Vasaras sezona beidzot ir klāt! Grili izvilkti, notīrīti un jau iemēģināti. To mūsmājās dara stiprais dzimums.

Kas atliek dāmām? Rūpēties par piedevām, garšām, smaržām. Aromātu pasaule, virtuves karaļi – garšaugi!

Jau Kārlis Lielais ir teicis: "Garšaugi – dziednieka draugs un pavāra palīgs!" Šoreiz garšaugu audzēšanas idejas tiem, kas savu dārzu nevar vai negrib atļauties.

Domājot par balkonu, terašu un palodžu īpašniekiem, lai arī viņiem ir iespēja noplūkt svaigu, sulīgu un smaržīgu zaļumu savai maltītei.

Šādā ‘’veidojumā’’ var izaudzēt diezgan daudz zemeņu…

Trīs varianti vertikālajiem dārziem – kā šaurā balkonā, tā pie mājas sienas, jumta dārza.

Idejas, ja klasika jau apnikusi – augus var stādīt jebkur…

Cik tik fantāzijai spēka lidot! Vecās instrumentu kastēs, grozos, porcelāna krūzītēs, skārda vannelēs uz ēnainas terases, apaļos baļķēnos un pat sudraba traukos.

Klasiķiem – māla podi. Jāatrod savējais – pēc formas, dizaina, lieluma atbilstošais un garšu burvestība var sākties.

Pašlaik labu labos garšaugus var nopirkt tirgos, no stādu audzētājiem arī iesēt paši. Salāti, rukola, spināti, dilles, kumelītes – šie garšaugi dīgst ātri un neprasa sarežģītu kopšanu. Lavandas, rozmarīnu, baziliku, maurlokus labāk pirkt pie audzētājiem, jau kā paaugušos stādiņus.

Neaizmirsti pielikt glītu ‘’šiltīti’’, lai smukums acij un prāts trenējas .

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Parunāsim par zaļumu uz palodzes un sķīvī. Divi prieki – acīm par spridzīgo zaļumu, bet garšai…garšai vienkārši prieks .

Pavasara ’’vitamīnu bumbu’’ vidū viens no līderiem ir spināts. Kas tas ir un kā to izaudzēt pašu rokām?

Spināti – Spinacea oleracea L.

Spināti ir viengadīgi augi. Spinātu dzimtene ir Centrālā un Dienvidu Āzija. Tos audzēja jau senie persieši, indieši un ķīnieši. Eiropā spināts ienācis, domājams, no Spānijas puses. Iekarojis franču un angļu vēderus, pašlaik svin uzvaru latviešu palodzēs, siltumnīcās un dārzos.

Kā un kur audzēt spinātus?

Optimālais spinātu sējas dziļums ir 2-3 cm, attālums starp sēklām rindā – 15 cm, starp rindām – 15-20 cm. Pie mums (LV) spinātus var sēt tik agri, cik vien iespējams – uz lauka, neapkurināmās siltumnīcās jau februārī, martā. Var sēt visu vasaru un rudeni līdz pat oktobrim. Un pašlaik – uz palodzes, ziemas dārzā, apkurināmā siltumnīcā utt.

Spinātu spilgti zaļās lapas satur mežonīgi daudz vērtīgu uzturvielu –liels dzelzs daudzums (tas ir iemesls, kāpēc spinātus iesaka ēst bērniem un sievietēm). Spinātiem piemīt īpašība veicināt audu reģenerāciju un augšanu, kāpēc tos iesaka atveseļošanās periodos. Vitamīni – spinātos ir A, C, P, PP, K, B2, B6 un E vitamīns, beta karotīns, pantotēnskābe, folijskābe, kalcijs, magnijs, cinks un vēl citi. Turklāt spināti satur arī daudz olbaltumvielu – šai jomā augu valstī pārākas ir tikai pupas un zirņi.

Otra ‘’vitamīnu bumba’’ – Rukola – Eruca sativa L.

Rukolas dzimtene ir Vidusjūras reģions. Sevišķi izplatīta rukola ir Itālijā. Senie romieši uzskatīja to par mīlas līdzekli. Pēdējos gados rukolu ir iecienījuši arī Latvijā. Tā ir iecienīta pikantās garšas, pieticības un aukstumizturības dēļ.

Kā un kur audzēt rukolu?

Rukolu ieteicams sēt 10-15 cm attālās rindās līdz 6 mm dziļumā. Kad sējeņus jau var atšķirt vienu no otra, tos retina, atstājot 20-30 cm starp augiem rindā.

Zaļajām, pieneņu lapām līdzīgajām rukolas lapiņām piemīt spēcīga, piparota garša ar nelielu riekstu piegaršu. Rukolai ir augsta uzturvērtība. Tā satur C vitamīnu – viens no antioksidantiem, kas sargā šūnas no brīvajiem radikāļiem (100 g rukola satur aptuveni 19 % no C vitamīna dienas devas), kā arī beta karotīnu un flavonoīdus. Rukola ir lielisks kālija, magnija, šķiedrvielu avots, kas kombinācijā ar C vitamīnu pasargā no sirds un asinsvadu saslimšanām. Rukola ir piemērota tādu slimību ierobežošanā, kā artrīts, sirds un asinsvadu slimības un vēzis.

Mūsu mājās šie abi dienvidnieki pavasaros ir bieži viesi. Piedāvāju vienu veselīgu receptīti, kura mums uzvariējās ceļojot pagājušo pavasar pa Ziemeļitāliju.

Sastāvs: jau minēto zaļumu (rukolas, spinātu) lapas vai visādi zaļumi, kurus var nopirkt iepakotus gandrīz katrā veikalā (spināti, rukola, salāti,  jauno biešu lapas utt.), orģinālreceptē vajadzīgs prošuto (ja ledusskapī to neatrodam, mēdzam izlīdzēties ar plānām medniekdesiņu ripām, žāvētu gaļu utt.), ķirštomāti, mocarellas siers, olīveļļa, balzamiko etiķis, citrons.

Lapas izklāj uz šķīvja, desiņas vai šķiņķi apcep. Mocarellu sapluina un kārto virs salātiem kopā ar tomātu pusītēm, pa virsu – izvēlēto gaļas izstrādājumu, kamēr tas vēl silts. Visu pārslaka ar olīveļļu, balzamiko un citronu sulu. Tā teikt – siltie salāti gatavi! Bon Appetit!

Protams, drīz jau būs zaļums pie katra pakša. Ej un plūc – svaigas nātru lapas, gārsu, pienenes un latviski-itāliskā salātu buķete būs vēl pilnīgāka.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Manuprāt, rukola pie mums Latvijā savu popularitāti ieguva burtiski lavīnveidīgi. To es spriežu kaut vai pēc mūsu ģimenes. Interesantākais, ka mūsu ģimenē vienlaicīgi, tieši šovasar rukolu iemīlējām gan mana ģimene, gan manas meitas, gan manas mammas ģimenes. Tas notika klusām, vienam par otru nezinot. Un to konstatējām tikai tad, kad viens otram gribējām palielīties ar to, ka lietojam rukolu, to cik tā garda un kā to gatavojam. Es nezinu, kad man šis „rukolas trakums” pāries (ceru, ka nepāries), bet šovasar nav pāris dienu nedēļā, kad es nelietotu rukolu.

Tāpēc nolēmu par to pastāstīt arī tev un padalīties ar savu rukolas salātu recepti.

Visvairāk gardēžiem rukola pazīstama ir kā dārzeņu piedeva dažādiem ēdieniem. Tās bagātā, asā garša brīnišķīgi saskaņojama ar gaļas un zivju ēdieniem. Interesantākais, ka gandrīz katrā pasaules valstī rukolai ir savs nosaukums. Rukola pazīstama arī kā eruka, arugula vai indau. Visvairāk rukolu izmanto Vidusjūras valstīs. Viens no tās plusiem ir tas, ka to var audzēt pat mājas apstākļos. Tai nav nepieciešama īpaša kopšana, izņemot laistīšanu. Bet šai publikācijā vēlos vairāk skart to cik vērtīgs ir šis augs.

Lielā daudzumā rukola satur vitamīnu A (uz 100 gramiem apm.40 mg), C (uz 100 gramiem apm. 15 mg), B9 (uz 100 gramiem apm. 1.5-2 mg). Var teikt, ka rukola ir neaizvietojams imunitātes uzturēšanas palīgs. Šis augs satur daudz kālija, joda, dzelzs, magnija un kalcija – to,kas cilvēka organismam ir tik ļoti nepieciešams.

Rukolas vērtība

• Rukolas lapas satur lielu daudzumu flavonoīdu, kas palīdz stiprināt asinsvadu sieniņas. 

• Bieža rukolas lietošana labvēlīgi ietekmē gremošanu, no organisma tiek izvadīts liekais šķidrums. Rukola novērš holesterīna uzkrāšanos asinīs un droši nostiprina nervu sistēmu.

• Rukola slavena arī ar savām antibakteriālajām īpašībām. Rukolas sula palīdz atbrīvoties no sāpīgām čūlām un abscesiem.

• Kā izrādās, arugula ļoti spēcīgi samazina čūlas slimības veidošanos un tas notiek pateicoties tam, ka šī auga sastāvā ir vielas, kas mazina kuņģa sekrēcijas funkcijas.

• Rukola ir ļoti vērtīga tiem cilvēkiem, kuri slimo ar anēmiju. Tā veicina hemoglobīna līmeņa palielināšanos asinīs un ļauj cauru dienu būt tonusā.

• Rukola ir arī ļoti labs palīgs tiem, kas ir nolēmuši atbrīvoties no pāris liekajiem kilogramiem. Tā novērš vielmaiņas traucējumus, kas var rasties zaudējot svaru.

• Rukola vērtīga arī slimajiem ar cukura diabētu, mazina onkoloģijas iespējamību, ārstē saaukstēšanos un tai ir izteiktas dezinficējošas īpašības.

Pasaulē eksistē ļoti daudz recepšu, kurās tiek izmantota rukola. Ēdieni ar rukolu ir ļoti gardi un mūsu organismam vērtīgi, jo rukola ir savākusi sevī visas pozitīvās garšas un ārstnieciskās īpašības un ir godam pelnījusi super-produkta titulu.

Aijas rukolas salāti

Tas ir, laikam, vairāku rukolas salātu variantu mikslis, bet šī recepte tapa tai dienā, kad es pirmo reizi priekš sevi „atklāju” rukolu (protams, līdz tam es to daudzreiz ēdu restorānos). Es tobrīd atrados veikalā un man nebija nekādas iespējas atrast „pareizu” rukolas salātu recepti. Un es izdomāju, ka man ir nepieciešams:

Rukolas salātu lapiņas, ķiršu tomātiņi, mocarella siera pikucis, 2 olas, olīveļļa, citrons, melnie, maltie pipari, saulespuķu sēkliņas un sēklu maize.

Visas sastāvdaļas un to daudzumu pievienoju pēc izjūtām. Saplūkāju rukolu, pievienoju uz pusītēm pārgrieztus tomātiņus, saplukāju un klāt tam visam pievienoju mocarella sieru un ripās sagrieztas divas, cieti novārītas olas.

Uz pannas pavisam nelielā daudzumā olīveļļas apcepu 2-3 kubiņos sagrieztas maizes šķēlītes un turpat pievienoju un nedaudz apgrauzdēju sauju saulespuķu sēkliņu. To visu atdzesēju un piebēru klāt salātu bļodai.

Atsevišķā trauciņā sagatavoju mērcīti no olīveļļas, diezgan liela daudzuma citronu sulas, pipariem un sāls. Šo sagatavoto mērcīti pārlēju salātiem un visu sajaucu kopā. Pēc pagatavošanas uz neilgu laiku ieliku salātus ledusskapī. Fantastiski gardi salāti!

P.s. Šodien man atkal būs rukolas salāti. Šie būs īpašie, jo lapiņas saplūcu manas mammas dārzā !

Uz tikšanos tepatās,

Aija