem vecākiem. Viņi dzīvo 40 km attālumā no pilsētas. Mana divpadsmitgadīga meita palika pilsētā, jo viņai bija temperatūra.

Izņēmu no somas semināra materiālus un ieraudzīju mazo sudraboto aploksni. Uzreiz ieliku iekšā eur 5.00 ar domu „Priekam!”. Un jau zināju, kas pa prieku tas būs.

Atcerējos par to, ka savas saknes un senčus jāciena un iebraucu veikalā, lai nopirktu kaut ko garšīgo, lai vecākus palutinātu. Veikalā ieraudzīju, ka dvieļiem ir atlaide. Sen jau gribēju nomainīt lauku mājā dvieļus. Ieekonomēju eur 7.92. Atcerējos vakardien teikto – jāuzmanās no ekonomijas ar „0” un atlaidēm. Tad būs jāpērk vēl vienu aploksni ieekonomētām naudiņām.

Tirgū vēl nopirku puķu stādus un devos uz laukiem. Pa ceļam pamanīju cik skaistas, spilgtas krāsas apkārt –spilgti zaļi lauki ar košiem dzelteniem pienenes pleķiem, zilas debesis, uz kokiem svaigas, pagaidām, bez putekļiem lapiņas – tādas sulīgas krāsas var būt tikai vasara sākumā!

Braucot, redzēju divas dzērves un zaķi, sajutu mieru un padomāju: „Daba ir lielisks enerģijas avots”. Vēl nodomāju: „Es būšu pirmā, kas dzīvos savādāk!”

Lauku mājā, kamēr mamma neredz (viņai ļoti patīk vecie, mīkstie dvieļi), izmetu divus vecos virtuves dvieļus un ieliku jaunos. Sastādīju puķes, izravēju puķu dobes, nopļāvu zāli, izbaudīju svaigi nopļautas zāles smaržu un devos atpakaļ uz pilsētu pie sava „enerģijas avota”, ‘’kustinātāja” un „vampīra” vienā personā – manas mīļās jaunākās meitiņas.

Mājās ķēros klāt pie 27 nevajadzīgām lietām, ko ir jāizmet 9 dienu garumā. Izrādās tas nemaz nav grūti – atrast. Es sāku ar atvilktni, kur stāv medikamenti. Ko es tikai tur neatradu! Tabletes un mikstūras, kurām derīguma termiņš beidzās pirms pieciem gadiem, vecas pipetītes utt. Un tādu vietu mājā ir ļoti daudz.

Un pirms gulēšanas izkrāsoju naudas Mandalu ar skaistām, labām domām par labklājību, naudu un pieķēru sevi, ka es, krāsojot, smaidu un tas smaids man ir iekšā.

Pārlasīju pierakstus, gribēju izgriezt Miss Pigiju un ielikt makā, bet sapratu, ka jāpērk jaunu maku – vecais saplēsts un diez vai Miss Pigija tur jutīsies labi.

Tā pagāja mana pirmā dienā pēc semināra un es ceru, ka tādas dienas man būs vēl daudz. Protams es palikšu tāda, kāda es esmu, bet pārmaiņas uz labāko pusi notiks! Un atkal atcerējos dzejolīti krievu valodā :

Что может быть бесплодней сожалений?

Ты прожитые годы вороша,

Поймешь однажды, сколько потрясений

Могла бы избежать твоя душа!

И жизнь твоя, могла бы стать примером…

Гармонии- где стройны все черты

Но то б была уже ,наверно,

ДРУГАЯ ЖЕНЩИНА, НЕ ТЫ!!!!!!

Lai mums visām izdodas , tagad mēs zinām, kā to izdarīt!

Uz tikšanos!

Irīna