Šodien turpinām par mūsu daudzu mīlulēm – orhidejām.

Kā jau minēju – orhidejas tiek uzskatītas par prasīgām puķēm. Tomēr, ir daudzas orhidejas, kas, tāpat kā pārējās puķes, labi aug un zied mājās, podiņā uz palodzes. Orhideju audzēšana mājas apstākļos apvieno orhidejām nepieciešamās augsnes nodrošināšanu, attiecīgu apgaismojumu, laistīšanu, gaisa mitrumu, mēslošanu un pārstādīšanu.

Mājas orhideju apgaismojums

Apgaismojums ir orhideju kopšanas pamatfaktors, kas nosaka vai tava orhideja ziedēs vai nē. Ja trūks gaismas , orhidejas normālam veģetācijas ciklam trūks nepieciešamās barības, savukārt, pārlieku liela apgaismojuma dēļ – augs vienkārši sadegs. Kopējās pašu populārāko orhideju šķirņu gaismas prasības norādītas pirmajā raksta daļā par orhidejām, bet vienmēr ir jāseko iepriekšējā orhideju saimnieka-audzētāja norādījumiem. Gaismas trūkuma pazīme ir tumši zaļas lapas (veselīgiem augiem tās ir gaiši vai spilgti-zaļas vai sarkanīgas), bet pārlieku lielā gaismas daudzuma dēļ uz lapām parādās brūni vai sausi plankumi.

Lūk, vari apskatīt cik skaistas orhidejas zied savvaļā. Ja foto vēlies palielināt, nospied uz tās ar “peles” kreiso taustiņu.

Orhideju laistīšana mājas apstākļos

Laistīšana ir ne mazāk svarīgs orhideju labas augšanas un ziedēšanas faktors. Lielākajai dabā augošo orhideju daļai saknes nekad neatrodas ūdenī, jo tās necieš mitruma uzkrāšanos un ūdenī izšķīdušo sāļu iedarbību uz tām. Katrai orhideju šķirnei nepieciešami īpaši laistīšanas apstākļi. Phalaenopsis, Paphiopedilum, Odontoglossum un Cymbidium šķirnes priekšroku dod gruntij, kas pastāvīgi ir nedaudz mitra, bet Oncidium, Dendrobium un Cattleya orhideju gruntij starp liešanas reizēm ir gandrīz jāizkalst. Orhideju laistīšanas intensitāti ietekmē temperatūra, gaisa sausums, apgaismojuma intensitāte, orhidejas sezonas veģetācijas fāze un poda izmērs.

Kopsummā orhidejas ir daudz izturīgākas pret pārkalšanu, nekā pret pārlieki lielu mitrumu. Uz mitruma trūkumu orhideja noreaģēs ar sačokurotām, apvītušām lapām, bet uz pārlieku mitrumu – ar nodzeltējušām lapām un izmirkušām, tumšām, puvušām saknēm. Pastiprināta laistīšana orhidejām nepieciešama tikai aktīvas augšanas fāzē, zieda aizmešanās un ziedēšanas laikā. Samazināta laistīšana – miera pēc ziedēšanas periodā un ziemas periodā, kad ir vēss un maz gaismas.

Pareiza orhideju laistīšana nozīmē vai nu orhidejas poda ievietošana uz 10-15 min. traukā ar siltu ūdeni vai intensīva aplaistīšana ar siltu dušu, tā, lai pilnībā izmirktu grunts un ūdens no drenāžas atverēm aiztecētu prom. Lai atlikušais ūdens varētu aiztecēt pilnībā, pēc laistīšanas abos gadījumos augs jāpatur uz restēm un tikai tad orhideju var novietot atpakaļ pastāvīgajā atrašanās vietā.

Grunts un podiņi orhidejām

Galvenais substrāta un orhidejas-epifīta podiņa uzdevums – noturēt orhideju vertikālā stāvoklī, saglabājot mitruma minimumu ap saknēm un vieglu gaisa caurlaidību pie saknēm. Tieši tāpēc orhideju-epifītu grunts nekad nesatur dārza zemi. Epifītu grunts satur koka mizu, dabisku šķiedru, ogles, sūnu, granulēta māla, korķa un rupjas smilts maisījumu. Kā orhidejas trauki var kalpot grozi, tīkli, stiepļu kašpo un citi konteineri, kas spējīgi saturēt substrātu.

Kopēji noteikumi sauszemes orhidejām – substrāts satur visu, kas tika uzskaitīts augstāk ar neliela daudzuma sausu lapu un dārza zemes piejaukumu. Šāds substrāta sastāvs labāk saglabā mitrumu un vērtīgās vielas starp laistīšanas reizēm. Kā sauszemes orhideju konteineru labāk izmantot vienkāršu, caurspīdīgu plastikāta trauku ar daudziem caurumiņiem ūdens notecēšanai (lai noslēptu lēto plastikāta trauku, turiet orhideju skaistā kašpo).

Orhideju kolekcionāriem-iesācējiem tiek rekomendēts iegādāties gatavus orhideju grunts maisījumus. Uz iepakojuma varētu būt uzrakstīts, piemēram „Phalaenopsis orhidejām” (derēs arī citiem epifītiem) vai „Cymbidium orhidejai” (derēs arī citām sauszemes orhidejām).

Orhideju uzturēšanas temperatūra

Populārās orhideju šķirnes brīnišķīgi jūtas istabas temperatūrā, kuras amplitūda dienā ir no +18 – +27 grādiem, bet naktī no +13 – +24 grādiem.

Par nepieciešamu orhideju ziedēšanas priekšnoteikumu ir dienas un nakts temperatūras starpība. Ja tava dzīvokļa apkure ir centralizēta, centies savām orhidejām naktis nodrošināt vēsākas. Bieži vien, pie siltuma pieradušas orhidejas pārvietošana uz daudz vēsāku telpu naktī, ļoti labi iedarbojas kā ziedēšanas vecinātājs – drīz vien augs var izdzīt jaunu zieda kātu.

Lielais vairums orhideju nelielas novirzes no temperatūras režīma izturēt spēj diezgan mierīgi. Neaizmirsti – ja temperatūra kļūst zemāka, laistīšanas biežums un apjoms ir jāsamazina, bet, ja temperatūra ir augstāka – jāpalielina.

Gaisa cirkulācija un mitrums

Lielākajai daļai orhideju nepieciešamajam gaisa mitrumam ir jābūt 60-80%. Ja tavās mājās gaisa mitrums ir zemāks, izmanto speciālus trauku-paliktņus ar restītēm (tos var iegādāties dārzu centros). Šādu paliktni vari izveidot arī pati – trauka lejas daļā ielej ūdeni, bet to pārklāj ar lielu grants vai drenāžas akmentiņu kārtu. Svarīgi, lai orhidejas saknes nekad nesaskartos ar ūdeni. Karstā laikā orhidejas būs pateicīgas par apsmidzināšanu no pulverizatora – tas ir jādara rītos vai pa dienu, lai līdz vakaram augs būtu sauss.

Orhidejas tikai vinnēs,ja telpa būs neliela gaisa plūsma (bet ne spēcīgs caurvējš!). Ja telpā nav labas, dabīgas ventilācijas, tad būtu jāuzstāda un periodiski jāieslēdz vājš elektriskais ventilators. Šīs gaisa plūsmas īpaši svarīgas ir orhidejām-aukstummīlēm (Cymbidium), kurām jāatrodas karstos apstākļos. Izmantojot ventilatoru, neaizmirsti palielināt laistīšanas reizes.

Istabas orhideju mēslojums

Lai orhidejas ziedētu, tām nepieciešams regulārs (vidēji, 1-2 reizes nedēļā) un sabalansēts mēslojums. Vispareizāk ir to iegādāties specializētajos dārzkopības centros un šķaidīt to proporcijās, kas ir norādītas uz iepakojuma (Miltonia šķirnes orhidejām šo proporciju jāsamazina divas reizes).

Ņujorkas Botāniskā dārza speciālisti mēslojumu orhidejām rekomendē atjaukt vienādās proporcijās ar makroelementiem: NPK 20/20/20.

Nemēslo orhidejas ar speciālu mēslojumu, kas domāts citām puķēm vai augiem un to samazini miera un aukstās sezonas periodos.

Mājas orhideju pārstādīšana

Kā signāls tam, ka orhideja ir jāpārstāda, ir pār poda malām pāraugusi zaļā auga daļa (bet ne virs vai pār poda malām izlīdusī sakņu sistēma!) Pārstādīšanu jāveic pēc orhidejas noziedēšanas un tās nelielas atpūtas, pirms vai pašā jauna augšanas perioda sākumā.

Cenšoties nesavainot saknes (dažreiz tamdēļ ir jāpārgriež pods), uzmanīgi izņem orhideju no poda, nopurini no saknēm veco grunti, ar šķērēm nogriez visas nokaltušās vai sapuvušās saknes. Podu jāņem par 1-2 izmēriem lielāku par iepriekšējo, poda apakšējā daļā nedaudz jāieber jauno grunti, uzmanīgi ievieto orhideju un no virspuses pārber ar jauno grunti. Substrātam starp orhidejas saknēm telpa jāaizpilda brīvi. Viegli, bet ne pārlieku blīvi, piespied substrātu.

Nepārklāj ar jauno substrātu orhidejas virsotnīti (augšanas punktu) – tai jābūt atklātai un jāatrodas nedaudz zemāk par podiņa malām. Nedaudz samitrini grunti un uz pāris dienām orhideju novieto ēnainā vietā.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Orhidejas no citām puķēm atšķiras ar valdzinošu skaistumu, fantastisku ziedu formu un krāsu dažādību un neparasti kaprīzu, sarežģīti kopjamu puķu reputāciju. Pēdējais gan nav taisnība, ja katram orhideju veidam tiek radīti dzīves apstākļi, kas ir raksturīgi dabā. Ja tev nav tropu siltumnīcas, neskumsti.

Daudzas orhidejas labi iedzīvosies arī uz tavas istabas palodzes.

Orchidaceae – viens no visizplatītākajiem orhideju veidiem, kas ir sastopams jebkurā planētas daļā, izņemot Antarktīdu. Eksistē tūkstošiem orhideju veidu un vairāk nekā simtiem tūkstošu dabisko un mākslīgo to hibrīdu, kuriem ir dažādas formas, krāsas un izmēri. Lielākajai orhideju daļai dzimtene ir džungļi un dzīvot tās ir spējīgas ļoti ilgi.

Speciālisti orhidejas iedala 3 grupās: sauszemes, epifītiskajās un saprofītiskajās orhidejās.

Epifīti jeb gaisa orhidejas ir visizplatītākā orhideju grupa. Tās dzīvo uz kokiem vai citiem augiem, augšanai nepieciešamās vērtīgās vielas iegūstot no lietus ietekmē sadalījušās koksnes, bet no gaisa iegūstot mitrumu. Tas viss tiek sadabūts pateicoties attīstītajām orhideju gaisa saknēm.

Orhidejām-saprofītiem (vismazākajai orhideju grupai) nav hlorofila un tās pārtiek no citu augu vai dzīvnieku organiskām atliekām. Tām nav zaļu lapu un šīs orhidejas interesē tikai rafinētajiem orhideju kolekcionāriem.

Kā sākt orhideju kolekcionēšanu

Vispirms nosaki kādi tavā mājā ir apstākļi: vai ir saulainas vai noēnotas palodzes un istabas, balkons vai lodžija, siltumnīcas un lapenes, dārzs, kur orhidejas var pavadīt vasaru un to, kāds ir telpu mitruma līmenis un gaisa temperatūra ziemā. Atkarībā no šiem apstākļiem ir jāizvēlas orhidejas.

Cattleya, Dendrobium, Oncidium un Vanda orhideju šķirnes mīl spilgtu gaismu (bet ne tiešos saules starus). Tām patiks rietumu vai austrumu palodzes un arī dienvidu palodzes, ja vien uz tām ir izkliedēta saules gaisma.

Miltonia, Odontoglossum un Cymbidium šķirnes mīl mazāk spilgtu gaismu (tiešos saules starus necieš). Šīm orhidejām ideālas ir vietas, kurās gaisma ir tikai pusdienas garumā.

Phalaenopsis vai Paphiopedilum priekšroku dod izkliedētai, nespilgtai gaismai. Šīm orhidejām patīk apgaismotas telpas, bet ir nedaudz attālinātas no logiem un tiešajiem gaismas avotiem.

Visvieglāk aprūpējamās un vispateicīgākās orhidejas tradicionāli tiek uzskatītas Phalaenopsis un Dendrobium.

Phalaenopsis zied vairākus mēnešus pēc kārtas, dažreiz 2x gadā. Bet ir jāatceras, ka abām šīm orhideju grupām ir simtiem šķirņu, tāpēc galīgo izvēli būs jāveic saskaņā ar ziedu audzētavas darbinieku ieteikumiem vai pārdevēju rekomendācijām, kas izlasāmas uz iepakojuma.

Šķirņu orhidejas parasti ir nedaudz lētākas par hibrīdiem, toties hibrīdi ir izturīgāki pret apkārtējās vides klimatiskajam izmaiņām, vieglāk kopjami un daudz labprātāk un biežāk zied mājas apstākļos.

Kā iegādāties orhidejas

Vispareizāk orhidejas pirkt specializētajās audzētavās. Tajās orhidejas aug ievērojot visus noteikumus un no darbiniekiem var iegūt visu informāciju par orhideju veidu, šķirni un priekšrocībām.

Ja šādas orhideju audzētavas tuvumā nav, ej uz vienkāršu ziedu veikalu, bet šajā procesā būs nepieciešama lielāka tava līdzdalība. Turpmāk runāsim par orhidejām, kas iegādātas veikalā.

Iegādājies tikai ziedošas orhidejas – tā tu zināsi tās krāsu, ziedu formu un sapratīsi, cik spēcīgs ir augs un cik ilgi tas atradās veikalā.

Iesācējiem nerekomendē iegādāties jau noziedējušas orhidejas, kaut arī tām vienmēr ir atlaides. Ziedošu orhideju ziedlapiņām jābūt svaigām, spilgtām un stingrām, veselīgām spilgti zaļām vai sarkanīgi zaļām lapām bez brūniem vai sausiem plankumiem, dzeltenīguma vai vītuma un saknēm ir jābūt bāli-zaļām, gaļīgām un cietām (to var pārbaudīt tikai orhidejām, kuras ir caurspīdīgos podiņos vai šķirnēm, kuras sakņojas ārpus podiņa).

Palūdz, lai tavu orhideju iepako tā, lai ceļā mājup tai nebūtu jācieš no ekstremāliem laika apstākļiem.

Mājās, ja tas ir iespējams, akurāti izvelc orhideju no podiņa un izpēti tās sakņu sistēmu un substrātu. Pārkaltušu substrātu nepieciešams kārtīgi saliet ar ūdeni. Lai jaunajai orhidejai palīdzētu pārciest aklimatizāciju, uz pāris dienām novieto to ēnainā vietā ar labu gaisa ventilāciju. Kad augs ir atkopies, novieto to viņa turpmākajā atrašanās vietā.

P.s. Turpinājums par orhidejām sekos.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ģerānija jeb pelargonija ir cēlusies no Dienvidāfrikas, bet šobrīd pie mums ir populārākā istabas un dārza puķe. Tā brīnišķīgi izskatās gan dzīvoklī, gan ofisā, loga un balkona puķu kastēs, mājas vai vasarnīcas dārza kompozīcijās. Tas ir augs ar pozitīvu enerģiju, mājās rada siltumu un mājīgumu – tieši tāpēc pelargonija gan  tevi , gan tavus tuviniekus un draugus pavada visas dzīves garumā.

Ģerāniju pasaule ir ļoti dažāda. Pie ģerāniju jeb pelargoniju dzimtas attiecas arī tās daudzgadīgās ģerānijas, kuras vari sastapt mežos, pļavās un purvos.

Pelargonija bija un būs cilvēka mīlule Nr.1, jo tā ir viena no visskaistāk ziedošajām istabas puķēm. Pelargonijām ir interesanta un spilgta vēsture, tagadne un pelnīti interesanta nākotne. Nav brīnums, ka pelargonijas mīl  visā pasaulē.  Tās viegli kopt, viegli vairot, tās ilgi zied, to darot lieliem ražīgiem un spilgtiem ziediem. Bez šīm puķēm nav iedomājama praktiski neviena vasaras kompozīcija. Slavenais angļu dārznieks Margery Fish reiz teica tā: „ Ja tu nevari izdomāt, ko stādīt – stādi pelargoniju.” Jebkurā dārzā, mazā vai lielā, tu vienmēr atradīsi šai puķei vietu.
Ir istabas pelargonija, dārza pelargonija, smaržīgā pelargonija un daudzas citas.  

Bet šodienas tēma ir par šo puķu kopšanu un vairošanu ikdienā.

Pelargoniju kopšana

Temperatūra:

Mērena, apmēram 18-20 grādi, ziemā labāk ap 13-15 grādiem, bet ne zemāk par 12. Pelargonijām nepieciešams svaigs gaiss, tāpēc vasaras laikā, ja ir iespēja, nes tās laukā vai uz balkona.

Apgaismojums:

Pelargonijas ir gaismas mīlules, tās ir no tām retajām puķēm, kas labi reaģē uz tiešajiem saules stariem. Tām patīk būt uz dienvidu un rietumu palodzēm. Ja puķei trūks gaismas – lapas un ziedēšana samazināsies.

Laistīšana:

Pavasarī-vasarā pelargonijas laista ļoti ražīgi, zemei vinmēr jābūt maigi miklai. Bet tās necieš pārlieku mitrumu un tā iemesla dēļ var sākt slimot. Lai  sakņu zonā izvairītos no liekas  mitruma uzkrāšanās, podiņā, stādot puķi, veic labu drenāžu. Ziemā laistīšanas ir daudz retākas, apmēram vienu reizi 10 dienās, zemei jābūt apkaltušai.

Mēslojums:

Laistīšana ar mēslojumu notiek puķes aktīvajā augšanas periodā –  no marta līdz augustam, ik pēc 2 nedēļām ar mēslojumu,kas domāts speciāli ziedošām istabas puķēm. Ja mēslojums puķei nepatīk vai tā trūkst , jaunās lapiņas kļūst sīkas. Mēslojuma dozu ņem tik daudz, kā teikts instrukcijā.

Gaisa mitrums:

Pelargonijām nav nepieciešama apsmidzināšana un jebkāda gaisa mitrināšana. Tāpēc šo puķi labāk nenovietot blakus tām, kurām patīk mitrs gaiss un regulāra apsmidzināšana – lai mitrums un ūdens lieku reizi netrāpītu uz pelargonijas lapām.

Pārstādīšana:

Ja nepieciešams, ik pēc diviem gadiem, pavasaros var podiņā nomainīt auga augšējo zemes kārtu, pat bez paša auga pārstādīšanas. Podiņš nedrīkst būt pārāk liels, jo pelargonija labāk zied, ja podiņš ir nedaudz par mazu. Puķe aug un zied iestādīta, praktiski, jebkādā  zemē. Viens no labākajiem zemes maisījuma variantiem šai puķei ir : 1 daļa velēnu zeme, 1 daļa trūdvielu zeme, 1 daļa kūdras zeme un 1 daļa smiltis.

Vairošana:

Vairo pelargoniju ar spraudenīšiem ziemas vai vasaras beigās – tā puķes labāk iesakņojas. Var vairot arī ar sēklām.

Derīgi padomi saimniecēm:

• Ģerānija ar rozā ziediem piesaistot mīlestību, bet baltā pelargonija palielinot auglību.
• Ja pelargonijas lapiņu ieliksi burciņā ar ievārījumu, tad ievārījums nepārklāsies ar pelējuma kārtiņu.
• Pelargonijas eļļu plaši izmanto aromaterapijā. Tā iedarbojas uz psihi kā nomierinoša un garastāvokli uzlabojoša. Tā ir spējīga tikt galā pat ar depresiju. Bez tam, to izmanto apdegumu,    čūlu, rētu un ekzēmu gadījumos. Un vēl – tā palīdzot menopauzes radīto problēmu  un  PMS sindroma gadījumos.
• To izmanto gan kosmētikā, gan aromaterapijā, gan virtuvē, gan ārstniecībā..

Nobeigumā dažas interesantas receptes:

Ģerāniju liķieris

Izmantojamās mērvienības:  

ASV 1 kvarta =0.95 litri
1 tase – 240 ml vai 16 ēdamkarotes

Sastāvdaļas:
1 kvarta brīvi saliktu smaržīgas pelargonijas lapiņu
1 ½ tasīte cukura
¾ tasītes ūdens
1 litrs šņabis

Pagatavošana:
Pelargonijas lapas ievietot 2 litru burkā. Šai receptei labāk der smaržīgā pelargonija ar citrona vai rozes smaržu. Sagatavo sīrupu, uzvārot 1 ½ tasīti cukura un ¾ tasītes ūdens līdz cukurs pilnībā izšķīst un to atdzesē līdz istabas temperatūrai. Šo sīrupu sajaus ar 1 litru šņabja un ar to visu pārlej pelargoniju lapas.  Trauku noliec tumsā uz ne mazāk kā 6 nedēļām. Kad laiks ir pagājis, izfiltrē un pārlej skaistā, pasniegšanai derīgā pudelē. Liķieri var lietot vairāku mēnešu garumā, uzglabājot vēsā, tumšā vietā.

Ģerāniju izmantošana aromaterapijā

Ģerānijas eļļai aromaterapijā ir relaksanta reputācija un tās atslābinošais efekts ir zinātniski pierādīts.
Ģerānijas ēteriskā eļļa aromaterapijā plaši tiek izmantota salikumā ar citām ēteriskajām eļļām.

Lai mazinātu saspringumu un uztraukumu:

10 pilieni ģerānijas ēteriskā eļļa (geranium essential oil), 10 pilieni lavandas ēteriskā eļļa (lavender essential oil),  5 pilieni Vetiveria zizaniodes eļļa.

Psihiski-emocionālā balansa atjaunošanai:

10 pilieni ģerānijas eļļa (geranium essential oil), 10 pilieni muskat-salvijas ēteriskā eļļa (clary sage), 5 pilieni lavandas ēteriskā eļļa (lavender essential oil), 5 pilieni bergamota eļļa (bergamot essential oil) vai greipfrūta eļļa (grapefruit essential oil).

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Iespējams, ka šie padomi tev nebūt nav vajadzīgi, jo tev ir sava dzīves pieredze un tu JAU zini, kas ir vajadzīgs tavām „palodzes luteklītēm” un kas ne.

Bet, tomēr…šovakar parunāsim tieši par puķēm, kas dzīvo mūsu mājā un par to, kādu attieksmi no mums tās vēlas sagaidīt vēlajos rudens un ziemas mēnešos.

Ziemas periodā istabas augiem ir nepieciešams pilnīgs miers, jo tie atpūšas no karstās vasaras un ziedēšanas. Augiem šis periods ir domāts spēku atjaunošanai, lai sagaidītu nākamo pavasari.
Sākot ar oktobri, mūsu istabas augi liekas kaprīzāki un vārgāki. Ir sajūta, ka tie skumst gan bezkrāsainās ainavas dēļ, kas ir aiz loga, gan dēļ ilgajiem lietiem un vēja brāzmām. Skumst pēc vasaras saules un siltā, vēlā saules rieta. Un tāda sajūta, ka arī dušas procedūru tie sagaida bez jebkādas sajūsmas…

Tas ir likumsakarīgi. Pat tālajās tropu zemēs ir ziema, kad augi atpūšas. Tad ko var gribēt, ja pie mums ir tik mainīgs klimats, gaisu sausinošie apkures periodi un nepilnīgs apgaismojums.

Lai augiem laicīgi palīdzētu adaptēties un pielāgoties ziemas periodam jau līdz aukstumiem, būtu jāpasāk regulāras rūdīšanās procedūras. Vispirms, kas jāizdara – ir jāsamazina laistīšanas reizes, pārejot uz 3 x nedēļā ik rīta laistīšanām. Un tad pakāpeniski samazini laistīšanas reizes līdz vienai reizei nedēļā ( no rīta vai dienā ). Vienmēr nolej ūdeni, kas uzkrājas trauciņā zem poda! Tas jādara tamdēļ, lai nesāktu pūt auga saknītes.
Lai saprastu vai augam nepieciešama laistīšana, dažu cm dziļumā iedur poda zemē koka kociņu. Ja zeme ir mikla augstāk par 1 cm, augs nav jālaista.
Īpaša uzmanība jāpievērš laistāmā ūdens temperatūrai. Tai nav jābūt siltākai par istabas temperatūru. Pretējā gadījumā augs sāks „mosties” un aktīvi augt, bet miera periodā tas nav vēlams.

Jau ar septembra mēnesi bija jāpārtrauc arī mēslošanas tūres.

Ja tu ievēro, ka puķu poda augsne atdalās no poda malām un auga lapas sāk kalst un krist nost, bet tu zini,ka augu laisti regulāri, pievērs uzmanību augsnes blīvumam un kvalitātei. Iespējams, augs sen nav pārstādīts vai traukā ir ielikts pārāk daudz keramzīta. Iemesls var būt arī pārlieku lielais gaisa sausums.

Centies savus augus apsmidzināt regulāri. Istabā var novietot jonizatoru vai uz radiatoriem vienkārši uzklāt mitru, frotē dvieli. Lietainās bezvēja dienās to nedari, jo istabas mitrums palielinās arī bez tā. „Glābšanas teritorija” no sausā gaisa varētu būt virtuves zona, jo tajā gaiss vienmēr ir mitrāks.

Mainot liešanas reižu skaitu, nemaini tās kvalitāti. Miera periodā nekādā gadījumā neapsmidzini un nelaisti augus ar krānūdeni. Ja ūdens ir pārak auksts, tas augiem var izsaukt stresu un tas pārsaldēs saknītes un zemi. Pie tam, šādu ūdeni auga saknītes uzņem ļoti nelabprāt. Bet no pārlieku lielās ūdens sārmainības augi var nomest lapas. Ja tu nepaspēji ūdeni nostādināt, uz 2 litriem lejamā ūdens daudzuma ieber tajā 1 tējkaroti sodas – tādejādi tu neitralizēsi lejamo ūdeni.

Netiek rekomendēts laistīt augus ar atdzesētu vārītu ūdeni, jo tajā absolūti nav gaisa.

Vēl ziemas laikā centies savus zaļos mīluļus pasargāt no aukstuma un caurvēja. Uz telpu vēdināšanas laiku augus labāk ienes citā telpā.

Puķu veikalā iegādātās ziedošās ciklamenes, Ziemassvētku kaktusi, prīmulas, azālijas, jātur ir gaismā un katru dienu jāapsmidzina. Tropu izcelsmes augi tādi kā: senpolijas un orhidejas augt un ziedēt turpinās, tāpēc tām būtu vēlama regulāra laistīšana, apsmidzināšana ar siltu ūdeni un papildus apgaismojums.

Gaismas mīlošie augi: rozes , gerānijas, fuksijas mīl , ja ziemā tām šad tad ieslēdz dienas papildapgaismojumu. Kaktusi, Amerikas agave, aloja, sansevjēra, hlorofitums brīnišķīgi pārziemos arī uz tavas palodzes. Tām optimālā temperatūra būs +18 – +22 grādi.
Bet tādi ēnmīļi kā papardes, monsteras utt. labāk jutīsies otrajā plānā – logu tuvumā, uz podestiem un galdiņiem.

Savukārt, lauru koku, buksi, mirti un efeju ziemas periodā labāk ir ienest vēsākā telpā, kur temperatūra nepārsniedz +10 – +12 grādus. Laistīt tās nepieciešams reti, tikai tad, kad ir izkaltusi zemes augšējā kārtiņa.

Uz tikšanos tepatās,

Aija