„Dievs radīja cilvēku pēc savas līdzības, spējīgu mīlēt. Bet pēc grēkā krišanas šī spēja mīlēt tika izkropļota, tā kļuva egoistiska. Jēzus, nākdams pasaulē, palīdzēja atjaunot mīlestību tās sākotnējā tīrībā. Šī mūsu dabas pārveidošanās nav iespējama bez Dieva palīdzības.

Kāds cilvēks atstāstīja notikumu no savas bērnības. Draudzes prāvests, kurš mācījis bērniem ticības mācību, teicis, lai viņi vasaras brīvdienās neaizmirstu ikdienas lūgšanu. Viens no klases puišiem tad jokojot pajautājis: „Kā, tēvs, jūs zināsiet, ka mēs neesam lūgušies?” Uz šo jautājumu priesteris atbildējis: „Es to ieraudzīšu jūsu acīs.” Šī atbilde jauno puisi ļoti uzrunājusi. Sākumā viņš nav spējis saprast, kā var acīs pamanīt to, vai cilvēks lūdzas vai nelūdzas. Bet vēlāk viņš pārliecinājies, ka priesterim bijusi taisnība. Dieva klātbūtne vai arī prombūtne ir saskatāma cilvēka skatienā.

Ādams un Ieva pēc sagrēkošanas paslēpās no Dieva, baidoties Viņu satikt un uzlūkot. Viņiem bija bail tikt atklātiem kā grēciniekiem. Viņiem bija bail ieskatīties arī vienam otra acīs. Šo grēka ievainojumu sevī nes katrs cilvēks. Tikai ne katram vēl ir drosme tajā sev atzīties. Jo skaidrāk apzināmies Jēzus labvēlīgo klātbūtni, jo vieglāk spējam pieņemt sevi, savu grēcīgumu…

Pateicoties Jēzum, bieži Viņu uzrunājot lūgšanā, ticībā Viņam pieskaroties un pieņemot Viņu svētajā Komūnijā, mēs topam pārveidoti. Cilvēks, kurš tiek Dieva pārveidots, kļūst aizvien skaistāks. Viņa fiziskie spēki varbūt kļūst vājāki un sejā var iezagties grumbas, taču acu mirdzums liecina par dvēseles dzīvību.

Cilvēki, kas savā dzīvē uzticīgi turas pie Dieva, top Dieva pārveidoti. Viņi it kā izstaro Dieva mīlestību. Ir labi būt šādu cilvēku tuvumā…

Šāda iekšēja pārveidošanās ir iespējama katram. Šis ir Jēzus norādītais ceļš, un cita nav. Šis ceļš iet caur sevis dāvāšanu un caur ciešanu pārvarēšanu, kas padara ticību stiprāku un mīlestību pastāvīgāku…”

Šis ir fragments no garīgās dzīves kalendāra „Mieram Tuvu” 2017. gada augusta izdevumā publicētajām priestera Daumanta Abricka pārdomām.

—————————

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Dzīvojot katra savu dzīvi, mēs daudzas ciešam – citai ciešanu nasta lielāka, citai mazāka…lai gan –  kā var salīdzināt ciešanas? Katrai jau tik daudz iedalīts, cik spējam panest, paciest…

Bet tik daudzas no mums neizprot to jēgu…Tu jautāsi – kāda jēga var būt ciešanām? Ja mēs pareizi izprastu šo jēgu, mēs ar prieku ciestu, ar prieku nestu…

Mēs sievietes, bieži domās vai viena otrai atklātības brīžos sakām „Par ko man tas…” Par to, ka Dievs tevi mīl! Viņš dalās ar tevi, viņš vēlas, lai tu apliecini savu mīlestību pret viņu un lai tu AUDZ, lai dzīvē virzies uz priekšu! Caur ciešanām…vai esi dzirdējusi šo frāzi vai daļu tās? Un vai nojaut tās  turpinājumu? Ir daudz variantu, vai ne? Piemēram: „Visas lielās lietas nāk caur ciešanām”, „Caur ciešanām mēs iepazīstam dzīves saldos augļus”, „Dievs Savā žēlastībā caur ciešanām aizsniedz tos, kurus Viņš mīl”, „Ir divi attīstības ceļi — caur ciešanām un apziņu”…

Tu vari padomāt: kamdēļ ciest, vai tad nevar tā – uzreiz bez ciešanām saņemt tos saldos augļus? Un kā tev pašai liekas? Kas visbiežāk izaug no jaunietes vai jaunekļa , kuram viss no vecākiem ir ticis viegli – viņš dzīvo bagātībā, visa gana, nekas nav jādara, nekas nav jāsasniedz? Vai nojaut, ko vēlos teikt? Kāpēc ļoti bieži dzīvē tieši tādi cilvēki lemti pazušanai un tā arī visbiežāk notiek? Tāpēc, ka nav bijis grūtību, ciešanu, nekā caur ko augt un caur ko mainīties.

Kamdēļ Dievs to pieļauj? Neviens jau nelūdzas…un kur nav lūgšanu, tur riņķo sātans…bieži vien „sarkana Ferrari izskatā”. Ferrari var būt gan Dieva dots, gan no sātana – katrs izvēlas savu…Nepārproti – es esmu PAR labklājību, par katra cilvēka labklājību, bet caur lūgšanām un sadarbībā ar Jēzu. Ir daudz ģimeņu, kuras ir bagātas un dzīvo ar Jēzu sirdī – pavēro šīs ģimenes un iepriekš minētās. Ir atšķirība un liela…

Mēs esam Dieva bērni un nav svarīgi vai tev tagad 20, 40 vai 75. Dievs nevēlas, lai tu pazustu. Viņš tevi ļoti mīl un jo vairāk mīl, jo vairāk ciešanu, jo labāks būs rezultāts. Vai tad LABS rezultāts ir tikai māja, mašīna, bezrūpīga dzīve, daudz naudas? Arī TAS tev tiks, bez jumta tevi Dievs neatstās, bet visam savs laiks, savs daudzums jeb devas lielums, visam sava vieta – tikai paļaujies uz Jēzu, cik vien vari un no sirds. Lūdz viņu, pateicies viņam – par visu. Arī par savām ciešanām. Jo tās nozīmē, ka Jēzus nav tevi aizmirsis un viņš tev gatavo kaut ko vēl lielāku. Gatavo tevi nākamajam pakāpienam.

Esi rāmu garu, esi pacietīga, esi uzticīga Viņam, esi sieviete, kas lūdz par savu ģimeni un visvairāk par tiem, kas tev dara raizes. Lūdzies  ne tikai  par sevi, bet tiem citiem, kuriem Dieva žēlastība ir nepieciešama visvairāk.

Visvairāk lūdzies par saviem ienaidniekiem. Un Dievs būs ar tevi. Vai nav fantastiska sajūta, ka tavs Tēvs ir tev blakus un palīdzēs katrā mirklī, katrā grūtā brīdī…ja vien tu viņam to lūgsi un ļausi. Un jo vairāk ļausi, jo tālāk būs atkāpies sātans.

Šobrīd jau trešo reizi es lasu ļoti vērtīgu grāmatu „Jabeca lūgšana sievietēm”. Es nezinu vai ir vieta, kur to var vēl iegādāties, bet es ļoti ieteiktu to atrast un katrai izlasīt…ne vienu reizi, bet daudzas. Un visbiežāk tad, kad ir grūti.

Šai grāmatā ir Jabeca lūgšana sievietēm.  Šī ir īpaša lūgšana, ar īpašu spēku. Es tev to uzrakstīšu. Bet es  lūdzu – ja tu katru rītu un vakaru to skaitīsi, dari to no visas sirds, NO VISAS SIRDS un tu redzēsi, kā sāks mainīties tava dzīve:

Kaut Tu mani svētīdams svētītu
Un paplašinātu manas robežas,
Kaut Tava roka allaž būtu ar mani,
Un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes.

Esi ar Jēzu kopā, esi ar viņu katru sekundi – virtuvē pie plīts, gludinot, braucot uz darbu, esot lietišķā sanāksmē, esot vakarā ar saviem mīļajiem.

Atļauj Jēzum būt tavā sirdī, tavā mājā, ģimenē, tavā dzīvē un tu redzēsi kā mainīsies viss…Bet, lūdzu, kā sieviete sievietei – esi rāmu garu, esi pacietīga un viss nāks!

Uz tikšanos tepatās,

Aija