Ir īpašības, kuras cilvēku uzmanību pievērš daudz vairāk, nekā mūsu āriene. Pie tam, tās palīdz saglabāt attiecības un padarīt tās vēl laimīgākas.

Prasme klausīties.

Sarunāties mīl gandrīz visi, bet klausīties – tikai daži. Ja tu kaut reizi ar tādu cilvēku esi kontaktējusies, tu sapratīsi, kas ar to tiek domāts. Kad tavas runas laikā cilvēks negaida savu rindu, lai varētu parunāt viņš, nepāršķir savā prātā gadījumus, kurus varētu iestarpināt. Sarunu var uzturēt, pat neklausoties tajā, tas nav grūti – māj ar galvu, saki „aga” un neskaties savā telefonā. Bet klausīties – tā ir vesela māksla, un to cilvēki jūt un vērtē vienmēr. Ar tādiem cilvēkiem tiešām gribas sarunāties.

Kā attīstīt prasmi klausīties?

Centies koncentrēties uz to, ko runā tavs sarunu biedrs un nenovērs uzmanību uz savām domām. Esi ieinteresēta tajā, ko otrs runā, bet, ja nekādi neizdodas – kamdēļ tad vispār sarunāties?

Prasme būt spontānai.

Ir cilvēki, kas mīl pilnīgu spontanitāti savās darbībās, savukārt, citi priekšroku dod pastāvībai un drošības sajūtai. Bet jebkurā gadījumā bez spontanitātes, fantāzijas un neparedzētiem „gājieniem” būs garlaicīgi. Vienkārši tāpat, bez jebkāda iemesla, piedāvāt aiziet uz restorānu (it sevišķi, ja tas vairs nav iemīlēšanās periods), vienkārši tāpat vien uzdziedāt, kad ir labs garastāvoklis, piedāvāt iemācīties kādu deju vai brīvdienās aizbraukt kaut kur pie dabas.

Kā sevī attīstīt spontanitāti?

Biežāk ieklausies sevī, ko vēlies tieši tu. Pagaidām nav svarīgi vai tavus centienus kāds novērtēs – galvenais, lai parādītos jebkādas vēlmes tevī.

Prast darīt kaut ko labi.

Nav svarīgi, kas šī prasme būtu – labi vadīt automašīnu, virtuozi spēlēt ģitāru vai prast sarunāties 3 svešvalodās. Cilvēki vienmēr ir sajūsmā par svešām prasmēm, lai vai kādas tās būtu.

Kā to iemācīties?

Vienkārši atrodi sev iemīļotu nodarbi un slīpē prasmi līdz pat pilnībai. Starp citu, ja tev šobrīd nav ģimenes, ja esi viena, tas palīdzēs tev satikt jaunus paziņas – tiklīdz tu iedziļināsies savā iemīļotajā nodarbē un aizmirsīsi par vēlmi uzsākt attiecības, tās brīnumainā veidā tavā dzīvē parādīsies pašas no sevis.

Būt apmierinātai ar to, kas tev pieder.

Cilvēki, kuri apmierināti ar to, kas viņiem jau pieder, ir pievilcīgāki, nekā tie, kas pastāvīgi sūkstās un mokās no tā, ka viņiem kaut kā trūkst. Ja tu esi apmierināta ar savu ārējo izskatu, tu izskaties daudz pievilcīgāka, nekā tad, ja sevi uzskatīsi par „resnu….”. Ja esi apmierināta ar savu darbu, neviens tevi nenosauks par neveiksminieci.

Kā iemācīties būt apmierinātai ar to, kas tev ir?

Jā, tas nav tik vienkārši, bet iespējami. Vispirms jau būtu jāpārstāj sevi salīdzināt ar citiem, bet pēc tam jāatrod to, kas tavā dzīvē ir labs vai ir izdevies un izjust par to pateicību.

It visā jābūt mēra sajūtai.

Ja tu ievēro diētu un centies ēst vairāk dārzeņus, tas ir brīnišķīgi, bet ja tu „kompostrē smadzenes” picērijas darbiniekiem, pieprasot tev pagatavot picu bez mīklas, tas jau ir pavisam kaut kas cits. Tas attiecas uz visiem taviem principiem – it visā ir jābūt mēra sajūtai, bet slimīga atkarība nevienu nepriecēs.

Kā atbrīvoties no pārāk spēcīgas pieķeršanās?

Vispirms jau ir jāsaprot vai tev tādas ir. Tāpēc pajautā labākajiem draugiem vai tuviniekiem – lai godīgi pasaka, ko viņi šai sakarā domā. Visdrīzāk, viņi par to tev jau ir teikuši agrāk, tikai tu tam neesi pievērsusi uzmanību.

Būt īstai un patiesai.

Var līdz bezgalībai izdomāt sev falšus tēlus, slēpties aiz tiem un pat iejusties tajos, bet cilvēki šo falšu jūt vienmēr, un ciena un vērtē īstas personības. Tas nenozīmē, ka tev jābūt prastai. Tas nozīmē, ka tu neslēp savas jūtas un nepietēlo. Tu atklāti smaidi un smejies un nekautrējies no savām vēlmēm.

Kā būt īstai?

Apjaust, kas tavā tēlā ir maska (dažreiz tas nemaz nav tik vienkārši), saprast, kamdēļ tu to esi uzvilkusi un mainīt attieksmi pret sevi.

Spēja iziet uz kompromisu.

Prasme iziet uz kompromisu, bet galvenais – vēlme to atrast, tā ir pazīme, ka cilvēks ir gatavs ilgstošām un laimīgām attiecībām. Ja tu kompromisu nemeklē, bet liec partnerim it visā pakļauties sev, tas nozīmē, ka tu viņu necieni un agri vai vēlu tas viņam apniks. Ja ir otrādi, un vienmēr pakļaujies un piekāpies tu, apniks tev – ilgs klusēšanas periods beigsies ar sprādzienu un tu pati šādas attiecības pārtrauksi.

Ko tad darīt?

Vienmēr sevi iedomājies tā otrā cilvēka vietā. Piemēram, tu strādā mājās un pēc darba, lai izkustinātu kājas un rokas, vēlies pastaigāties vai nodarboties ar kādu aktīvu sporta veidu. Bet tavs vīrs ir visu dienu pavadījis uz kājām un viņam vispār nekādas aktivitātes šovakar vairs negribas. Skandāla vietā pamēģini viņa vietā iedomāties sevi…

Rūpes.

Gandrīz visi cilvēki mīl, ja par viņiem rūpējas (protams, bez fanātisma). Tā ir iespēja bez vārdiem pateikt „es tevi mīlu”, „tu neesi man vienaldzīgs”. Kad cilvēks skumst, pajautāt, kas noticis vai uzklausīt visas problēmas. Ja cilvēks saslimis, rūpēties par viņu tā, kā to darītu viņa vecāki. Vai vienkārši nopirkt viņam iemīļoto gardumu – tāpat vien, tad, kad tevi neviens par to nelūdz.

Kā iemācīties rūpēties par citiem?

Ja esi pieradusi domāt tikai par sevi, nebūs viegli sākt rūpēties par citiem. Bet, ja pret otru cilvēku izturēsies ar maigumu, tad nebūs nemaz tik grūti izdomāt, kā viņam palīdzēt vai ar ko viņu pārsteigt.

Humora izjūta.

Jautrus cilvēkus mīl visi, jo viņi uzlādē ar pozitīvismu, viņiem vienmēr gribas atrasties blakus. Patiesībā, humora izjūta ir gandrīz visiem, tikai bieži vien tā nesakrīt – smieklīgas liekas dažādas lietas. Bet tas jau ir atkarīgs no audzināšanas, vides un citiem faktoriem. Jebkurā gadījumā, ar cilvēku, kurš biežāk smaida nevis ir sadrūmis un labprāt arī pasmiesies, kontaktēties un būt blakus ir daudz patīkamāk.

Kā attīstīt humora izjūtu?

Nekā. Tā tev jau ir. Varbūt tu vienkārši kautrējies jokot mazāk pazīstamu cilvēku kompānijā vai savu humora izjūtu uzskati par dīvainu. Tas nav tik svarīgi – ja tu nekautrējies būt tāda kāda esi, cilvēki tevi pieņems tādu, kāda tu esi.

Būt stiprai.

Šī īpašība tiek vērtēta ne tikai vīriešos, bet arī sievietēs. Neviens nevēlas sev blakus redzēt čīkstuli, kas nespēj tikt galā ar savām problēmām, nemaz nerunājot par spēju palīdzēt vai atbalstīt grūtā situācijā.

Kā šo iekšējo spēku sevī attīstīt?

Tas ir ilgs pilnveidošanās ceļš, kad tu nolem par grūtībām vairs nesūkstīties un visas savas problēmas uztvert, kā aizraujošus kvestus, kurus vienkārši ir jāizpilda.

Publikācijas avots: liwli.ru

Uz tikšanos tepatās,

Aija