Šis augs vienmēr tika uzskatīts par ārstniecisku daudzu slimību gadījumos. Piparmētras plaši izmanto mūsdienu fitoterapijā, aromterapijā, farmakoloģijā un kosmetoloģijā. Lai par to pārliecinātos, izmēģināsim kādā brīdī sekojošas receptes.

Vēdera spazmu mazināšana

Piparmētras palīdz atslābināt gremošanas trakta muskulatūru un mazināt spazmas vēderā. Tāpēc, ja tev vai kādam tavam ģimenes loceklim uz nervu pamata pēkšņi sākas vēdera spazmas, izdzer karstu piparmētru tēju vai vienkārši siltu ūdeni ar piparmētrām un citronu.

Infekcijas slimību profilakse

Piparmētrām piemīt diezgan spēcīgas antibakteriālas īpašības. Regulāri iekļaujot tās savā uzturā, tu palīdzēsi savam organismam vieglāk pārciest, vai arī pilnīgi likvidēt infekcijas un sēnīšu slimības.

Nomierinošs skrubis kājām

Atsvaidzinošās piparmētru īpašības ir saistītas ar tajā esošo mentolu, kas ļoti labi nomierina dienas beigās nogurušās kājas. Sajauc smalki sasmalcinātas piparmētru lapas ar jūras sāli un olīveļļu, ierīvē ar šo maisījumu kāju pēdas un noskalo ar ūdeni.

Galvassāpju mazināšana

Bieži vien galvassāpes ir saistītas ar asinsvadu spazmām. Tāpat kā vēdera sāpju gadījumā, palīdz silta piparmētru tēja vai vienkārši ūdens ar piparmētru lapiņām.

Pret aizliktu degunu

Nespēj paelpot? Karstā ūdenī uzvāri piparmētras un izdari inhalācijas procedūru. Iedarbība būs gandrīz tāda pati kā, pielietojot deguna pilienus, tikai šī metode ir dabiska un daudz lētāka.

Noņemt stresu

Piparmētras ir brīnišķīgs, viegls un dabisks nomierinātājs, kas ļoti labi palīdz mazināt stresa līmeni un likvidēt satraukuma sajūtas.

Vēža saslimšanu profilakse

Šobrīd ļoti aktīvi tiek veikti piparmētru auga iedarbības pētījumi uz vēža šūnu veidošanos. Pastāv uzskats, ka tās būtiski palēnina to attīstību, it īpaši, ja tas skar ādu, plaušas un resno zarnu. Šobrīd neapšaubāmu pierādījumu tam nav, bet tomēr pastāv iespējamība, ka drīz vien parādīsies vēl viens ierocis pret šo nāvējošo slimību.

Pievieno piparmētras kosmētikai

Pagatavot ziepes mājas apstākļos nemaz nav tik sarežģīti. Bet, ja mājās pagatavojamajai kosmētikai pievienosim vēl piparmētras, tā iegūs brīnišķīgu aromātu. Piparmētru ēterisko eļļu var atrast speciālos veikalos vai aptiekās. Starp citu, vienu pilienu eļļas var pievienot arī pie rūpnieciski pagatavotiem krēmiem un šampūniem.

Piparmētru ledus

Ja tu jūti, ka saplūktās piparmētras vajadzētu steidzīgi izmantot, jo tās sāk bojāties, pagatavo ledu ar piparmētru lapiņām. Pēc tam šos kubiciņus var iemest ūdenī, limonādē, aukstā tējā, tādejādi dzērienu padarot svaigāku un aromātiskāku.

Atsvaidzinošs sejas toniks

Lielā bļodā ielej aukstu ūdeni un pieber sasmalcinātas piparmētru lapiņas un uz stundu ieliec ledusskapī. Tad seju lēnām iegremdē šajā piparmētru ūdenī. Tu sajutīsi neticamu mundrumu!

Paklāja atsvaidzinātājs

Pārber pār paklāju kaltētas piparmētras un pārtikas sodas maisījumu un atstāj to tā uz 1 stundu, bet pēc tam izsūc ar putekļusūcēju. Istabas gaiss smaržos ar tīrību un nomierinošu svaigumu.

Pagatavo gaisa atsvaidzinātāju

Lai pagatavotu gaisa atsvaidzinātāju, piparmētras jāsajauc ar kādiem citiem ziediem vai augu lapiņām un jāizvieto šos aromātiskos maisījumus visās istabās.

Piedeva salātiem

Vēlies dažādot dārzeņu salātus? Pievieno tiem dažas piparmētru lapiņas.

Cīņa ar pelēm

Ja vasarnīcas vai mājas pagalmā iestādīsi piparmētru pudurīti, esi droša, ka peles un žurkas tavai ģimenes mājai pat netuvosies.

Un kā tu izmanto piparmētras? Varbūt arī tu vari padalīties ar kādu receptīti vai veidu kā tās pielieto?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Vasaras sezona beidzot ir klāt! Grili izvilkti, notīrīti un jau iemēģināti. To mūsmājās dara stiprais dzimums.

Kas atliek dāmām? Rūpēties par piedevām, garšām, smaržām. Aromātu pasaule, virtuves karaļi – garšaugi!

Jau Kārlis Lielais ir teicis: "Garšaugi – dziednieka draugs un pavāra palīgs!" Šoreiz garšaugu audzēšanas idejas tiem, kas savu dārzu nevar vai negrib atļauties.

Domājot par balkonu, terašu un palodžu īpašniekiem, lai arī viņiem ir iespēja noplūkt svaigu, sulīgu un smaržīgu zaļumu savai maltītei.

Šādā ‘’veidojumā’’ var izaudzēt diezgan daudz zemeņu…

Trīs varianti vertikālajiem dārziem – kā šaurā balkonā, tā pie mājas sienas, jumta dārza.

Idejas, ja klasika jau apnikusi – augus var stādīt jebkur…

Cik tik fantāzijai spēka lidot! Vecās instrumentu kastēs, grozos, porcelāna krūzītēs, skārda vannelēs uz ēnainas terases, apaļos baļķēnos un pat sudraba traukos.

Klasiķiem – māla podi. Jāatrod savējais – pēc formas, dizaina, lieluma atbilstošais un garšu burvestība var sākties.

Pašlaik labu labos garšaugus var nopirkt tirgos, no stādu audzētājiem arī iesēt paši. Salāti, rukola, spināti, dilles, kumelītes – šie garšaugi dīgst ātri un neprasa sarežģītu kopšanu. Lavandas, rozmarīnu, baziliku, maurlokus labāk pirkt pie audzētājiem, jau kā paaugušos stādiņus.

Neaizmirsti pielikt glītu ‘’šiltīti’’, lai smukums acij un prāts trenējas .

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Tā kā fotoreportāža par Valmieras ārstniecības-garšaugu dārziņu ieinteresēja daudzas, piedāvāju savu rakstu par garšaugu dārza izveidi, kurš bija publicēts žurnālā Deko 2010. jūnija/jūlija numurā (Tēma: Dārza dizaina tendences, virtuves – garšaugu dārzs ’’ Viena aktiera teātris’’).

Buduars.lv ievietotais raksts ir papildināts un aktualizēts. Lasiet, skatiet, izmantojiet!

1.att. Ainavisks garšaugu dārziņš (augstāk redzamais foto).

Dārzā valdošā ir mierīgi zaļā krāsu gamma. Fona stādījumus veido zirdzene, rapsis, dille. Vidusdaļa atvēlēta salvijai, pelašķim, rasaskrēsliņam, bet zemāko veido rozmarīns, lavanda, timiāns, estragons.

Dārzs, kurā saimnieko garšaugi – tas nav mūsdienu izgudrojums, tā ir sena tradīcija, kura atkal kļuvusi populāra. Paši pirmie botāniskie dārzi radās, kā ārstniecības un aromātisko augu audzētavas. Tas bija pamats visdažādākajām variācijām par tēmu – garšaugu dārziņš.

‘’Garšaugi – dziednieka draugs un pavāra palīgs!’’ – tā teica Kārlis Lielais. Tos izmantoja pārtikā, no tiem gatavoja eliksīrus, balzāmus un zāles. Ķīnā, pamatojoties uz gadsimtiem senu tautas filozofiju, uzskata, ka garšaugi ar to aromātiem un krāsu dažādību piesaista dārziem pozitīvo enerģiju.

Garšaugi, vairumā gadījumu, ir pieticīgi un mazprasīgi. Tie ir izturīgi pret kaitēkļiem un slimībām. Svarīgi izvēloties un grupējot augus saskaņot to ekoloģiskās prasības, kaut pārsvarā tiem patīk saulaina vieta ar labi drenētu augsni. Izveidot šādu dārzu nav dārgi – praktiski visus augus var izaudzēt no sēklām patstāvīgi, mājas apstākļos. Vairums garš-smaržu augu ir pietiekami agresīvi, tādejādi nedodot nezālēm nemazāko cerību šai dārzā uzvarēt.

Plānojot savu garšaugu dārziņu vēlams ņemt vērā augu ‘’dzīves ciklu’’ – vai tie ir viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi. Pie viengadīgajiem pieder augi, kurus iesējam, tie izaug, ražo sēklas un iet bojā vienas sezonas laikā. Pie šādiem augiem pieder – dilles (Anethum graveolens), baziliks (Ocimum basilicum), koriandrs (Coriandrum sativum), mārdadzis (Silybum marianum), gurķene (Borago officinalis),

Pie divgadīgajiem pieder augi, kuri pirmajā gadā izaug, bet sēklas ražo tikai otrajā – pētersīlis (Petroselinum crispum), timiāns (Thymus serpyllum).

Daudzgadīgo augu virszemes daļa atmirst ziemas laikā, bet katru pavasari mostas no jauna – piparmētras (Mentha x piperita), estragons (Artemisia dracunculus), ehinācija (Echinacea purpurea), kaķumētra (Nepeta cataria), tauksakne (Symphytum officinale). Šai grupai var pieskaitīt arī ‘’minikrūmveida’’ garšaugus, kuru virszemes daļas (kaut arī apgriežamas katru gadu par apmēram 1/3) neatmirst, bet turpina augt jaunā veģetācijas periodā, tai punktā, kur apstājušās iepriekšējā – salvija (Salvia officinalis), lavanda (Lavandula angustifolia) /2 .att./, rozmarīns (Rosmarinus officinalis).

2. att. Viena aktiera teātris – stādījums no dažādu šķirņu lavandām.

Monodārzs veidots augus grupējot pēc kontrastējošas ziedu krāsas, nedaudz atšķirīga augstuma, bet vienādām augšanas apstākļu prasībām. Lavandas apstādījumu vēlams plānot dārza saulainākajā daļā, no vējiem aizsargātā vietā. Lavanda, kā dienvidniece, pacieš sausumu, priecājas par sauli, bet nemīl ēnu un mitrumu. Bargās ziemās to vēlams piesegt.

Garšaugu dārzu var sadalīt pēc to pielietošanas veida:

Ārstnieciskām vajadzībām:

• Pretiekaisuma – fenhelis (Foeniculum vulgare), cigoriņš (Cichorium intybus), parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria), salvija (Salvia officinalis), timiāns (Thymus serpyllum), vijīgā efeja (Hedera helix) /5.att./.

• Antibakteriāla – tauksakne (Symphytum officinale), rozmarīns (Rosmarinus officinalis).

• Vielmaiņu regulējoša – saulespuķe (Helianthus annuus), rasaskrēsliņš (Alchemilla vulgaris), ķiploks (Allium sativum), lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum).

Apetīti veicinās: timiāns (Thymus serpyllum), anīss (Pimpinella anisum), rozmarīns (Rosmarinus officinalis), dille (Anethum graveolens), ķimene (Carum carvi).

Nomierinoša iedarbība piemīt: piparmētra (Mentha x piperita), kumelīte (Matricaria discoidea), ehinācija (Echinacea purpurea), citronmētra (Melissa officinalis), apinis (Humulus lupulus), kliņģerīte (Calendula officinalis), irbene (Viburnum opulus) /4.att./.

Tonizēs: estragons (Artemisia dracunculus), baltā panātre (Lamuim album).

Organismu spēcinās: baziliks (Ocimum basilicum), deviņvīruspēks (Verbascum thapsus), rievainā roze (Rosa rugosa) /3. att./, zemenes (Fragaria vesca) /6.att./.

3.att. Rievainā roze.

4.att. Parastā irbene.

5.att. Vijīgā efeja.

Tie, protams, ir tikai daži no garšaugu – ārstniecības augu pielietojuma veidiem, kā arī mazs ieskats Latvijā augošajos augos.

Vertikālam akcentam šādos dārzos ir veiksmīgi izmantot kokus un krūmus, kuriem piemīt arī garšauga vai/un ārstniecības auga īpašības. Labi iederēsies vilkābele (Crataegus sp.), kuras augļiem ir antioksidējoša, asinsvadus paplašinoša un sirdsdarbību stimulējoša iedarbība, kā arī izcila dekorativitāte rudens un ziemas periodā. Plūškoks (Sambucus nigra), kura ziedu novārījumu lieto gripas un saaukstēšanās gadījumā. Liepa (Tilia cordata) /8 .att./, kurai piemīt sviedrējošas un elpceļus dziedējošas īpašības. Liepa, vilkābele, kā arī visi augļu koki labi padodas špalierēšanai* /7 .att/, kas varētu būt aktuāli mazā platībā.

Kadiķis šādā dārzā iederas savu mūžzaļo skuju dēļ – dārzs ir pievilcīgs un dzīvīgi zaļš arī ziemā, pie kam kadiķa ogām ir pretiekaisuma un gremošanu veicinoša iedarbība.

6.att. Garšaugu dārziņš kastēs, klinkera bruģis, dārzs norobežots ar špalierētu bumbieru žogu. Žogs veidots no bumbieres, kastēs aug maurloki, salāti, pētersīļi, dekoratīvais kāposts, rudzupuķes, kressalāti. Čelsijas ziedu šovs*.

7.att. Liepa.

Garšaugu dārzam ir daudz priekšrocību – tas derēs gan regulāram dārzam /8.att./, gan ainaviskiem apstādījumiem /1 un11.att./. Garšaugi lieliski aug toveros, kastēs, podos /6 un 9 .att./.

Ļoti veiksmīgi var veidot garšaugu monodārzus – kolekciju vienas sugas ietvaros, kurā augus variē pēc lapojuma krāsas, augstuma /2.att./. Šādiem dārziem piemēroti – salvija, piparmētra, rozmarīns, baziliks. Garšaugu dārzu var ierīkot pat vertikālā sienā  /11 .att./.

8.att. Regulārais garšaugu dārzs – puravu, kāpostu, biešu stādījumi norobežoti ar bukšu dzīvžogu. Vertikālie akcenti panākti ar augststumbra rozēm un bumbierēm. Ausgtstumbra rozes ziemas periodā jāieziemo. Vilandrī pils dārzs, Luāras ieleja*.

9.att. Garšaugu dārza risinājums mazā platībā – kastēs aug mangolds, baziliks, rozmarīns, citronmētra. Pie kastēm – zirdzene, dilles, maurloki. Priekšplānā aug divdaivu ginks. Ūdens elementu šai dārzā pārstāv metāla taisnstūra rezervuārs. Čelsijas ziedu šovs.

10.att. Dārzs sienā. Vertikālais dārzs. Priekšplānā – baziliks, salāti, lavanda. Sienā- zemenes, pētersīļi, pupas, rukola. Čelsijas ziedu šovs.

12.att. Ainavisks garšaugu – ārstniecības augu stādījums mitrām platībām. Taka starp stādījumiem klāta ar balta marmora šķembām. Rasaskrēsliņš, baldrjānis, āra bērzs, zirdzene, krūklis.

Garšaugi saulainā dienā izdala ēteriskās eļļas – ietinot apkārtni smaržu mākonī. Tiem ir milzums formu un krāsu, tie piesaista taureņus un bites. Mazie lidoņi, savukārt, rada dzīvīgumu, kustību. Un apvienot patīkamo ar lietderīgo, šai steidzīgajā laikmetā, ir gan vēlme, gan vēlamais …

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

P.S.

*Čelsijas ziedu šovs – Ikgadēja dārza dizaina izstāde Londonā.

*Špalierēšana – vainaga formēšanas veids, skeletzarus fiksējot vienā plaknē.

*Vilandrī pils dārzs, Luāras ieleja – viens no pasaulē lielākajiem regulārajiem virtuves – garšaugu dārziem.

Pagājušajā gadā man bija tas gods veidot 17. – 18.gs ārstniecības – garšaugu dārzu Valmieras muzeja teritorijā.

Konsultējoties ar farmakognozi Viju Eniņu tapa dārzs, kurā augi apkopoti pēc to iedarbības veidiem, galvenā pielietojuma un piemērotības konkrētiem augšanas apstākļiem. Daļa tika iekļauta regulārā stādījumā.

Dārza centrālajā daļā izveidoju 12 kvadrātus, pa trim, četrās rindās. Doma bija tāda, ka vienā rindā grupējas augi, kuru galvenā, bet ne vienīgā, ir pretiekaisuma iedarbība. Vienā rindā augi ar nomierinošu iedarbību, vienā ar gremošanu normalizējošu, bet vienā ar tonizējošu iedarbību.

Katram augam savs kārtas numurs. Augu apraksts, pielietojuma veids apskatāms, izlasāms rokasgrāmatā, kuru paralēli dārza iekārtojumam veidojām ar V. Eniņu un fotogrāfi M. Kusiņu. Galaprodukts apskatāms muzejā, grāmatu var/ vajag ņemt līdzi staigājot pa dārzu.

Apgaismojumu dārzā plānoju tikai zemes līmeņa. Kā pie ēkām, tā galvenajiem ārstniecības- garšaugu dārza objektiem. Šeit – izgaismots ozols.

Daļa ārstniecības – garšaugu dārza eksponātu ir jāpārziemina telpās. Šādiem siltummīļiem ieprojektēju glītu plauktu, kuru vasaras mēnešos var iznest dārzā un augiem estētiski piedāvāt saules un silta gaisa peldes.

Pie dārza dienvidrietumu sienas, kur vasarās valda ‘’cienījams’’ karstums, aug trīs īstie vīnkoki( tautas valodā – vīnogas). Šeit tiem ir gana silti, arī ziemu pārlaiž bez problēmām. Šai daļā apkopoti augi, kuru galvenā iedarbība ir sirds un asinsvadu sistēmas regulēšana. Arī jebkurā privātdārzā vīnogām vēlams izraudzīties dienvidrietumu pusi, no aukstajiem ziemeļu un austrumu vējiem aizsargātu vietu.

Uz atbalsta mūra aug zemenes ‘Serenata’, ložņu cekuliņš, vijīgā efeja. Šāds izkārtojums var būt gana veiksmīgs ne tikai ārstniecības – garšaugu dārzā, bet jebkurā dārzā, kurā ir karstums, sausums un aug lielie koki, kuri ‘’ atņem’’ barības vielas un mitrumu mazākajiem brāļiem.

Pie galvenās ieejas ēkā, divos podos aug mūžzaļie lauri, kuri ziemā ‘’dzīvojas’’ telpās, bet vasarā papildina vasaras puķu stādījumus.

Pagalms bruģēts, bet taciņas starp regulārajiem kvadrātiem klātas ar grants – šķembu klājumu.

Teritorijas dziļumā var redzēt modernu pienesumu šim dārzam – lapeni, kuras jumts turas uz četriem metāla balstiem, jumtu var regulēt dažādos līmeņos, augstumos, slīpumos. Dārzs atrodas pie Gaujas, blakus ir dārza turpinājums upes krastā, kur augi cīnās par eksistenci paši, kā jebkurš no mums. Turpat atrodas laivu piestātne, kur vasaras mēnešos pietur Gaujas tramvajs.

Brauciet – baudiet, skatiet, vērtējiet, bet buduārā tiksimies vēl šonedēļ!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta