Pirms pāris dienām atgriezos no Pēteburgas.

Pastāstīšu par trim vietām, kuras būtu jāredz katram dārzmīlim, puķmīlim – gan kā speciālistam, gan kā  vienkārši interesentam.

Ermitāžas gaisa dārzi

Šī dārza apskati būs jāplāno kopā ar Ermitāžas apmeklējumu, jo tas atrodas uz šīs ēkas jumta. Blokādes laikā šai dārzā muzeja darbinieki audzēja dārzeņus uzturam. Būs jāpērk ieejas biļete. Tiek šķiroti cilvēki – ārzemniekos un Krievijas, Baltkrievijas pilsoņos. Atlase ir nopietna, pie kasēm jāsagatavo pase…bet, ja Krievijas pases nav, vari iet pie biļešu automāta un mierīgu sirdi maksāt ārzemniekiem paredzētos 400 rubļus (60 rubļi – 1 lats)…

Skaties:

Šis dārzs ir pavisam ‘’svaigs’’. Atjaunots ar vēsturisku precizitāti.

Dārzs – regulārais. Ar skulptūrām, strūklakām.

Izcili izvēlēti augi. Vienkārši, izturīgi, bet tai pašā laikā – efektīgi.

Labi šie dārzi ir pieejami un apskatāmi no Paviljona zāles. Un, protams, izstaigā Ermitāžu! Gleznas, pils interjers, skulptūras – acu bauda garantēta!

Vasaras dārzs

Atrodas Ņevas krastā, blakus Marsa laukumam un netālu no Ermitāžas. Kas šai dārzā īpašs? Tas ir nesen atjaunots /2012/, atjaunošana veikta ļoti labi, korekti, profesionāli. Tajā ne tikai atjaunotas esošās būves strūklakas un paviljoni, bet, izpētot arhīvu materiālus, dārzs atjaunots tā, kā to bija iecerējis Pēteris I, jo tieši viņš arī dārzam izvēlējās vietu, augus un uzzīmēja pirmās skices.

Pēc Pētera I idejas tam bija jāaizņem aptuveni trīs reizes lielāka platība kā pašlaik, tajā vajadzēja atrasties (un arī atradās) ap 250 itāļu tēlniecības darbiem, alejām un paviljoniem.

1777. gada lielie plūdi dārzu gandrīz pilnībā nopostīja. Tad jau valdīja Katrīna II, kuras gaume un redzējums bija nedaudz piezemētāks. Veicot dārza sakopšanas darbus pēc plūdiem, daudziem elementiem viņa neredzēja jēgu un tos lika vienkārši likvidēt…

Vasaras dārza daļa – Sarkanais dārzs. Tajā tika audzētas aptiekas zālītes un pārtikā izmantojami dārzeņi.

No kreisās – bitenes, salāti, meža zemenes.

Skaists ir šis dārzs. Tas ir labi uzturēts un aprūpēts. Ieeja tajā ir bezmaksas (kas, patiesībā Pēterburgā ir retums).

Pēterhofa

Pat neskatoties uz to, ka šis pils un parka ansamblis ir slavens visā pasaulē un gan jau, ka par to kaut kas būs dzirdēts…es atkārtošos – TAS IR JĀREDZ! Skaties:

Kā tad viss sākās? Žans Batista Leblons 1717. gadā Pēterim I parādīja savu strūklaku plānu un izstāstīja savu ieceri. Imperatoram tas iepatikās, kaut arī viņš aktīvi iesaistījās tā pārveidošanā , imperators paliek imperators. To arī var saukt par parka sākumu. Pašlaik lejas parka apmeklējums ir maksas pasākums.

Arī te cilvēki tiek šķiroti – ārzemniekos un Krievijas un Baltkrievijas pilsoņos. Ieejas biļešu cenu atšķirība vairāk kā uz pusi. Ja vari bez akcenta skaidri un saprotami paprasīt ieejas biļeti krieviski, visticamāk, to arī saņemsi un pasi neviens neprasīs. Ārzemniekam – 300 rubļi, Krievijas pilsonim – 100 rubļi.

Pēterhofas lepnums, neapšaubāmi ir Lielā kaskāde. Visas strūklakas darbojas uz pašteces principa vēl līdz šim brīdim. Ūdeni tās ņem no augšas dīķiem un Ropšas kalnu pazemes avotiem.

Romas strūklakas. Arī šeit apstādījumiem izvēlēti vienkārši, viegli kopjami, bet nenoliedzami efektīgi augi. Regulārais ziedu ornaments no leduspuķēm. Akcentam dienziedes, astilbes. Ziemzaļo grupu pārstāv cirptas tūjas un bukši.

Kur tad bez slavenajām ‘’Joku strūklakām’’.

Uz Pēterhofu var braukt ar kuģīti ‘’Meteors’’ – iekāpšana tieši pie Ziemas pils, bet var braukt ar maršruta autobusiņu no metrostacijas ‘’Avtovo’’. Ar busiņu būs ekonomiskāk. Es braucu ar busiņu uz parku, bet ar kuģīti atpakaļ. Kuģīša brauciena cena uz vienu pusi ir 400 rubļi.

Strūklaka ‘’ Piramīda’’. Tā ir ar ūdeni visbagātākā strūklaka Pēterhofā. Vienā sekundē tai caurplūst 80 litri ūdens.

Tās bija trīs skaistas vietas – pilnas saules, ziedu un vasaras. Braucot uz Pēterburgu satraucos, jo biju mājās aizmirsusi lietussargu…domāju – salīšu, nosalšu, Ziemeļu Venēcija . Bet pagājušajā nedēļā Pēterburgā tika pārspēti vairāku desmitgažu karstuma rekordi…ir diezgan efektīgi iet pa Ņevas prospektu +32^o C, tā ka – nesaliju, apdedzinājos saulē un sasmēlos skaistumu Pēterburgas parku koku paēnā!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

P.s. Vēl vairāk par šo brīnišķīgo ceļojumu lasi Vinetas personīgajā blogā.