Dzeru kafiju un domās staigāju tālus ceļus pie saviem mīļajiem, kuri šobrīd atrodas bezgala tālu no mājām. Domās samīļoju viņus un lūdzu, lai viņiem veiksmīgi izdodas dienas gaitas, lai izdodas darbi un blakus ir labi cilvēki, lai viņi ir pasargāti no neveiksmēm un citām likstām. Un domās apstaigāju māju, dārzu, noglaudu kaķu mīkstos kažokus un suņu aukstos degunus, pateicībā, ka man tas viss ir. Un sirds sasilst.

Vai arī Tu esi kaut reizi lūgusi Dievu, Radītāju vai Visumu – to lielo un stipro spēku, kas rūpējas par mums visiem un kam, atdodot savas rūpes, kļūst vieglāk? Lūgusi par sevi, par to, ka sāp un nezini ko darīt, par bērnu veselību un mājas svētību? Droši vien. Bet tikpat labi varbūt arī neesi to darījusi, jo ir šķitis, ka visu vari pati. Katram par šo ir savs stāsts un katrā no tiem ir daļa taisnības.

Es neesmu ne audzināta, ne mācīta kādai konkrētai ticībai vai rituāliem, taču dzīve mani ir aizvedusi pie lūgšanas un nu tā ir mana sabiedrotā, kas ikdienā ir kopā ar mani. Ne tāpēc, ka tas būtu kā speciāli iedibināts manā dienas kārtībā, ne tāpēc, ka tas būtu manā skatījumā pareizi vai kā citādi labi, bet vienkārši tāpēc, ka šajā valodā runā mana sirds.

Vairs neatceros, kur esmu dzirdējusi stāstu par divām draudzenēm, kur viena no viņām pārceļas uz dzīvi citā valstī un otra saka, ka tagad mēs abas būsim tik tālu viena no otras, bet otra draudzene viņai atbild, ka vakarā, kad iesi gulēt – noskaiti lūgšanu un iedomā par mani – mēs taču esam tikai vienas lūgšanas attālumā. Mīļi un patiesi.

Ja vēlies iegūt dziļāku sapratni par sākotnējo lūgšanu, gribi iemācīties dabisko prasmi lūgties vai uzzināt ko vairāk par lūgšanu iespējām, 12.februārī pašā vakarā plkst. 20:00  pie mums „Buduārā” ir brīnišķīgs vebinārs, ko vada Zanda Erbss:

„LŪGŠANA – CILVĒKA ESĪBAS STĀVOKLIS.”

Ielūkojies afišā >>>> un būsim priecīgas redzēt mūsu pulkā arī Tevi!

Lūgšana ir neizmērojama pateicība. Ja cilvēks sāk pateikties, viņš atrod Dievu. Lūgšana ir dzīvesveids. Lai ko cilvēks darītu, tam nav nozīmes, lūgšana turpinās.

Uz tikšanos,

Sarmīte

Daudzas sievietes, kas lasa šo blogu un manas vēstules ar jaunumiem, noteikti šad tad ir pamanījušas,ka es pieminu Saldus katoļu baznīcu un priesteri Andreju Mediņu. Esmu pārliecināta, ka tagad jau daudzi latvieši ir dzirdējuši šī priestera vārdu, daudzi viņu ir redzējuši, bet vai esi dzirdējusi viņu?

Nedomāju, ka šogad šai blogā būs kaut kas vērtīgāks par šo video, kas nonāca līdz manim. Es pat ieteiktu tā: nelasi un nemeklē te neko vairāk, kamēr nenoskatīsies šo ierakstu.

Kāpēc? Viss, kas ir svarīgākais un vērtīgākais ir pavēstīts šai video. Ja to nezināsim, ja to nesapratīsim, ja to nepratīsim, visam pārējam nav jēgas… Nekam.

Šis ieraksts jāredz gan padsmitniekam, gan tev jaunajai māmiņai, gan tev, kurai šobrīd ir 40, 60 vai 80.

Iemācīsimies mīlēt bez nosacījumiem.

Iemācīsimies lūgties.

Iemācīsimies dzīvot nevis cilvēkiem, bet gan Debesīm.

Laiki mainās, bet ne vērtības…

Šis video ilgst 1 stundu 22 min. Atvēli tam laiku. Jau šovakar.

Uz tikšanos tepatās,

Aija