Rotāt savu māju ar istabas augiem un puķēm vai nē – tā ir katras saimnieces privāta lieta un gaume.

Bet, ja tu ar istabas augiem „draudzējies” ne tikai tamdēļ, lai priecētu acis un ne tikai tamdēļ, ka tie nav niķīgi un prasīgi, bet arī, lai tie sniegtu kādu labumu veselībai vai harmoniskas vides veidošanai, tad šī publikācija ir domāta tev.

Alveja (Aloe vera)

Šo augu var nosaukt par īstenu mājas sanitāru: alveja absorbē gaisā esošās kaitīgās vielas, kuras izdala plastikāts, linolejs un citi materiāli, bagātina gaisu ar skābekli, samazina gaisa telpas elektrizāciju, kas rodas no sadzīves tehnikas ierīcēm, paaugstina vispārējo pozitīvo mājas enerģiju. Un tas viss kopā ar šī auga ārstnieciskajām īpašībām, kuras mēs jau zinām – spēju dziedēt brūces, izārstēt no iesnām un gremošanas trakta slimībām.

Ģerānija (pelargonija)

Šim augam piemīt spēja atsvaidzināt gaisu, likvidējot mitrumu, tvana gāzi, patogēnās baktērijas un vīrusus. Vasarā tā glābj telpas no mušām, jo tām nepatīk ģerānijas smarža. Ģerānija pazemina asinsspiedienu, mazina neirozi un galvassāpes, normalizē vielmaiņu.

Uzumbāras vijolīte (Sanpaulija)

Šis augs mājā rada gan harmonisku atmosfēru, gan priecīgu miera sajūtu un vienlaikus arī iedvesmo uz aktīvu rīcību. Baltā sanpaulija attīra māju un arī prātu no nelāgām sajūtām, pasargā mazus bērnus no negatīvām emocijām.

Rozā un sarkaniem ziediem ziedošās vijolītes atbrīvo saimniekus no noslēgtības un iekšējas spriedzes. Zilās sanpaulijas atmodina radošo enerģiju un kliedē garlaicību. Purpurkrāsas ziedu vijolītes mājās rada siltuma un savstarpējas sapratnes atmosfēru.

Istabas fikuss (gumijkoks)

Fikuss savā ziņā ir „mājas psihoterapeits”: tas atbrīvo no pārdzīvojumiem, trauksmes sajūtas, agresijas, uzlabo attiecības starp mīlošiem cilvēkiem, palīdzot radīt sapratni, pacietību un cieņu vienam pret otru. Lieliski attīra gaisu, absorbējot putekļus, toksīnus un formaldehīdus. Turklāt, augs ražo vielas, kas veicina labu miegu un ņipru pamošanos.

Hlorofīts

Zaļais dzīves telpas „kondicionieris”: šis augs vislabāk par visiem attīra gaisu no kaitīgiem reģipša, plastikāta, grīdas virsmu klājumu izgarojumiem, kā arī no toksīniem, baktērijām, vīrusiem un pelējuma. Vēl precīzāk sakot, hlorofīts spēj akumulēt līdz pat 80% mājās nokļuvušā kaitīgā piesārņojuma. Augs ir ļoti vienkārši kopjams un vienmēr priecēs ar savu sulīgo zaļumu.

Tradeskancija

Šis mājas augs ir labvēlīgās mājas atmosfēras indikators: ja mājas atmosfērā ir radies disbalanss, augs tūlīt pat reaģēs ar nodzeltējušām lapām. Tradeskancija pasargā no negatīvām domām, daudz optimistiskāk palīdz skatīties uz dzīves grūtībām un veicina darbaspējas. Lai cik tas jocīgi skan – šis augs palīdz atbrīvoties noslēgtiem cilvēkiem: attīsta humora izjūtu, mazina iekšējo noslēgtību un stīvumu.

Dracēna

Tāpat kā hlorofīts, dracēna arī ir bioloģiskais dzīves telpas filtrs: tā absorbē mājas atmosfērā esošu kaitīgo benzolu, amonjaku, toluolu, cīnās baktērijas. Turklāt, augs veicina ātru rētu dzīšanu, stiprina muskuļu un skeleta sistēmu, palīdz novērst komplikācijas, kas var rasties pēc kuņģa un zarnu trakta slimību ārstēšanas. Mājas atmosfērai šis augs dāvā enerģētisko līdzsvaru, bet mājiniekus uzlādē ar dzīvesprieku.

Naudas koks (krasula)

Krasula palīdz saglabāt saviem saimniekiem jaunību un paaugstina viņu aktivitāti. Laikam, tieši tāpēc šis istabas augs ir ieguvis nosaukumu „naudas koks” – jo tieši šī auga iedarbība ir tā, kas noskaņo cilvēka aktivitāti uz plānu realizāciju un mērķu sasniegšanu, tajā skaitā arī finansiālo.

Līdakaste (sansevjēra)

Vizuāli it kā nepievilcīgais augs „nolīdzina” apkārtējo dzīves telpu, padarot to mājīgāku, draudzīgāku, aizsargā pret rupjībām, asumiem, veicina pārdomas un radošumu. No laika apstākļiem atkarīgajiem cilvēkiem palīdz vieglāk pārciest dabas kaprīzes, spēcina imunitāti un palīdz mācīšanās procesā, veicina atmiņas attīstīšanos un aktīvu informācijas uztveri.

Begonija

Šis ziedošais istabas augs ir īsts antidepresants, it īpaši aukstajos mēnešos, kad mums tik ļoti trūkst siltuma un gaismas. Bez tam, tas palīdz saglabāt mājā labklājību, novirzīt mūs no drūmām pārdomām un priecēt ar jautrām domām. Nepretenciozā begonija, it īpaši tā, kas zied ar sarkaniem un rozā ziediem, vislabāk jūtas virtuvē. Neatkarīgi no estētiskā baudījuma, tā pozitīvi ietekmēs arī mūsu ēdamistabas auru, bet tas nozīmē – arī šajā telpā gatavojamā ēdiena kvalitāti.

Patiesībā mūsu zaļajiem draugiem vajag pavisam maz: nedaudz uzmanības, nedaudz rūpju un mīlestības. Interesants ir fakts, ka daži istabas augi ir TIK jūtīgi pret mājas saimnieces mīlestības izpausmi, ka, saņemot to lielās devās, savu atveseļojošo ietekmi uz saimnieci pastiprina vēl vairāk. Tāpēc būsim pret saviem zaļajiem draugiem uzmanīgas – tad arī viņi atbildēs ar mīlestību, dāvājot mums labvēlīgu un veselīgu mājas atmosfēru, kurā labprāt gribēsies gan dzīvot, gan mīlēt, gan radīt.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Liekas – kad gan var būt vienkāršāk kopt puķes, ja ne vasarā. Jā, vasara IR istabas augiem labākais gada periods, bet tas nenozīmē, ka tie nav jākopj un tiem nav vajadzīga nekāda uzmanība. Tieši otrādi – vasarā mūsu puķēm jāpievērš īpaša uzmanība.

„Izbraukums” pie dabas krūts

Speciālisti vasarā istabas puķes iesaka turēt svaigā gaisā. Es vienmēr atceros kā laukos, manas vecmāmiņas mājās, vasaras periodā istabas puķu mājas iekšpusē gandrīz nekad nebija. Visbiežāk tās atradās dārzā, paēnā zem lielās kļavas. Tāpēc, tiklīdz iestājas silts laiks, sāc pamazām savas mīlules nest laukā uz balkona vai dārzā (ja tu dzīvo personīgajā mājā). Tomēr atceries: strauja apstākļu maiņa istabas puķēm nav labvēlīga. Lai istabas augi labāk adaptētos, tos vispirms ir jānorūda.

Saviem zaļajiem draugiem uz balkona vai dārzā izvēlies visēnainākās vietas. Ja tas nav iespējams, piesedz tās ar avīzēm. Adaptēšanās perioda sākumā augi drīkst atrasties saulē tikai 2-3 stundas un tikai rīta stundās vai vakarā, kad saule riet. Pirmās 3-4 dienas nebūtu vēlams augus ārā atstāt pa nakti.

Bez tam, izvēloties auga atrašanās vietu uz balkona vai dārzā, ņem vērā arī to vai tas ir ēnmīlis, vai tas baidās no caurvējiem utt.– tāpēc novieto katru augu vietā, kur tam būs vispatīkamāk un drošāk tā „veselībai”.

Ja esi liela istabas puķu mīļotāja un tev ir savs dārzs, tad tu tajā noteikti vari katrai savai mīlulei atrast vispiemērotāko vasaras nometnes vietu – tā var būt kāda koka paēna, tā var būt jauka vieta pie kāpnītēm, tie var būt dažāda augstuma bluķīši vai ķieģeļu grēdiņas, tas var būt pat iekarināmais puķu podiņš kādā ābelītē. Pie tam, kopējai dārza ainavai pievienojot istabas augus (palmas, papardes utt.), tavs dārzs izskatīsies vēl mājīgāks un savdabīgāks.

Zemāk redzamajās fotogrāfijās, protams, kā tu nojaut, ne visi dārzi un terases ir iekārtotas Latvijā, tomēr es esmu pārliecināta, ka ne mazāk omulīgus dārziņus un nostūrīšus var iekārtot arī mūsu dārzos, balkonos un terasēs.

P.s. Lai fotogrāfijas apskatītu tuvāk, nospied uz tām ar “peles” kreiso taustiņu.

Esi uzmanīga: augus, kuri ļoti mīl siltumu un, kuru dzimtene ir tropi (kafijas koks, gerbera, orhideja utt.) uz nakti ārā var atstāj tikai tad, kad salnas jau ir garām. Tādi augi kā ģerānija, juka, jasmīns, ciprese utt. ir izturīgāki un tos var atstāt uz balkona, nebaidoties no pēkšņas temperatūras pazemināšanās.

Ja tu vasarā dzīvot brauc uz vasarnīcu, vari savas puķes paņemt līdzi vai arī pierakt dārzā. „Izbraukums” dabā istabas augiem ļoti patīk, jo puķes atradīsies apstākļos, kas ir tuvi dabiskajiem, vasarā tie kļūs spēcīgāki un izturīgāki, ievērojami izaugs un, galvenais – uzņems spēkus ilgajam ziemas periodam.

Vasaras duša

Telpaugu substrāts vasaras laikā podiņos ātri izkalst, tāpēc tev jābūt gatavai tam, ka puķes vasarā būs jālaista biežāk, nekā parasti. Ja līst lietus, istabā nest puķes nevajag. Vasaras lietus istabas augiem ļoti patīk, jo lietū ir tieši tas sastāvs un tā temperatūra, kura tiem nepieciešama.

Vienīgais, no kā ir jāuzmanās – tās ir ilgas un spēcīgas lietavas un visvairāk tās ir bīstamas tiem augiem, kas dārzā ir pierakti. Šai gadījumā pārlieku lielais mitrums var veicināt sakņu pūšanas procesus.

Sausā laikā augiem vari sarīkot dušas dienu, aplaistot tos no šļūtenes ar smalku smidzinātāju vai apsmidzinot tos no pulverizatora. Šādas ūdens procedūras ir noderīgas ne tikai augu lapām, bet tās arī novērš kaitēkļu rašanos.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Speciālisti istabas augus rekomendē pārstādīt tikai vienu reizi gadā – pavasarī.

Ir jānomaina zeme, kas ir zaudējusi savus barojošus elementus, pie tam saknes augam gada laikā arī ir paaugušās un pieprasa daudz plašāku dzīves vietu.

Tāpēc tieši šobrīd ir īstais laiks, lai šo darbiņu padarītu.

Kā noteikt istabas augu pārstādīšanas laiku

Ir vairāki veidi kā noteikt vai istabas augam vai puķei šis laiks ir pienācis. Vispirms uzmanīgi apskati podiņa otru galu: ja caur atverīti redzamas auga saknītes, tas nozīmē, ka podiņš ir kļuvis par mazu un tas ir nopietns signāls šīs darbības nepieciešamībai.

Uzmanīgi izpēti augsni – ja tā ir noklāta ar pelējuma kārtiņu un tai piemīt nepatīkama smarža, tātad zeme ir jāmaina.

Nepieciešams pārstādīt arī tos augus, kas jau vairākus gadus „sēž” vienā un tai pašā traukā un ar vienu un to pašu zemi vai arī, kuri ir ļoti sakuplojuši.  Runa ir par mazgabarīta istabas augiem un puķēm. Lielgabarīta – vēlams pārstādīt vienu reizi trijos gados.

Kā sagatavot augsni

Mūsdienās katrā specializētajā veikalā var iegādāties augsnes maisījumu jebkuram istabas augam. Ja tev šādas iespējas nav, sagatavo to pati.

Lai to izdarītu optimāli pareizi, ir jāiegaumē daži nesarežģīti noteikumi:
•    treknu augsni var padarīt vieglāku, tai pievienojot upes smiltis;
•    augsni uz dažām minūtēm jāievieto cepeškrāsnī, lai iznīcinātu visus kaitēkļus;
•    par drenāžu var kalpot māla izstrādājumu lauskas vai keramzīts;
•    virs drenāžas izklāj nelielu sūnu kārtiņu un paber nedaudz kokogles.

Kā izvēlēties puķu podu

Viens no veiksmīgākajiem istabas puķu podiem ir plastmasas: tie ir ilgi kalpojoši, viegli un neuzsūc mitrumu un pateicoties tam saknes aug visā trauka plašumā. Vienīgais mīnuss – ražotājs var būt izmantojis toksīnus, kas vēlāk uz šo augu var veikt ļoti negatīvu ietekmi…

Koka izstrādājumi ir skaisti, bet mitrums tos bojā no iekšpuses un tie sāk pūt, kas, savukārt, ietekmē arī pašu augu.

Speciālisti uzskata, ka labāka trauka par māla podiņu nav. Tajā gan auga saknes, gan pati zeme labi piesātinās ar skābekli.

Nekādā gadījumā nestādi augus metāliskā traukā!

Kad ir īstais pārstādīšanas laiks

Visa zemes  maisījuma maiņa jāveic tad, kad augsne ir kļuvusi pilnīgi „tukša”, pūst, pelē, augs ir sācis vārguļot un saknes jau cenšas spraukties caur podiņa apakšējo daļu. Visos citos gadījumos var veikt daļēju augsnes maiņu, atstājot  zemi pie sakņu kamola to pašu, nomainot augsni tikai poda lejasdaļā un virspusē.

Ja augs šobrīd zied, to labāk netraucē. Sagaidi, kad šis process beigsies. Bet, ja tu plāno daļēju augsnes maiņu, tad to darīt var.

Mēnesi pirms pārstādīšanas vēlams būtu augu pabarot ar dažādiem maisījumiem, bet diennakti pirms šīs „operācijas” to labi salaisti ar ūdeni.

Izņemot augu no podiņa, labi apskati sakņu sistēmu. Saknītes, kas tev nepatīk, nogriez, bet griezuma vietas apber ar kokogles pulveri.

Kad augs ir pārstādīts, zemi pieblīvē. Podiņa centra virzienā un ap augu izveido nelielu pauguriņu, savu mīluli palej un novieto siltā vietā, kur nebūs ne caurvēja, ne tiešo saules staru.

Pāris dienas to neaiztiec, lai mierīgi aprod, nelaisti un nesmidzini.

Tad augu novieto tam pierastajā vietā un lai tas priecē  tevi arī turpmāk!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Iespējams, ka šie padomi tev nebūt nav vajadzīgi, jo tev ir sava dzīves pieredze un tu JAU zini, kas ir vajadzīgs tavām „palodzes luteklītēm” un kas ne.

Bet, tomēr…šovakar parunāsim tieši par puķēm, kas dzīvo mūsu mājā un par to, kādu attieksmi no mums tās vēlas sagaidīt vēlajos rudens un ziemas mēnešos.

Ziemas periodā istabas augiem ir nepieciešams pilnīgs miers, jo tie atpūšas no karstās vasaras un ziedēšanas. Augiem šis periods ir domāts spēku atjaunošanai, lai sagaidītu nākamo pavasari.
Sākot ar oktobri, mūsu istabas augi liekas kaprīzāki un vārgāki. Ir sajūta, ka tie skumst gan bezkrāsainās ainavas dēļ, kas ir aiz loga, gan dēļ ilgajiem lietiem un vēja brāzmām. Skumst pēc vasaras saules un siltā, vēlā saules rieta. Un tāda sajūta, ka arī dušas procedūru tie sagaida bez jebkādas sajūsmas…

Tas ir likumsakarīgi. Pat tālajās tropu zemēs ir ziema, kad augi atpūšas. Tad ko var gribēt, ja pie mums ir tik mainīgs klimats, gaisu sausinošie apkures periodi un nepilnīgs apgaismojums.

Lai augiem laicīgi palīdzētu adaptēties un pielāgoties ziemas periodam jau līdz aukstumiem, būtu jāpasāk regulāras rūdīšanās procedūras. Vispirms, kas jāizdara – ir jāsamazina laistīšanas reizes, pārejot uz 3 x nedēļā ik rīta laistīšanām. Un tad pakāpeniski samazini laistīšanas reizes līdz vienai reizei nedēļā ( no rīta vai dienā ). Vienmēr nolej ūdeni, kas uzkrājas trauciņā zem poda! Tas jādara tamdēļ, lai nesāktu pūt auga saknītes.
Lai saprastu vai augam nepieciešama laistīšana, dažu cm dziļumā iedur poda zemē koka kociņu. Ja zeme ir mikla augstāk par 1 cm, augs nav jālaista.
Īpaša uzmanība jāpievērš laistāmā ūdens temperatūrai. Tai nav jābūt siltākai par istabas temperatūru. Pretējā gadījumā augs sāks „mosties” un aktīvi augt, bet miera periodā tas nav vēlams.

Jau ar septembra mēnesi bija jāpārtrauc arī mēslošanas tūres.

Ja tu ievēro, ka puķu poda augsne atdalās no poda malām un auga lapas sāk kalst un krist nost, bet tu zini,ka augu laisti regulāri, pievērs uzmanību augsnes blīvumam un kvalitātei. Iespējams, augs sen nav pārstādīts vai traukā ir ielikts pārāk daudz keramzīta. Iemesls var būt arī pārlieku lielais gaisa sausums.

Centies savus augus apsmidzināt regulāri. Istabā var novietot jonizatoru vai uz radiatoriem vienkārši uzklāt mitru, frotē dvieli. Lietainās bezvēja dienās to nedari, jo istabas mitrums palielinās arī bez tā. „Glābšanas teritorija” no sausā gaisa varētu būt virtuves zona, jo tajā gaiss vienmēr ir mitrāks.

Mainot liešanas reižu skaitu, nemaini tās kvalitāti. Miera periodā nekādā gadījumā neapsmidzini un nelaisti augus ar krānūdeni. Ja ūdens ir pārak auksts, tas augiem var izsaukt stresu un tas pārsaldēs saknītes un zemi. Pie tam, šādu ūdeni auga saknītes uzņem ļoti nelabprāt. Bet no pārlieku lielās ūdens sārmainības augi var nomest lapas. Ja tu nepaspēji ūdeni nostādināt, uz 2 litriem lejamā ūdens daudzuma ieber tajā 1 tējkaroti sodas – tādejādi tu neitralizēsi lejamo ūdeni.

Netiek rekomendēts laistīt augus ar atdzesētu vārītu ūdeni, jo tajā absolūti nav gaisa.

Vēl ziemas laikā centies savus zaļos mīluļus pasargāt no aukstuma un caurvēja. Uz telpu vēdināšanas laiku augus labāk ienes citā telpā.

Puķu veikalā iegādātās ziedošās ciklamenes, Ziemassvētku kaktusi, prīmulas, azālijas, jātur ir gaismā un katru dienu jāapsmidzina. Tropu izcelsmes augi tādi kā: senpolijas un orhidejas augt un ziedēt turpinās, tāpēc tām būtu vēlama regulāra laistīšana, apsmidzināšana ar siltu ūdeni un papildus apgaismojums.

Gaismas mīlošie augi: rozes , gerānijas, fuksijas mīl , ja ziemā tām šad tad ieslēdz dienas papildapgaismojumu. Kaktusi, Amerikas agave, aloja, sansevjēra, hlorofitums brīnišķīgi pārziemos arī uz tavas palodzes. Tām optimālā temperatūra būs +18 – +22 grādi.
Bet tādi ēnmīļi kā papardes, monsteras utt. labāk jutīsies otrajā plānā – logu tuvumā, uz podestiem un galdiņiem.

Savukārt, lauru koku, buksi, mirti un efeju ziemas periodā labāk ir ienest vēsākā telpā, kur temperatūra nepārsniedz +10 – +12 grādus. Laistīt tās nepieciešams reti, tikai tad, kad ir izkaltusi zemes augšējā kārtiņa.

Uz tikšanos tepatās,

Aija