Vēl šo augu pazīst arī kā Daugavas vizbuli, jo galvenā sugas izplatība ir tieši Daugavas ielejā.

Reizēm šie augi ar baltajiem ziediem sastopami arī citur Latvijā. Vienīgi Kurzemē savvaļā meža vizbuli, visticamāk, nevarēs atrast, jo Latviju šķērso sugas izplatības areāla rietumu robeža. Tas aug galvenokārt valsts austrumu daļā.

Meža vizbulim piemērotas sausas, kaļķainas augsnes, tāpēc to var redzēt skrajos priežu mežos, mežmalās un pļavās Daugavas krastu dolomītu atsegumu tuvumā. Šī auga liktenis ir cieši savijies ar Daugavas likteni.

Botāniskais anemones vārds ir cēlies no grieķu valodas vārda „anemos”, kas nozīmē – vējš. Ziedi šūpojas pie vismazākās vēja pūsmas.

Bet kur tad bez romiešiem – kā stāsta leģenda, romiešu dieves Floras galmā ir dzīvojusi nimfa Anemona. To apmānījis un iemīlējis Floras vīrs, vēju pavēlnieks Zefīrs. Lai atriebtos, Flora pārvērtusi nimfu par ziedu – anemoni. Kopš tā laika agros pavasaros Anemone izdaiļo dārzus, un notrīs ikreiz, kad vējš to, garām skrienot, samīļo.

Un vēl runā, ka Anemone ir nevainības un uzticības simbols.

Anemones ir izcili dārza augi, tie ir mazprasīgi un ļoti viegli kopjami. Tās var augt gan saulē, gan pusēnā. Piecieš, ja jāaug zālājā (līdzīgi kā sniegpulksteņi un krokusi). Anemones pavairo dalot, bet ja tām vieta iepatikusies, nekāda dalīšana nav nepieciešama. Gluži otrādi, ar šo puķi, tad jāmēģina vienoties par savas teritorijas ievērošanu….Labi izskatīsies stādījums grupās jauktā puķu dobē. Anemonēm būs piemērotas arī apmales starp augsnes sedzējiem un ziedošiem zema auguma augiem.

Stādi savā dārzā šo puķi un zini – kad tā sāk ziedēt, tad vasara ir jau tuvu, tuvu…klāt!!

Un vēl – tā ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā. Tamdēļ veidojot savu anemoņu dobi izmanto tikai dārza stādmateriālu! Citiem vārdiem – neej gar Daugavas krastu ar mazu lāpstiņu rokās, cerībā atrast anemoņu pļavu. Labāk apjautājies pēc kāda stāda kaimiņiem, draugiem vai aizstaigā uz tirgu! Lai veicas!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta