Kad Arizonas dzīvnieku patversmes darbinieki saskārās ar brīvu roku trūkumu, lai parūpētos par jaundzimušajiem kaķēniem, viņi izdomāja kaut ko neparastu: piedāvāt šo uzdevumu veco ļaužu pansionāta iemītniekiem.

„Tas var likties dīvaini,- stāsta pansionāta direktore, – piedāvāt rūpēties par kaķēniem cilvēkiem, kuri ar grūtībām rūpējas par sevi. Bet ir prasmes, emocijas un vajadzības, kuras ar demenci un Alcheimera slimību neizzūd. Vēlēšanās dāvāt mīlestību un to saņemt ir kopā ar viņiem līdz galam.”

Šī ideja pieder veselības dienesta direktorei Rebecca Hamilton. Viņa ievēroja, ka rūpes par kaķiem  viņai pašai sniedz daudz prieka un laimes, un saprata, ka šajā pieredzē ir jādalās arī ar vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Šī iniciatīva izrādījās veiksmīga, jo gan sirmgalvju, gan kaķēnu kopējais stāvoklis ievērojami uzlabojās.

“Kaķēni deva mums iespēju vēlreiz sajust to, kas mīt katrā cilvēkā – mīlestību, maigumu, rūpes un līdzjūtību.”

Vecīši ļoti labprāt rūpējās par kaķēniem, savukārt, kaķēni „maksāja” viņiem ar mīlestību un pateicību.

Cik brīnišķīga ideja! Varbūt arī pie mums, Latvijā, šāds projekts būtu realizējams?

Uz tikšanos tepatās,

Aija