Šorīt, atverot „MIERAM TUVU” 2018.gada augusta izdevumu, un, izlasot šodienai, 12.augustam veltītās lūgšanas un visus pārējos brīnišķīgos ierakstus, mana iekšējā balss neliek mieru un liek man jums dot iespēju izlasīt kaut vai nelielu fragmentu no priestera A. Jerumaņa šai dienā veltītā komentāra. Es ceru, ka „Mieram Tuvu” veidotāji nebūs pret to.

Aija no buduars.lv

„Jau rīt, 13.augustā, noslēgsies Simtgades svētceļojums ap Latviju. Būs aizvadītas 100 dienas lūgšanā, ejot apkārt Latvijai, pateicoties par Dieva doto dāvanu – mūsu zemi, valsti un valodu.

Svētceļojums ir lūgšanas laiks un upura laiks, kad mēs mācāmies nezaudēt drosmi un cerību, un justies atbildīgi par savu tēvzemi, arī saskaroties ar šodienas izaicinājumiem. Simtgades svētceļojums liek domāt par to, ka pat Latvijas himnā mūsu tēvzeme ir uzticēta Dievam. Tā to gribēja mūsu valsts dibinātāji. To nedrīkstam aizmirst arī šodien – Latvijas himna pēc būtības ir lūgšana par Latvijas dēliem un meitām.

Šogad svinot simtgadi kopš Latvijas dibināšanas, uzticēsim Dievam Aglonā mūsu Māras zemi, Terra Mariana, lai mēs jau trīsdesmit gadus, ceļot Latviju no jauna, neaizmirstam Dievu. Atcerēsimies, ka Dievs ir bijis ļoti nozīmīgs Latvijas dibinātājiem un mūsu tēviem un mātēm, kas cīnījās par savu neatkarību 1918.gadā, par to, lai latviešiem virs šīs zemes būtu savs stūrītis, kur brīvi dzīvot un kopt savu kultūru.

Atcerēsimies arī, ka komunisma vajāšanas laikā, kad Latvija smaka zem padomju okupācijas spiediena, pat Dieva atmiņu gribēja izdzēst. Šodien mēs daudz ko pārāk ātri aizmirstam un domājam uzcelt jaunu Latviju, atstājot novārtā tās garīgos pamatus. Tas neizdosies! Neveidosim brīvu Latviju bez Dieva. Ieklausīsimies savas sirdsapziņas balsī, labākajā mūsu sirds daļā, un, saliekot rokas kopā, lūgsim: „Dievs, svētī Latviju, pasargā mūsu ārējo un iekšējo brīvību, palīdzi mums paturēt ticību, mīlestību un cerību!”

Priesteris Andris Marija Jerumanis