Šo vēstulīti es šorīt nosūtīju mūsu iknedēļas jaunumu lasītājām, bet tad sapratu, ka to, ko uzrakstīju, vēlos pateikt un novēlēt arī Tev.

Ziemassvētki ir sagaidīti un šīs dažas dienas ir nākamās svētku nakts gaidīšanas laiks. It kā jau mēs zinām, ka nekas taču īpašs nākamajā rītā pēc šīs nakts nenotiks, bet vienalga…to gaidām ar kaut kādām īpašām jūtām, pacilātību, varbūt pat – brīnuma gaidām…Iedomājies? Mums katrai ir savs nodzīvotais gadu skaits, bet joprojām šo vienīgo nakti gadā mēs gaidām ar patīkamā satraukumā trīsošu sirdi. Kas tas ir? Ticība brīnumam, cerība?

Bet… mēs taču jau esam lielas un saprotam, ka patiesībā brīnumi ir gan, tikai tiem ir nevis vienkārši jātic, bet jāliek vai jāļauj notikt. Un mēs esam jau TIK lielas kļuvušas, ka bieži vien apzinoties vai pat neapzinoties tos nepieļaujam…

Tāpēc šodien, kad līdz šai brīnumu naktij ir atlicis pavisam maz, es gribu Tev dot dažus padomus. Nē, ne tamdēļ, ka man liktos, ka esmu gudrāka par Tevi. Nē, esmu vienkārša un absolūti tāda pati sieviete, kā Tu – ar savām kļūdām, savam bailēm, savu neuzņēmību, savu dzīves pieredzi, saviem dzīves klupieniem…Es gribu Tev tos dot tamdēļ, lai ar tiem iedrošinātu, mudinātu un spēcinātu gan Tevi, gan sevi pašu.

Kad mēs dzīvojam tā, lai mums  apkārt būtu labi cilvēki, skaistas lietas un labas domas, dzīve sāk mainīties uz labo pusi. Nudien, tā tas ir! Nu padomā… Ja Tu šobrīd esi starp cilvēkiem (darbs, mājas…vienalga kur), kuri tevi nevis „ceļ”, bet “gremdē”, kā Tu vari cerēt, ka kaut kas mainīsies? Ej prom no viņiem. Nav viegli? Neticu. Tu paliksi ar tiem tikai tāpēc, ka Tev šobrīd tā ir vieglāk un ērtāk. Vai tiešām Tu TIK ļoti sevi necieni un nevērtē savu dzīvi?

Esi tāda, kāda TU esi! Ja Tu izliksies par to, kas Tu neesi, izliksies tāda, kāda Tu neesi, Tu iegūsi ne to darbu, ne tos draugus, ne savu mīlestību un vispār – Tu nodzīvosi ne savu dzīvi.

Cieni savus vecākus! Tevi neviens un nekad nemīlēs tik stipri kā viņi!

Kad Tev pēkšņi liksies, ka mērķis nav sasniedzams, nemaini to! Maini savu mērķa sasniegšanas plānu. Un pēc laika Tu būsi pateicīga pati sev!

Vēl viens svarīgs padoms, kuru mums visām jāpatur prātā – problēmas domātas nevis tamdēļ, lai mūs iedzītu depresijā, bet gan tamdēļ, lai liktu mums beidzot rīkoties! Jo bieži vien tieši problēmas ir tās, kas mūs izstumj no esošās, iestigušās, neveiksmīgās, un pat sen vairs neciešamās situācijas.Un bieži vien to mēs saprotam tikai vēlāk.

Un vēl – atceries šo, it īpaši tad, kad ir ļoti slikti, kad liekas, ka tas, kas ar Tevi notiek, nav pareizi, nav godīgi: viss, kas notiek, vienmēr notiek tā, kā tam jānotiek un tad, kad tam jānotiek. Atskaties uz šajā, pavadītajā gadā notikušo – un Tu to sapratīsi…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

“Tomēr brīnumus varam veikt mēs visi. Brīnumi notiek tad, kad parasts cilvēks rīkojas neparasti. Būt brīnumam – tas nenozīmē, ka jātiek galā ar visām pasaules problēmām. Tas nozīmē, ka ikviens spēj kaut ko mainīt uz labu arī savā dzīvojamā istabā, darbavietā, ģimenē un tuvākajā apkaimē.”

-Fragments no Regīnas Bretas grāmatas „Esi brīnums! 50 iedvesmojošas mācības, kā padarīt neiespējamo par iespējamu”.