Mēs ļoti bieži ar savām mammām strīdamies, par ko vēlāk lamājam paši sevi. Pat, ja viņām nav taisnība, mammas mums vēl tikai labu…bet mēs, taču esam pieauguši un paši visu zinām!…

Bet laiks iet un kaut kad, kādreiz, diemžēl, pienāks diena, kad mums viņu, gādīgo, vairs nebūs. Un tad šajā dienā mēs pārstāsim būt bērni. Uz visiem laikiem. Jo no šīs dienas neviens mūs par tādiem vairs nekad nesauks…

Tāpēc cienīsim savas mammas, kamēr viņas vēl ar mums, jo mūsu vidū ir meitas un dēli, kuriem māmiņas ir jau Debesīs…

Par visu, ko mēs zinām, mums jābūt pateicīgiem mammām (ar jauku humora devu), jo:

Mammas mums mācīja cienīt citu cilvēku darbu:

„Ja esat gatavi viens otru nosist, tad ejiet ārā – es tikko izmazgāju grīdas!”

Mamma man lika ticēt Dievam:

„Lūdz Dievu, lai šī jaka atmazgātos!”

Mamma man mācīja domāt loģiski:

„Tāpēc, ka ES tā teicu, lūk, kāpēc!”

Mamma man lika domāt par sekām:

„Izkritīsi pa logu laukā un uz veikalu tevi nepaņemšu!”

Mamma man skaidroja iemeslu un seku saistību:

„Ja tu tūlīt nepārstāsi raudāt, es tevi nopēršu!”

Mamma man mācīja pārvarēt neiespējamo:

„Aizver muti un ēd zupu!”

Mamma man iemācīja būt neatlaidīgam:

„Neiesi prom no galda, kamēr neapēdīsi!”

 Mamma man mācīja neskaust:

„Pasaulē ir miljoniem bērnu,

kuriem daudz mazāk paveicās ar vecākiem, kā tev!”

Mamma man mācīja drosmīgi lūkoties nākotnē:

„Pagaidi tik! Mājās es ar tevi parunāšu!”

Mamma man iemācīja pašārstēšanās pamatus:

„Ja nepārstāsi šķielēt ar acīm – uz visu mūžu tāds paliksi!”

Mamma man palīdzēja apgūt ekstrasensorikas pamatus:

„Uzvelc džemperi – es taču zinu, ka tev ir auksti!”

Mamma man iemācīja, kā kļūt pieaugušai:

„Ja neēdīsi dārzeņus, neizaugsi liela!”

Pateicoties mammai es sāku izprast ģenētikas pamatus:

„Tas tev no tēva!”

Mamma man lika saprast vispareizāko taisnīguma likumu:

„Lai tavi bērni, būtu tādi paši, kā tu!”

Ar mīļiem sveicieniem šai dienā mūsu mammām un mums pašām,

Aija & Sarmīte

Šodiena ir tā diena, kas pieder mums, kad vēlos no sirds sveikt mūs visas kopā un katru atsevišķi!

Gan māmiņas, gan vecmāmiņas, gan tās, kurām ir 40, gan  tās, kurām  70 un arī tās, kurām vēl tikai knapi 25… !

Mēs esam dažādas, dažādi ir mūsu bērni, dažādas ir mūsu mājas un dažāda būs katrai šī diena. Tāpēc…

Lai Dievs svētī mūs katru, lai svētī mūsu ģimenes un tuviniekus, lai mīlestība, saticība un bagātība ienāk mūsu mājās un mūsu Zemē! Lai šis pavasaris mums katrai nes kāda sen lolota sapņa vai ilgu piepildījumu…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

P.s. Šo dziesmu veltu savai māmiņai Latgalē un visām māmuliņām jebkurā Latvijas vietā…

Es tev baltus ceļus vēlu, Māt…

Rasā brist kā bērnu dienās basām kājām,

Dzirdēt sienāžus un dzeguzi tai bērzā, kas aiz mājām,

Es tev baltas dienas vēlu, Māt !

Es tev ābeļziedus vēlu, Māt…

Zilas miera debesis un cīruļdziesmas garas,

Siltu sēņu lietu, pērkons debesīs kad baras,

Es tev miera dienas vēlu, Māt.

V.Reihmanis