Nepilnu gadu pie manis dzīvo veikalā nopirkta ciklamena. Tai , laikam, ļoti patika pie manis, jo ziedēja gandrīz visu gadu un bija periodi, kad tai  vienlaicīgi bija 50-60 ziedi. Fantastiski, tumši sarkani ziedi! Bet šobrīd mana puķe ir sākusi nīkuļot, tāpēc es sameklēju man jau zināmu dārznieku padomus, kas noteikti var noderēt arī tev.

Šīs istabas puķes popularitāte pieaug ar katru gadu. Ciklamenas ziedos dzīvo saules gaisma, prieks un iedvesma un šo puķi dārznieki rekomendē iegādāties katrā mājā, kurā mīt vai bieži ciemojas emocionāli cilvēki – ar pakļāvīgu, mainīgu garastāvokli, kas visbiežāk notiek citu, apkārtējo cilvēku iespaidā. Ciklamenas ziedi, izrādās, atbrīvo noslēgto enerģiju un rodas vēlēšanās otram darīt kaut ko patīkamu…

Šīs puķes ziedēšana ir diezgan ilga – līdz pat 3,5 mēnešiem. Atkarībā no šķirnes un istabā esošajiem apstākļiem, ziedēšana var sākties no oktobra otrās puses un ilgt līdz pat marta beigām. Daudzi saka, ka ciklamenas esot kaprīzas puķes… Bet tā tas nav. Patiesībā ciklamenas nav niķīgas un prasīgas, bet tās dažas prasības, kas tām, tomēr, ir svarīgas, var viegli apmierināt.

Auga ziedēšanas periodā ciklamenai nepieciešama gaiša, bet ne saulaina, vēsa telpa. Optimālā temperatūra ziemas periodam ir 10-14 grādi. Ja ir siltāks, puķe reaģē negatīvi. Ja istabas temperatūra, kurā tā mīt, ir augstāka, ciklamena katru dienu jāapsmidzina ar ūdeni, bet vienlaikus ir jāseko , lai ūdens netrāpītu uz ziediem un augu sakņu kamola.

Apgaismojums: ziedošai ciklamenai patīk labs apgaismojums, bet pavasarī tā jāsargā no tiešajiem saules stariem.

Laistīšana: Laista ciklameni vienmērīgi, nepārkaltējot un arī nepieļaujot ūdens uzkrāšanos podiņā. Laistīšanai labs būs mīksts, nostādināts ūdens. To dara uzmanīgi, gar podiņa malu. Ūdens nedrīkst nokļūt lapas vidus daļas rozetītē. Noziedējušos ziedus vai nodzeltējušās lapas nedrīkst nogriezt. Tās likvidē it kā uzmanīgi „noskrūvējot” no auga daļas.

Vēlā pavasarī, tiklīdz ciklamena beidz ziedēt, tai iestājas miera periods, ap jūnija mēnesi gumi kļūst kaili. Parasti dara tā – tiklīdz sāk dzeltēt auga lapas, jāsamazina laistīšana, laista reti, neļaujot izkalst sakņu kamolam. Saknes augam neatmirst, bet paliek dzīvotspējīgas. Miera periodā to labāk laistīt pa tiešo, apakštasītē. Sakņu kamolīti ar visu podiņu ieteicams novietot noēnotā vietā, tālāk no loga un gaismas.

Tiklīdz parādās pirmās lapiņas, parasti tas ir jūnijā-augustā, ciklameni pārstādi jaunā zemes maisījumā, kuras sastāvs ir lapu zeme, humuss, kūdra un smilts (3:1:1:1). Pārstādīšanai var arī izmantot gatavu, veikalā nopērkamu zemes maisījuma. Kad tas darīts, puķi liek atpakaļ uz palodzes. Pārstādot, īpašu uzmanību jāpievērš sakņu kamolam. Tā vienai trešdaļai, vai pat pusei no tā, ir jāatrodas virs zemes. Tas labvēlīgi ietekmēs puķes ziedēšanu. Kad kopš puķes pārstādīšanas ir pagājis viens mēnesis, to var sākt „piebarot”. Tamdēļ ir labāk izmantot šķidru, vājas koncentrācijas mēslojumu. To dara 1x mēnesī, līdz pat ziedēšanas beigām.

Ja puķei pie tevis patīk, tad ciklamena tevi priecēs ar vairākiem desmitiem ziedu vienlaicīgi, veselu 20-25 gadu garumā.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Iespējams, ka šie padomi tev nebūt nav vajadzīgi, jo tev ir sava dzīves pieredze un tu JAU zini, kas ir vajadzīgs tavām „palodzes luteklītēm” un kas ne.

Bet, tomēr…šovakar parunāsim tieši par puķēm, kas dzīvo mūsu mājā un par to, kādu attieksmi no mums tās vēlas sagaidīt vēlajos rudens un ziemas mēnešos.

Ziemas periodā istabas augiem ir nepieciešams pilnīgs miers, jo tie atpūšas no karstās vasaras un ziedēšanas. Augiem šis periods ir domāts spēku atjaunošanai, lai sagaidītu nākamo pavasari.
Sākot ar oktobri, mūsu istabas augi liekas kaprīzāki un vārgāki. Ir sajūta, ka tie skumst gan bezkrāsainās ainavas dēļ, kas ir aiz loga, gan dēļ ilgajiem lietiem un vēja brāzmām. Skumst pēc vasaras saules un siltā, vēlā saules rieta. Un tāda sajūta, ka arī dušas procedūru tie sagaida bez jebkādas sajūsmas…

Tas ir likumsakarīgi. Pat tālajās tropu zemēs ir ziema, kad augi atpūšas. Tad ko var gribēt, ja pie mums ir tik mainīgs klimats, gaisu sausinošie apkures periodi un nepilnīgs apgaismojums.

Lai augiem laicīgi palīdzētu adaptēties un pielāgoties ziemas periodam jau līdz aukstumiem, būtu jāpasāk regulāras rūdīšanās procedūras. Vispirms, kas jāizdara – ir jāsamazina laistīšanas reizes, pārejot uz 3 x nedēļā ik rīta laistīšanām. Un tad pakāpeniski samazini laistīšanas reizes līdz vienai reizei nedēļā ( no rīta vai dienā ). Vienmēr nolej ūdeni, kas uzkrājas trauciņā zem poda! Tas jādara tamdēļ, lai nesāktu pūt auga saknītes.
Lai saprastu vai augam nepieciešama laistīšana, dažu cm dziļumā iedur poda zemē koka kociņu. Ja zeme ir mikla augstāk par 1 cm, augs nav jālaista.
Īpaša uzmanība jāpievērš laistāmā ūdens temperatūrai. Tai nav jābūt siltākai par istabas temperatūru. Pretējā gadījumā augs sāks „mosties” un aktīvi augt, bet miera periodā tas nav vēlams.

Jau ar septembra mēnesi bija jāpārtrauc arī mēslošanas tūres.

Ja tu ievēro, ka puķu poda augsne atdalās no poda malām un auga lapas sāk kalst un krist nost, bet tu zini,ka augu laisti regulāri, pievērs uzmanību augsnes blīvumam un kvalitātei. Iespējams, augs sen nav pārstādīts vai traukā ir ielikts pārāk daudz keramzīta. Iemesls var būt arī pārlieku lielais gaisa sausums.

Centies savus augus apsmidzināt regulāri. Istabā var novietot jonizatoru vai uz radiatoriem vienkārši uzklāt mitru, frotē dvieli. Lietainās bezvēja dienās to nedari, jo istabas mitrums palielinās arī bez tā. „Glābšanas teritorija” no sausā gaisa varētu būt virtuves zona, jo tajā gaiss vienmēr ir mitrāks.

Mainot liešanas reižu skaitu, nemaini tās kvalitāti. Miera periodā nekādā gadījumā neapsmidzini un nelaisti augus ar krānūdeni. Ja ūdens ir pārak auksts, tas augiem var izsaukt stresu un tas pārsaldēs saknītes un zemi. Pie tam, šādu ūdeni auga saknītes uzņem ļoti nelabprāt. Bet no pārlieku lielās ūdens sārmainības augi var nomest lapas. Ja tu nepaspēji ūdeni nostādināt, uz 2 litriem lejamā ūdens daudzuma ieber tajā 1 tējkaroti sodas – tādejādi tu neitralizēsi lejamo ūdeni.

Netiek rekomendēts laistīt augus ar atdzesētu vārītu ūdeni, jo tajā absolūti nav gaisa.

Vēl ziemas laikā centies savus zaļos mīluļus pasargāt no aukstuma un caurvēja. Uz telpu vēdināšanas laiku augus labāk ienes citā telpā.

Puķu veikalā iegādātās ziedošās ciklamenes, Ziemassvētku kaktusi, prīmulas, azālijas, jātur ir gaismā un katru dienu jāapsmidzina. Tropu izcelsmes augi tādi kā: senpolijas un orhidejas augt un ziedēt turpinās, tāpēc tām būtu vēlama regulāra laistīšana, apsmidzināšana ar siltu ūdeni un papildus apgaismojums.

Gaismas mīlošie augi: rozes , gerānijas, fuksijas mīl , ja ziemā tām šad tad ieslēdz dienas papildapgaismojumu. Kaktusi, Amerikas agave, aloja, sansevjēra, hlorofitums brīnišķīgi pārziemos arī uz tavas palodzes. Tām optimālā temperatūra būs +18 – +22 grādi.
Bet tādi ēnmīļi kā papardes, monsteras utt. labāk jutīsies otrajā plānā – logu tuvumā, uz podestiem un galdiņiem.

Savukārt, lauru koku, buksi, mirti un efeju ziemas periodā labāk ir ienest vēsākā telpā, kur temperatūra nepārsniedz +10 – +12 grādus. Laistīt tās nepieciešams reti, tikai tad, kad ir izkaltusi zemes augšējā kārtiņa.

Uz tikšanos tepatās,

Aija