Nekad agrāk nav veltīts tik daudz laika un tik daudz uzmanības jautājumiem par pašmotivāciju, kā tas ir mūsdienās. Un tas viss ir tamdēļ, lai saprastu mūsu psihes smalkos mehānismus, kas mums dod milzīgu spēku un enerģiju, un galvenais, vēlēšanos darboties.

Dažreiz cilvēki sapņo un savā priekšā pat redz brīnišķīgus mērķus, kuriem, liekas, 100%-tīgi vajadzētu veicināt iekšēju tieksmi tos sasniegt. Bet, diemžēl, realitātē bieži vien redzam pavisam citu ainu…

Mēs šodien nerunāsim par dažādiem motivācijas noslēpumiem,  par kuriem tāpat jau daudz raksta un, kurus māca profesionāli koučeri, biznesa treneri utt. Man šodien ir vēlēšanās padalīties ar satriecošu domu, kuru es izlasīju vienā Artemija Ļebedjeva (Артемий Лебедев) publikācijā.

Izrādās, šis talantīgais cilvēks ir arī brīnišķīgs psihologs un šad tad „cērt tieši saknē”. Atvaino par Artemija tiešumu, bet viņš nemaz nelūdz piedošanu un nesamulst par to, ka lietas tiek nosauktas to īstajos vārdos. Un šai gadījumā esmu ar viņu vienisprātis. Īsāk sakot, zemāk ir viņa doma, kuru necentos iztulkot (šad tad krieviski skan labāk…):

« Хотите себя замотивировать и не знаете как? Да никак!

Просто сидите в ж…!»

Cietsirdīgi, neinteliģenti, toties absolūti pareizi.  Kāpēc gan psihologiem tērēt spēkus, pārliecinot cilvēku, ka viņam sevi jādabū laukā no tā briesmīgā stāvokļa vai situācijas, kurā viņš pats sevi ir iedabūjis un jāpārliecina par sniegto pašmotivācijas veidu pareizību. Šāds dialogs, man liekas, līdzinās aklā un kurlā sarunai.

Когда человек хочет перемен, ему не нужно себя мотивировать, потому что само желание перемен и есть тот самый сильный мотиватор, который поможет вытащить себя из болота.

Nedomā, ka es noniecinu psihologu, garīgo skolotāju darbu un lomu, bet sanāk dīvaini un neloģiski –  ja cilvēkam pašam nav sapratnes kāpēc viņam tas viss ir vajadzīgs, līdz viņam praktiski neaizklauvēsies neviens.

Neviens nevienu nevar piespiest mainīties. Mēs katrs sargājam savus pārmaiņu vārtus un tos var atvērt tikai no iekšpuses. Neviens nevar atvērt otra cilvēka pārmaiņu vārtus – ne ar argumentiem, ne emocionāliem aicinājumiem.

Es uzskatu, ka profesionāļiem, kas spēj palīdzēt citiem pašattīstības procesā, tas jāpiedāvā  tikai tiem, kas jau alkst pēc pārmaiņām un ir gatavi darboties. Tāpēc, atgriežoties pie Artemija Ļebedjeva padoma, gribas teikt – stāvoklis vai situācija, kurā tu šobrīd atrodies, patiesībā ir svarīga tikai tev un taviem tuviniekiem.

Neviens tevi neglābs, neiedos burvju tabletīti, kas mainīs tavu dzīvi un vispār – tas būs tikai tavu personīgo centienu, konkrētu darbību un pareizu domu rezultāts.

Поэтому весь мир придет вам на помощь, когда вы решите жить и становиться счастливым!

Interesantākais ir tas, ka tie nav tikai skaisti vārdi, bet dzīves patiesība, kura apstiprina to, ka dzīvības noslēpumainais spēks vienmēr nāks palīgā tad, kad tu pati esi gatava to saņemt.

Uz tikšanos tepatās,

Aija