Nika Vuičiča (Nick Vuychich) dzīve ir līdzīga mītam – skaistam, pamācošam, bet nereālam, neticamam stāstam. Iedomājies, zēns, kas piedzimis bez rokām un kājām, 31 gada vecumā ir pasaulslavens motivators, laimīgs vīrs un tēvs. Viņš ir apceļojis pusi pasaules. Viņš ir uzstājies stadionā ar 110 000 skatītāju auditoriju. Vai tā var būt?

Var. Ja katru dienu mēs veiktu mazu varoņdarbu. Šodien – par 12 Nika Vuičiča varoņdarbiem, pateicoties kuriem, viņa atvērtajā smaidā var izlasīt patiesu „Esmu laimīgs!”.

Dzimšana.

Viens no labākajiem veidiem atbrīvoties no pagātnes sāpēm – tās aizstāt ar pateicību.

1982.gada 4.decembris. Duškas Voičičas dzemdības. Nupat, tūlīt pasaulē nāks pirmdzimtais. Arī vīrs, Boriss Voičičs piedalās dzemdībās. Parādījās plecs. Boriss nobāl un iziet no dzemdību telpas laukā. Pēc brīža pie viņa pienāk ārsts. „Dakter, manam dēlam nav rokas?” – pajautāja Boriss. „Nē. Jūsu dēlam nav ne roku, ne kāju” – atbildēja ārsts.

Nikolasa (vārds, kuru deva Nikam) vecāki neko nezināja par „Tetra-Amelija” sindromu. Viņi nezināja kā apieties ar jaundzimušo, kuram nav ne rociņu, ne kājiņu. Pamazām Nika vecāki pierada, pieņēma un iemīlēja dēlu tādu, kāds viņš ir.

Bērnība. Neveiksme – tas ir ceļš uz meistarību.

Šķiņķa gabaliņš (angliski: ham) – tādu iesauku Niks deva savai vienīgajai sava ķermeņa ekstremitātes daļiņai.Tas ir līdzīgs diviem saaugušiem pirkstiem, kurš pēc tam tas ķirurģiskā ceļā tika sadalīts.

Bet Niks uzskata, ka tas nemaz nav tik slikti. Viņš ar to iemācījās rakstīt ar pildspalvu, uz datora (43 vārdi minūtē), vadīt savus elektro-ratiņus, atgrūsties uz skeitborda.

Ne viss un ne uzreiz izdevās. Bet, kad pienāca laiks, Niks devās uz parastu skolu, gluži tāpat, kā viņa vienaudži.

Izmisums.

Kad jums gribēsies atteikties no sava sapņa, piespiediet sevi strādāt vēl vienu dienu, vai nedēļu, mēnesi vai pat vienu gadu. Jūs būsiet pārsteigti par to, kas notiks, kad jūs nepadosieties.

“Tu neko neproti!”, “Mēs negribam ar tevi draudzēties!”, “Tu neesi nekas!” – katru dienu Niks šos vārdus dzirdēja skolā.

Notika fokusa nobīde: viņš vairs nelepojās ar to, ko bija iemācījies, viņš ieciklējās uz to, ko nekad nevarēs izdarīt. Apskaut sievu, paņemt rokās bērnu…

Reiz Niks palūdza mammai, lai viņu aiznes uz vannas istabu. Ar nomācošo domu galvā „Kāpēc es?!” zēns gribēja izdarīt pašnāvību.

„Viņi to nav pelnījuši” – 10-gadīgais Niks saprata, ka nespēj tā rīkoties ar saviem vecākiem, kuri viņu ļoti mīl. Pašnāvība – tas ir netaisnīgi. Netaisnīgi pret saviem tuviniekiem.

Pašidentifikācija.

Jūsu identitāti nevar noteikt svešu cilvēku vārdi un darbi. „Kas ar tevi notika?” – kamēr Niks nekļuva pasaulslavens, tas bija viņam visbiežāk uzdotais jautājums.

Redzot vīrieti bez rokām un kājām, cilvēki savu šoku neslēpa. Šķībi skatieni, čuksti aiz muguras, smīni – Nikam uz visu atbilde bija smaids. “Viss cigarešu dēļ” – viņš atbildēja īpaši jūtīgajiem. Un ar bērniem jokojās: “Es vienkārši savā istabā neuzturēju kārtību…”.

Humors.

Smejieties cik vien var vairāk. Katra cilvēka dzīvē ir dienas, kad nepatikšanas un grūtības lejas kā no pārpilnības raga. Nelādējiet ciešanas un pārbaudījumus. Esiet pateicīgi dzīvei par to, ka tā dod jums iespēju mācīties un attīstīties. Humora izjūta šajā visā palīdzēs.

Niks ir lielisks jokdaris. Nav roku un kāju? Dzīve viņu “izjokoja”, tad kāpēc gan nepasmieties par viņu?

Reiz Niks ietērpās pilota formā un ar aviokompānijas atļauju, sagaidīja pasažierus nosēšanās brīdī ar vārdiem: “Šodien mēs izmēģinājām jaunu lidmašīnu kontroles tehnoloģiju … un es esmu jūsu pilots.”

Cilvēki, kuri Niku Voičiču pazīst personīgi, saka, ka viņam ir lieliska humora izjūta. Un šī īpašība, kā zināms, pret sevi žēlumu izslēdz.

Talants.

Ja jūs esat dziļi nelaimīgs, tātad jūs nedzīvojat savu dzīvi. Jūsu talanti tiek izmantoti ne tiem mērķiem.

Nikam ir divas augstākās izglītības: grāmatvedības un finanšu plānošanas. Viņš ir veiksmīgs motivators un uzņēmējs. Bet viņa galvenais talants – spēja pārliecināt. It īpaši caur mākslu.

Pirmās Nika grāmatas nosaukums „Dzīve bez ierobežojumiem: Iedvesma absurdi labai dzīvei” ( tulkota 30 valodās, 2012.gadā izdota arī krievu valodā). 2009.gadā viņš tēloja galveno lomu īsmetrāžas filmā „Taureņu cirks” Tas ir stāsts par dzīves jēgu.

Noskatīties filmu >>>.

Sports.

Nav iespējams strīdēties ar to, ka neprāts ir ģēnijs: ikviens, kurš ir gatavs uzņemties risku, citu acīs ir neprātīgais vai arī ģēnijs. “Trakais” – daudzi cilvēki domā, skatoties uz Niku, kad viņš sērfošanas laikā meklē vilni vai lec ar izpletni.

“Es sapratu, ka fiziskais atšķirīgums ierobežo mani tikai tādā mērā, kādā es ierobežoju sevi pats” – reiz sev atzinās Niks un vairs sevi ne ar ko neierobežoja.

Niks spēlē futbolu, tenisu, labi peld.

Motivācija.

Uztveriet attieksmi pret pasauli, kā tālvadības pulti. Ja programma, kuru skatāties, jums nepatīk, jūs vienkārši paķerat pulti un pārslēdzat televizoru uz citu programmu. Tieši tāpat arī ar attieksmi pret dzīvi: ja jūs esat neapmierināts ar rezultātu, mainiet pieeju neatkarīgi no tā, ar kādu problēmu jūs saskaraties.

19 gadu vecumā Niks tika uzaicināts uzstāties studentu priekšā universitātē, kurā viņš mācījās. Niks piekrita: izgāja un īsi pastāstīja par sevi. Daudzi cilvēki raudāja, bet viena meitene uzkāpa uz skatuves un apskāva viņu.

Jauneklis saprata – uzstāšanās ir viņa aicinājums.

Niks Vujčičs ir pabijis 45 valstīs, ticies ar septiņiem prezidentiem, uzstājies tūkstošu auditorijas priekšā. Katru dienu viņš saņem vairākus desmitus ielūgumu uzstāties. Kāpēc cilvēki vēlas dzirdēt viņu?

Tāpēc, ka viņa uzstāšanās nebeidzas banāli: “Tev ir problēmas? Bet tu skaties uz mani – ne roku, ne kāju, lūk, kam ir problēmas! “

Niks saprot, ka ciešanas nevar salīdzināt, katram ir sava sāpe, un nemēģina cilvēkus uzmundrināt, sakot, “salīdzinot ar mani, jums nemaz nav tik slikti.” Viņš vienkārši ar viņiem sarunājas.

Apskāvieni.

„Man nav roku, un, kad apskauj, tu piespiedies tieši pie sirds. Tas ir brīnišķīgi!”

Niks atzīstas, ka, par cik viņš ir dzimis bez rokām, viņš nekad pēc tām neskumst. Vienīgais, kā viņam trūkst, ir rokasspiediens. Viņš ne ar vienu nevar sarokoties.

Bet viņš atrada izeju. Niks apskauj cilvēkus… ar sirdi. Reiz viņš sarīkoja pat apskāvienu maratonu – 1749 cilvēkus vienas dienas laikā viņš apskāva ar sirdi.

Mīlestība.

Ja jūs esat atvērti mīlestībai, mīlestība atnāks. Ja jūs ierobežosiet savu sirdi ar augstu sienu, mīlestības nebūs.

Viņi iepazinās 2010.gada 11.aprīlī. Skaistulei Kanae Miyahara tobrīd bija draugs, bet Nikam nebija ne roku, ne kāju. Tā nebija mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Tā bija vienkārši mīlestība. Īsta, dziļa.

2012.gada 12.februāris – Nika un Kanae kāzas. Viss kā tam jābūt: balta kleita, smokings un medusmēnesis Havaju salās.

Ģimene.

Jūs nevarat dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, ja katru jūsu lēmumu nosaka bailes. Bailes neļaus jums virzīties uz priekšu un traucēs kļūt par to, par ko jūs vēlaties. Bet tas ir tikai noskaņojums, sajūtas. Bailes nav reālas! “Tetra-Amelia” sindroms iedzimst. Nikam nebija bail.

2013.gada 14. februāris: Kanae un Nikam piedzimst dēls – Kiyoshi James Vujcic.

Cerība.

Visas labās lietas dzīvē sākas tieši ar cerību.

Nick Vujčičs – cilvēks bez rokām un kājām. Nick Vujčičs – cilvēks, kurš tic brīnumiem. Viņa drēbju skapī stāv kurpju pāris. Tā … visādam gadījumam. Jo, galu galā, dzīvē taču vienmēr ir vieta kaut kam vairāk.

„Problēma ir tajā, ka, ja cilvēks neatbilst mūsu iedomātajam ideālajam partnerim, mēs bieži vien nedodam viņam pat iespēju. Es domāju, ka tā ir kļūda. Mums vajadzētu būt atvērtiem jaunām tikšanām ar tiem, kuri vēlas iepazīt mūs. Šī filozofija palīdzēs mums atrast ja ne dzīves partneri, tad daudz draugu. Un starp viņiem jūs, noteikti atradīsiet cilvēku, kuru varēsiet iemīlēt.”

Šis ir manis tulkots fragments no Nika otrās grāmatas krievu valodā ”Любовь без границ. Путь к потрясающе счастливой любви”.

Šī grāmata iedvesmos tos lasītājus, kuri vēlas atrast mīlestību un izveidot ciešas attiecības.

To izlasīt vari šajā vietnē >>>.

Sekojiet Nikam arī FaceBook.  Un šis ir Nika blogs. Meklējiet Niku arī youtube.com.

Uz tikšanos tepatās,

Aija