Kad cilvēkiem uzdod jautājumu: „Vai tev vajadzīga nauda?” var dzirdēt sekojošus atbilžu variantus: „Man ļoti vajadzīga nauda”, „Man steidzami vajadzīga nauda”, „Ļoti vajadzīga” – brīnišķīgas atbildes.

Nākamais jautājums: „Bet vai tu esi gatava (-vs) darīt … (tālāk tiek atspoguļots tas, kas būtu jādara), lai kļūtu veiksmīgs cilvēks, kuram ir nauda?” un tu uzreiz saņem atbildi: „Man tam nav laika”. Domāju, ka pazīstama situācija, vai ne?

Man uz šo ir divi atbilžu varianti. Pirmais – tātad, nemaz jau tik ļoti nauda nav vajadzīga. Otrais – cilvēks neredz, kā viņš varētu atrast laiku, lai izlasītu nepieciešamo literatūru, noklausītos audio ierakstu, padomātu par saviem mērķiem, padarbotos ar tiem utt.

Tiem, kas pieder otrajai kategorijai, lūk, viens padoms, kā atrast laiku, lai sāktu dzīvot savādāk, labāk.

Pastāv statistika, ka no astoņu stundu darba dienas laika, divas stundas cilvēks pavada bezjēdzīgi. Šīs divas stundas viņš tērē seriālu, kaimiņu vai kolēģu apspriešanai, sūkstoties par savu dzīvi, tukšām sarunām, bezmērķīgām darbībām, tai skaitā internetā utt.

Kā piemēru ņemsim piecu dienu darba nedēļu. Un tā: divas stundas dienā tiek pavadītas bezjēdzīgi, bet piecu dienu laikā iegūstam rezultātā 10 stundas. Sareizinām 10 ar 4 darba nedēļām un iegūstam 40 stundas – tātad, viena darba nedēļa mēnesī tiek pavadīta pa „tukšo”.

Tālāk būs vēl interesantāk. Vienu darba nedēļu reizinām ar 12 gada mēnešiem – un mēs iegūstam 12 nedēļas jeb 3 mēnešus, kas gada laikā tiek pavadīti bezjēdzīgi.

Bet tagad iedomāsimies, ka cilvēks ir nostrādājis iemīļotajā uzņēmumā 40 gadus – ar ko viņš ļoti lepojas. Tas nekas, ka viņš tagad ir pensijā un tik tikko cenšas izdzīvot… Turpinām skaitīšanu tālāk:

3 mēneši x 40 darba gadi = 120 mēneši

120 mēneši = 10 gadi.

10 dzīves gadi no 40 ir pavadīti pa tukšo. Bet viss sākās no divām nieka stundām dienā…

Tagad iedomāsimies, ka šī cilvēka alga, ko viņš saņēma bija 150 lati mēnesī (tas ir nosacīts cipars). Tas nozīmē, ka gadā viņš nopelnīja 150 x 12 = 1800 latus. Tātad šādu summu viņš nopelnīt JAU ir iemācījies.

Un tas nozīmē, ka 10 gadu laikā viņš varēja nopelnīt 1800 x 10 gadi = 18000 latus. Viņš varēja šo naudu nopelnīt, ja šīs divas stundas dienā būtu sācis izmantot savas nākotnes finansiālā stāvokļa uzlabošanai.

Vairākus gadus atpakaļ, kad mani iepazīstināja ar šiem aprēķiniem, es biju šokā. Kaut arī es tai laikā JAU biju motivēta kaut ko darīt lietas labā, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli. Gan šos aprēķinus veicot, gan daudzus citus, es sapratu, ka tā var turpināt rēķināt un šokēties ilgi, bet ir jāsāk. Jau šodien. Nu vai sliktākajā gadījumā rīt. Neceriet, nebūs rezultātu uzreiz, bet pirmais solis vienmēr ir svarīgākais. Jo, ja tā nebūs, nebūs arī otrā soļa un noteikti nebūs arī tā cipara, kas būtu iespējams pēc 10 gadiem.

Tu vari sarēķināt SAVU matemātiku – savas dienā dīkā pavadītās stundas vai minūtes, savu algu, ko jau pelni esošajā darba vietā un, uzliekot roku uz sirds, izrēķināt savus ciparus.

Tu vari novīpsnāt un teikt: „Nu kur nu vairs man…” Bet tagad padomā – ja tev tagad ir 40, 50 vai 60 gadi – pēc 10 gadiem tev būs 50, 60 vai 70. Vai tad tu sevi pēc 10 gadiem gatavojies jau “norakstīt”? Un, ja tu dzīvosi šos 10 gadus kā līdz šim, vai kas būs mainījies? Un tagad padomā – ko tu varētu šodien sākt darīt, lai šī situācija pēc 10 gadiem būtu absolūti citāda? Jo tu taču vēl būsi stipra un branga un noteikti zināsi KO ar šiem 18 000 varētu pasākt, vai ne?

Laiku, lai sāktu DZĪVOT vienmēr var atrast.

Uz tikšanos tepatās,

Aija