Kurš no mums kaut reizi mūžā agrā rītā nav apbrīnojis uzlecošās saules staros vizuļojošos rīta rasas pilienus? Iedomājies? Katrā, burtiski katrā rasas pilienā ir koncentrējusies tīra zemes un saules enerģija.

Pateicoties spēcīgajām, katrā šajā pilienā esošajām terapeitiskajām īpašībām, var ārstēt daudzas slimības – par šīm rasas spējām jau zināja mūsu senči un prasmīgi tās izmantoja.

Riti, riti rīta rasa

Gar ozola lapiņām,

Tā ritēja ļauna diena

Garām manu augumiņ’.

Kas tad ir šie pilieni? Tas ir kondensāts, kas veidojas uz zāles vai citām virsmām un tas ir destilēts ūdens bez jebkādu vielu piemaisījumiem.

Augu šūnas satur dažādas organiskās vielas, minerālvielas un augu ziedputekšņus. Ar mitrumu piesūcinātā auga lapa un rasas piliens veido vienotu ūdens tilpni. Saskaņā ar fizikas likumu par osmotisko spiedienu, augu ekstrakti un minerālsāļi pārvēršas šķidrumā, kas atrodas uz auga virsmas. Bet mēs taču zinām, cik vērtīgi ir mūsu augi, kādas ārstnieciskās īpašības tiem piemīt, kādām slimībām tie palīdz cilvēkiem – līdz ar to kļūst skaidrs, kāpēc rasa kļūst tik vērtīga mūsu veselībai.

Pusnaktī savākta vakara rasa ir ļoti nomierinoša dažādu stresu gadījumos, palīdz, kad ir bezmiegs. Tā lieliski uzlabo imunitāti, dziedē brūces, tai piemīt pretsēnīšu un pretiekaisuma īpašības. Ar vakara rasu ārstēja slimības, kuru cēlonis bija saistīts ar psiholoģiskām vai emocionālām traumām, stresu. Dažas no šīm slimībām ir stenokardija, kuņģa čūla un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, seksuālie traucējumi, neirozes un fobijas.

Pēc saules lēkta vāktai rīta rasai piemīt pozitīva enerģētika. Nokļūstot uz rasas piliena, saules stari aktivizē rasas piliena ķīmiskās sastāvdaļas. Ar rīta rasas palīdzību ārstē iekaisumu slimības, pagarina remisiju, hronisko slimību gadījumos.

Lai mēs būtu veselas un skaistas, katru reizi, kad vien ir iespēja un tiklīdz zāli pārklāj rasa, centīsimies pa to pastaigāt basām kājām vai pat kaili nopeldēties tajā, pēc tam ietinoties rītas rasā samitrinātā audumā vai – kaut vai nomazgāt seju.

…Vai šīs vienkāršās lietas esam aizmirsuši? Vai savā dzīves virpuļa steigā šīs senču zināšanas pavirši pametuši malā, ierokoties, mūsuprāt, daudz gudrākos zinātnisko pētījumu sasniegumos un cerot, ka krēms, ko esam PAŠI radījuši, būs daudz efektīvāks par Dieva radīto un doto rīta rasu…? Pie tam….tās tiek tik daudz „saražots”, ka pietiktu mums katram, un tā nekad nebeigsies un ir un būs saņemama katru vakaru un katru rītu…atkal un atkal.

Uz tikšanos tepatās,

Aija